14.okt 2015
Tas, ka visas norises gan dabā, gan cilvēku dzīvē ir cikliskas, senajām zemkopju tautām bija pašsaprotams. Mūsdienās esam pieraduši interpretēt laiku un notikumus kā lineāru parādību, no – līdz, un zināmā mērā no šādas uztveres nav izvairījusies arī klasiskā Rietumu astroloģija. Taču ir jāatceras, ka astroloģijas pamatu pamats ir tieši izpratne par ciklu un jebkurš aspekts – natālā kartē vai attiecīgā brīža tranzītos – ir kāda lielāka planētu savstarpēja cikla daļa. Nav «labu» vai «ļaunu» aspektu, ir tikai dažādas cikla attīstības stadijas. Šo pieeju – atpakaļ pie saknēm – centās atdzīvināt XX gadsimta sākuma un vidus ASV astrologi Edmunds Džonss un vēlāk Deins Radjers. Šis skatījums, iespējams, vairāk noderēs astropsiholoģijā un mundāno procesu izpratnē, mazāk – ikdienas prognostikā.