arrow_downwardEbreju īpašumu jautājums

No Zviedrijas deportēts irāņu pāris, kas, domājams, strādāja Irānas izlūkdienestā un plānoja teroraktu pret ebrejiem, otrdien vēsta Zviedrijas Radio. Pāris saņēma patvērumu Zviedrijā, izliekoties par afgāņiem.

Austrijas policija trešdien sākusi izmeklēšanu par ugunsgrēku, kas izpostījis ceremoniju zāli Vīnes centrālās kapsētas ebreju daļā.

Izraēlas un palestīniešu militāra konflikta dēļ daudzviet Eiropā pastiprināta sinagogu, ebreju skolu un citu institūciju apsardze. Pastāv bažas, ka islāmistu radikāļi, kuri nedēļas nogalē svinēja teroristiskā grupējuma “Hamas” veikto uzbrukumu Izraēlai, varētu sarīkot uzbrukumus Eiropā dzīvojošajiem ebrejiem.

Grieķijā vandāļi nodarījuši bojājumus holokaustā nogalināto ebreju memoriālam Salonikos, un tas ir jau otrais šāda incidents pēdējo nedēļu laikā.

No Krievijas izsprukt gribošajiem krieviem jāatgādina pasaulei par par Hitlera Vācijā iesprostoto ebreju nogalināšanu, bet Latvijas krieviem jābrīdina latvieši neatkārtot viņu 1914. gada gaviles par vāciešu un ebreju deportēšanu, kas drīz vien pārvērtās vaimanās par pašu latviešu deportēšanu.

Valsts prezidents Egils Levits rūpīgi izvērtēs likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, ņemot vērā dažādus aspektus, informēja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Cilvēces kultūrai mūžīgā žīda tēlu dāvājušie ebreji kalpo par pārliecinošu piemēru tam, ka nevienai tautai nav iespējams turpināties ilgāk par 1500 gadiem.

31.janvāra Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdē notika diskusija par enerģētikas krīzes pārvarēšanas mehānismiem un tālākajiem soļiem kā steidzami palīdzēt tām sabiedrības grupām, kurām valdības piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 19.janvārī par naidīgiem komentāriem pret ebrejiem apsūdzētajam Donātam Gaidim piespriedusi sabiedriskos darbus uz 250 stundām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja vairākus priekšlikumus par labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likuma tvēruma paplašināšanu.

Pieņemot likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai”, līdzekļi tiks iedoti “naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas” – tāds bija Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) viedoklis Saeimas sēdē 30. septembrī. Nav pagājuši pat trīs mēneši, bet likumprojekts jau ir aizpeldējis līdz otrajam lasījumam, pateicoties politpulciņam “Attīstībai/Par” un Mārtiņa Bondara glumajai centībai. Šodien Budžeta komisija turpinās skatīt likumprojektu.

Aizejošo un atnākošo nedēļu iezīmē tieši 80 gadi, kopš ebreju tūkstošu noslepkavošana Rīgā un Liepājā ļāva vācu okupantiem uzskatīt, ka ebreju jautājumu savā Ostlandē viņi pamatā atrisinājuši. Šajā reizē būs stāsts nevis par tūkstošiem, bet par viena cilvēka bojā eju un arī par to, kāpēc vieni labprāt slepkavo un vēl citi gūst no tā labumu.

Kultūras ministrija (KM) plāno tērēt 20 000 eiro gadā sabiedrības izglītošanai par ebreju holokausta notikumiem Otrā pasaules kara laikā, tostarp par Rīgas geto izveidi.

1941. gada vasarā notikusī Bauskas ebreju iznīcināšana tagad ir pietiekami labi izpētīta un publiskota, lai dotu iespēju norādīt arī uz to, kas un kāpēc par šo notikumu sameloja un turpina melot 80 gadu garumā.

Lai cik šausmīgi noziedznieki bija vācu nacisti un tiem kalpojošie latvieši, viņi nevarēja nogalināt divus tūkstošus ebreju netālu no Bauskas, ja pilsētā un tās apriņķī atradās mazāk nekā tūkstotis ebreju.

Sociālajos tīklos nerimst asas viedokļu apmaiņas par Saeimas lēmumu, izmaksāt 40 milj. kompensāciju ebreju kopienas atsevišķām biedrībām.

Ar pārliecinošu vairākumu likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai, Saeima ceturtdien ne tikai nodeva izskatīšanai komisijām, bet arī apstiprināja pirmajā lasījumā. Nacionālās apvienības, kas ir vienīgais šo likumprojektu neatbalstošais politiskais spēks, mierinājumam vien tika ievērojami pagarināts priekšlikumu iesniegšanai paredzētais laiks.

Pieņemot Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, līdzekļi tiks iedoti "naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas", šādu viedokli šodien Saeimas sēdē pauda Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.