arrow_downwardValdības darbs

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas sēdē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 65 likumus, bet visvairāk debatējis ir deputāts Aldis Gobzems, informēja parlamenta Preses dienestā.

Līdz mēneša beigām iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) valdībā iesniegs ziņojumu par iekšlietu infrastruktūras sakārtošanas plānu, kas būtu īstenojams vairāku gadu laikā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Ģirģens.

Pagājušajā gadā Māris Kučinskis (ZZS) premjera amatā nopelnījis par 7000 eiro vairāk nekā 2017. gadā, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu.

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā un vēlas iepazīties ar izveidojušos situāciju, šodien žurnālistiem pauda politiķis.

Politologs, starptautisko attiecību eksperts, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nespēja pieņemt lēmumu par vēršanos Valsts policijā (VP) ar lūgumu sākt resorisko pārbaudi par vairākiem iespējamajiem pārkāpumiem SIA "Rīgas satiksme" (RS), jo partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti nepiedalījās balsojumā un šādā veidā "norāva" kvorumu.

"Jaunā Vienotība" (JV) nevirzīs savu kandidātu Valsts prezidenta amatam un mēģinās panākt koalīcijā vienošanos par vienu kandidātu, sacīja politiķis Arvils Ašeradens.

Opozīcija un vairāki "KPV LV" deputāti iesnieguši Saeimā pieprasījumu par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju.

Vairāki koalīcijas politiķi valdībā atbalstītos likuma grozījumus attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgu komisiju (FKTK) skaidro ar pašas iestādes neizdarību banku uzraudzībā.

Izgaismojot ideoloģiju saskares punktus, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija ceturtdien balsoja pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri, ar kuru iecerēts pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem bērniem. Abu partiju balsu gan nepietika, lai prezidenta priekšlikumu noraidītu.

Saeimas deputāti un darbinieki ik gadu tērē aptuveni pusmiljonu eiro mācību vai dienesta komandējumos, kuru laikā tiek segti gan ar braucienu saistītie izdevumi, gan iegādāta apdrošināšana, gan arī maksāta dienas nauda. Piemēram, dodoties divu dienu komandējumā uz Lietuvu, ko pilnībā apmaksā valsts, Saeimas deputāts, kura alga uz papīra ir no 2963 eiro līdz 4250 eiro, saņem arī 29 eiro dienas naudu personiskiem izdevumiem. Un, ja kāds prasa atmaksāt vēl vienu eiro par Viļņā iekasēto tūristu nodokli, valsts sedz arī šos izdevumus.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilst aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) publiski paustajai iniciatīvai palielināt aizsardzības nozares budžetu virs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo pašlaik primāri esot jāstiprina valsts iekšējā drošība, kurai valsts nav veltījusi pietiekamu uzmanību, informēja Ģirģena padomnieks Kārlis Miksons.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) štatā uz pusslodzi padomnieks vairākos nozares jautājumos būs ministra partijas biedrs, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis un Ogres mērs Egils Helmanis, apstiprināja Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdības atbalstītās izmaiņas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja šā gada valsts budžeta projektu.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpes budžets, sākot ar 2020.gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šaubās, vai šo solījumu izdosies īstenot, liecina šodien ministres paustais Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Lai arī veselības nozarei 2019. gadā ir piešķirts papildu finansējums vismaz 200 miljonu eiro apmērā, prioritāro pasākumu saraksts ir divreiz garāks un makam, lai to apmaksātu, jābūt divreiz biezākam.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).