Pēdējos gados Latvijas iedzīvotājus, šķiet, nodarbina attiecību tēma. Kāzas gaisa balonā, lai sasniegtu Ginesa rekordu, dažādi precību un bučošanās šovi nojauc robežas starp privāto un publisko un diemžēl piedāvā surogātattiecības – atliek laiciņu pagozēties televīzijas starmešu gaismā, un pāris gatavs.
Ir pavisam maz pāru, kas pēc šoviem palikuši kopā un radījuši ģimeni tradicionālā izpratnē – vispirms laulība, pēc tam bērni.
Reprezentatīvas aptaujas tomēr liecina, ka tradicionālā ģimene kļūst par pagātni – 70 procenti Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Kaut arī dažos pēdējos gados Latvijā statistiski apprecējās vairāk, ļoti daudz cilvēku turpina dzīvot nereģistrētās attiecībās un neuzskata to par netikumīgu rīcību. Turklāt šķirto laulību skaits būtiski nesamazinās. Lai nostiprinātu ģimenes institūtu un, ironiski runājot, vestu pie prāta un izglītotu grēkā dzīvojošos, Tieslietu ministrija ir nolēmusi piedāvāt pirmslaulību mācību programmu pāriem, kas attiecības reģistrē dzimtsarakstu nodaļā. Sabiedrībai pieejamais mācību materiāls pagaidām atgādina vecmodīgu farsu, nevis mūsdienām atbilstošu lekciju kursu.
Šobrīd varam vērot un piedzīvot, kā Latvijā saduras un (ne)sadzīvo tradicionālais un tās tendences, kas daudzās valstīs ir īstenība. Pamazām vien tiek izjaukta ierastā kārtība – piemēram, notāri ir panākuši, ka viņi drīkst laulību šķirt, bet Saeimā pašlaik tiek skatīti likumu grozījumi, kas ļautu notāriem arī reģistrēt laulību. Īpaši kaismīgi strīdi izvēršas par partnerattiecību statusu juridiskā izpratnē, jo realitātē tā vairs nav vīrieša un sievietes savienība, kas reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tā pat nav tikai vīrieša un sievietes savienība.
Izmantojot reiz populāra televīzijas raidījuma nosaukumu, jājautā, kāpēc Latvijā tas viss notiek ar dažbrīd neslēpti naidīgu attieksmi, bez tolerances un tik teatrāli? Kāpēc pretojamies tam velosipēdam, kas attiecību, laulības, ģimenes un seksualitātes jomā jau izgudrots citviet Eiropā un pasaulē? Atbildes palīdz atrast sertificēta astroloģe Līga Šīrona.
Zivis aiziet, Ūdensvīrs atnāk
Līga Šīrona pārmaiņas attiecību jomā skaidro ar astroloģijā balstītu teoriju par laikmetu maiņu – Zivju laikmetu nomaina Ūdensvīra laikmets. «Es domāju, ka laikmetu maiņa nenotiek kā Jaungads – vienā naktī, tai ir pārejas posms. Taču tas, kas notiek sabiedrībā, manī nerada ne vismazākās šaubas, ka Ūdensvīra laikmets tepat vien ir, ja nav jau sācies,» saka astroloģe.
Zivju laikmetā par attiecībām pēc zodiaka atbild Jaunava, Ūdensvīra laikmetā – tai pretējā zīme Lauva. «Spēcīgi mainās enerģētika, pārejot no Zemes zīmes Jaunavas pārvaldītās attiecību jomas uz Uguns stihiju – Lauvu. Tas nozīmē, ka attiecībās esam personības, svarīga kļūst mīlestība, prasība pēc radošuma, arī pēc ārēja un iekšēja spožuma, pēc došanas un dalīšanās,» skaidro astroloģe. Zemes zīmēm raksturīgi attiecībās vairāk ņemt, bet tagad būs jādod. Ja ne citādi, tad jāiemācās dot.
Mūsdienās pazīstamā laulības struktūra ir veidojusies salīdzinoši nesen, attiecības tika «būvētas», balsoties uz praktiskiem apsvērumiem – divatā ir vieglāk uzaudzināt bērnus un tikt galā ar dzīves materiālo pusi. Materiālais aspekts gana ilgi bija noteicošais – apprecoties varēja iegūt titulu, saņemt zemi un mantojumu, bet mīlestība par būtisku attiecību sastāvdaļu kļuvusi nesen. Bagātie un varenie reti kad apprecējās mīlestības dēļ, to vairāk varēja atļauties vienkāršās tautas pārstāvji.
Taču tagad šis parametrs attiecībās mainās visvairāk, norāda Līga Šīrona. «Ūdensvīrs un Lauva atnesīs ļoti daudz dažādības. Mēs ieejam pasaulē, kurā robežas tiks nojauktas, notiks pēkšņas pārmaiņas, pasaule sajauksies kā Bābelē. Tas jau notiek, lielā tautu staigāšana ir sākusies. Nekur nespruksim, nāksies pieņemt lauviskumu arī attiecībās.»
Veido sevi pats!
Ūdensvīra laikmeta ietekmē ne tikai vīrietim, bet arī sievietei pašiem jāveido sevi par personību, kas saprot, kā grib dzīvot, un negaida burvju feju no pasakas. «Mēs varam ietekmēt to, kas notiek mūsos. Varam dzīvot virsējā slānī – paēdu, paguļu, pastrādāju –, bet varam līst savā kosmosā dziļāk, paskatīties, kas vēl tur slēpjas. Tas ir darbs ar sevi. Ja attiecībās gaidu, ka mani kāds cits glābs un cels, tad tas vairs nestrādā. Ūdensvīra un Lauvas savienība norāda uz to, ka cilvēks sevi izveidojis par spēcīgu personību, viņam kā Saulei ir spēcīgs kodols un viņš spēj dalīties ar citiem, jo pašam nekā netrūkst. Tādas ir labas attiecības. Ja šajā laikmetā vēlamies kvalitatīvas un laikmetam atbilstošas attiecības, tad audzinām sevi par labu personību,» aicina Līga Šīrona.
Sievietes mainās…
«Sievietes ātrāk ierauga pārmaiņas un pielāgojas tām, meklē jaunus ceļus. Tas ir mans skaidrojums, kāpēc pašlaik ir tik daudz lekciju un mācību un 95 procenti no apmeklētājām ir sievietes. Nekā personīga pret vīriešiem, bet atcerēsimies zodiaka iekšējos principus. Zodiaks sākas ar Aunu, kura pārvaldnieks ir Marss – diezgan trula planēta, kurā izmaiņas notiek, pateicoties pretējai zīmei Svariem. Svarus pārvalda Venera. Mācoties astroloģiju, dziedniecību, dzīvesziņu un citas senās gudrības, sievietes atspoguļo Marsu un trenē vīriešus mainīties, attīstīties, pārveidoties, augt,» analizē astroloģe.
…un attīsta vīriešus
Viņa atgādina par kara radītajām sekām, kas ietekmēja vairākas paaudzes. Karš paņēma daudz vīriešu, un sievietes iemācījās ar visu tikt galā saviem spēkiem. Izauga bērni, kuri nezināja, ko nozīmē tēva rūpes. Šiem bērniem piedzima bērni, tādējādi arī nākamajā paaudzē no vīriešiem neko daudz neprasīja – viņi varēja nākt un iet, jo, labāk vai sliktāk, bet dzīvot varēja arī bez tēva. Taču nākamā paaudze sāka ilgoties pēc tēva, diemžēl tā vietā saņēma nepieaugušu vīrieti, kurš grib atrasties mammas aprūpē, jo pieaugušam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība.
«Vīriešiem būs jāmainās. No viņiem prasīs izaugsmi, viņi nevarēs iegūt attiecības, ja nekļūs par personību un nepratīs sniegt mīlestību. Visbeidzot, viņi būs spiesti pieaugt. Tā ir attīstība. Katra attīstība ir saistīta ar zināmu pretestību, jo gribas palikt tur, kur droši un par tevi parūpēsies,» skaidro Līga Šīrona.
Kaut arī Ūdensvīra laikmetā bioloģiski noteiktā vīrieša loma būtiski nemainās – radīt drošību savai sievietei un bērniem, vairs nederēs vecā modeļa attiecības, sak’, es atnesu mājās naudu un ar to pietiek. Ūdensvīra laikmets prasa draugu attiecības, sadarbību – tas, kuram ir brīvs laiks, uzkopj māju, gatavo ēst, nodarbojas ar bērniem, nevis pienākumus sadala sieviešu un vīriešu darbos.
Par mammu piedzimst, par tēvu kļūst
Astroloģe skaidrojumā izmanto astroloģiskas likumsakarības. Mēness jeb astroloģiski – mamma eksaltē* Vērsī, kur pārvaldniece ir Venera. Tātad sievietes piedzimst gatavas būt mammas. Savukārt Marss eksaltē Mežāzī ar pārvaldnieku Saturnu, tātad vīrieši par tēviem top dzīves laikā. «Ar vienu būtisku «bet»,» uzsver astroloģe, «vīrieti par tēvu uzaudzina viņa tēvs un viņa bērni, nevis sieviete. Ja sieviete meklē vīrietī tēvu, tad viņa meklē tēvu sev, bet vīrieti noved bērna pozīcijā. Ja nav tēva, kas audzina vīrieti par tēvu, tad jāļauj mūsu bērniem to darīt. Bērni nāk ar zināšanām, kādu tēvu viņiem vajag, tāpēc netraucēsim viņiem, dārgās sievietes.»
Patīk vai ne, bet – cita seksualitāte Ūdensvīrs simbolizē personību, brīvdomību, demokrātiju, un šajā laikmetā, izmantojot astroloģiskas likumsakarības, tiek nojauktas līdzšinējās sabiedrības vērtības. Par to parūpējas arī Skorpions, kas nomaina Strēlnieku. Zūd tas, kam ticējām, uz ko tiecāmies. Skorpiona ietekmē daudz lielāka nozīme ir varai, arī ne pārāk gudrai, sabiedrībā svarīgu lomu ieņem seksualitāte.
Ūdensvīrs ir aseksuālākā un neauglīgākā no zīmēm, Ūdensvīra erogēnā zona ir smadzenes. Tāpēc mainīsies seksualitāte, un tas jau notiek. Homosekusāļi, biseksuāļi, aseksuāļi, metroseksuāļi – cilvēki atļaujas neslēpt savu seksualitāti un uzdrošinās par to runāt. «Sākam saprast, ka tā ir katra paša brīvā izvēle, kā rādīt un realizēt seksualitāti, un nevienam par to pārmest nedrīkst,» rezumē astroloģe.
Instinktīvas bailes no pārmaiņām
Astroloģe Ūdensvīra zīmi raksturo ar vārdiem «nākotne šodien». Ūdensvīra uzdevums ir jau šodien dzīvi padarīt labāku, interesantāku, pārveidot to, parādīt, ka var rīkoties citādi, dzīvot citiem solīti priekšā. Bet sabiedrības konservatīvismā un bailēs no jaunā un nezināmā viņa atbildību daļēji prasa no izglītības sistēmas. Skolā māca vienādi uzvesties, vienādi domāt, bet atšķirīgo nosoda. Bērnos tiek ieaudzināts, ka pārmaiņas ir bīstamas.
«Kamēr ieejam jaunajā laikmetā, ir juku laiks, jo vecās struktūras nav gatavas atkāpties no savām pozīcijām un prot labi manipulēt ar mums. Kā es to skaidroju? Latvieši kā tauta izveidojās nesen, apvienojoties ciltīm. Ciltis gadu simtiem ir izdzīvojušas, pielāgojoties visiem, kas mums staigājuši pāri. Mēs kā tauta, kā egregors protam pielāgoties situācijai. Tagad, kad ir pašiem sava valsts, lemšana un pašnoteikšanās, tas liek cilvēkiem saasināti uztvert to, ka mums grib likt kaut ko mainīt no ārpuses. Es gan domāju, ka mēs nonāksim turpat, kur pārējie jau ir. Jo vairāk pretojamies pārmaiņām, jo sarežģītāk pārmaiņas nāk.
Pretestība ir normāls bioloģiskais instinkts. No evolūcijas viedokļa ir svarīgi, lai cilvēks piedzimtu, izaugtu un dzemdētu nākamo paaudzi. Evolūcijai ir vienalga, vai esam laimīgi. Tā ir mūsu personīgā vēlme. Tāpēc organisma zemākie, instinktīvie, bioloģiskie impulsi «saprot» pašsaglabāšanos, drošību. Ja darām tāpat kā līdz šim, tad zinām, kas būs, varbūt neesam laimīgi, toties jūtamies droši. Ja rīkosimies citādi, tas kļūst riskanti, varam iet bojā. Organisma zemākie slāņi jau nemāk atšķirt, cik riskanti tas ir: vai mēs tikai durvis atveram uz otru pusi, vai pa logu izkāpjam. Tāpēc vajag izaugt līdz prāta līmenim. Prāts pateiks, ka, rīkojoties citādi, nekāda riska nav, nekas mūs bioloģiskā līmenī neapdraud.»
Lauva spēlē teātri arī mīlestībā
Vērtējot Latvijas sabiedrības aizraušanos ar attiecību šoviem, Līgas Šīronas teiktajā izskan arī brīdinājums. Kāds gan brīnums, ja precību šovi rodas uz līdzenas vietas – Lauvam patīk izrādīties arī attiecībās. Viņš ir gan aktieris, gan režisors.
«Latvijai kā Jaunavas zemei pretējā attiecību zīme ir Zivis, kam piemīt vēlme palaist attiecību jomu pašplūsmā. Kamēr viss ir labi, Zivis neko neaiztiek. Tiklīdz iet slikti, Zivis ar savu intuīciju kaut ko sačubina vai arī nojauc un aizpeld prom. Zivīm nav raksturīga pārāk spēcīga attiecību kopšanas tradīcija. Ko nozīmē kopt attiecības? Veltīt otram cilvēkam laiku un enerģiju, dot, ne tikai saņemt. Tagad mēs to mācāmies. Savukārt Jaunavas zīmei, ja to liekam uz ascendenta, Svari kā attīstības zīme atrodas vērtību un naudas mājā. Tas nozīmē – ja protam veidot attiecības, tad tā ir vērtība, ja ne, tad dzīvosim pliki un nabagi,» saka astroloģe.
*Eksaltācijas zīme – zīme, kas labāk nekā valdīšanas zīme ļauj izpausties vienām planētas īpašībām, savukārt citu planētu īpašību izpausme tiek kavēta. Piemēram, Mēness eksaltē Vērsī (bet valda Vēzī). Vērsis (salīdzinājumā ar Vēzi) palielina Mēness auglību, bet samazina pielāgošanās ātrumu.
Avots: www.astropolis.lv
UZZIŅAI
Tam, ka dzīvot kopā nelaulājoties ir netikumīgi, pilnībā piekrīt 7% aptaujāto, 17% aptaujas dalībnieku tam drīzāk piekrīt, 35% drīzāk nepiekrīt, un 36% pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam.
No visiem aptaujātajiem tikai 36% uzskata, ka, uzsākot kopdzīvi, būtu jāreģistrē laulība. Pretējās domās ir 59% respondentu.
Kopš 2003. gada ievērojami samazinājies to respondentu skaits, kas atzīmējuši, ka dzīvo laulībā, bet pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē un cita veida mājsaimniecībās dzīvojošu respondentu īpatsvars. 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu.
2010. gadā 44,1% bērnu dzimuši ārlaulībā, laulībā – 55,9%, un šis rādītājs pēdējo 7–8 gadu laikā būtiski nav mainījies. Lielākā daļa jeb 53% pirmo bērnu 2013. gadā piedzima ārpus laulības.
Iemīlēšanos kā galveno iemeslu kopdzīves sākšanai minējuši 38% aptaujāto.
Laulību īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem pieaudzis kopš 2011. gada tāpēc, ka pieaudzis atkārtoto laulību skaits. Pirmās laulības tiek slēgtas arvien vēlāk.
Nereti šķiršanās cēlonis ir tradicionālā pienākumu sadale vīriešu un sieviešu darbos arī pēc bērna piedzimšanas.
Avots: Pētījums «Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinoša analīze», Latvijas Universitāte, Publiskās antropoloģijas centrs, 2015