FKTK: Valdības virzītās izmaiņas pārkāpj ES banku uzraudzības pamatprincipus

Valdības atbalstītās izmaiņas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus.

FKTK atzīmēja, ka šonedēļ Ministru kabinetā virzīto FKTK likuma jaunāko redakciju komisija saņēma iepriekšējās dienas vakarā, taču tās iepriekš sniegtie iebildumi un normatīvā ietvara plānoto grozījumu analīze Eiropas Banku Savienības vienotās uzraudzības kontekstā tajā nebija iekļauta.

"Finanšu nozare ir specifiska biznesa joma un tās valstiskā uzraudzība balstās vienotos principos, ka finanšu sektora uzraudzības iestāde ir neatkarīga institūcija. To paredz Bāzeles banku uzraudzības komitejas pamatprincipi, kā arī Eiropas Banku savienības pieeja. Visām pārmaiņām jābūt izsvērtām un divreiz pārdomātām. Cerēsim, ka tiks rasts optimālais risinājums, kas atbilst Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānismā ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014.gadā," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka turpmākajām diskusijām parlamentā vajadzētu parādīt, kuras ir lietderīgas ierosmes minētajā grozījumu pakotnē un kuras ne.

"Profesionālas, pamatotas diskusijas ir demokrātijas pamats un atslēga jauniem risinājumiem, tādiem, kuri vispiemērotākie mūsu valstij, tās finanšu sistēmas attīstībai. No tādām nevienam nevajadzētu vairīties vai baidīties. Mēs esam gatavi profesionālai domu apmaiņai," uzsvēra Putniņš.

Tāpat viņš minēja, ka esošajai FKTK padomei savā ziņā pats svarīgākais konkurss jau ir noticis, proti, nule pabeigtas vēsturiskas pārmaiņas banku sektorā, kas tika sāktas 2016.gadā, kad Latvija kļuva par OECD valsti.

"Šīs padomes vadībā ir pilnībā mainīts Latvijas banku biznesa fokuss, strauji atsakoties no augsta riska klientiem un reizē nodrošinot sektora stabilitāti. Ja šis darbs tomēr nav pārliecinājis valdību par uzraudzības pieejas maiņu, tad tagad vērtējumu sniegs Saeima, lemjot par FKTK likumu un, iespējams, nepieciešamo pārvaldes modeļa maiņu. Likumu gala redakcija būs Saeimas rokās, protams, respektēsim lēmumu, kāds tiks pieņemts Latvijas parlamentā," teica Putniņš.

Savukārt Latvijas Bankā aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši FKTK likumā noteiktajam komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde. FKTK patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties FKTK darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā. Arī Bāzeles banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi paredz neatkarības kritēriju kā vienu no šādiem efektīvas uzraudzības pamatprincipiem.

"Latvijas Bankas ieskatā grozījumos FKTK likumā paredzētā priekšlikumu par FKTK padomes locekļu kandidātiem iesniegšanas kārtība būtiski mazina institūcijas vispārējo autonomijas līmeni, kas nav atbalstāms," uzsvēra Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī norādīja, ka Latvijas Banka rosina saglabāt līdzšinējo FKTK priekšsēdētāja vietnieka apstiprināšanas kārtību, proti, ka komisijas priekšsēdētāja vietnieku, tāpat kā komisijas priekšsēdētāju, apstiprina Saeima, nevis to ievēl FKTK padomes locekļi no sava vidus. Šāda pieeja nodrošinās, ka FKTK priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts uz pilnu piecu gadu termiņu, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā likumā noteiktos komisijas priekšsēdētāja pienākumus, kas viņa prombūtnes laikā pāriet vietniekam.

Viens no svarīgākajiem Bāzeles banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem nosaka, ka banku uzraudzības iestādei ir jābūt operacionāli neatkarīgai, tai ir jābūt caurskatāmām procedūrām, pienācīgai pārvaldībai un pietiekamiem resursiem. Kritēriji šī principa ieviešanas izvērtējumam paredz, ka neatkarībai un pārvaldes struktūrai ir jābūt noteiktai likumā un informācijai par to ir jābūt publiski pieejamai. Praksē nedrīkst pastāvēt pierādījumi ietekmei no valdības vai tirgus dalībnieku puses, kas ļautu apšaubīt uzraudzības iestādes operacionālo neatkarību vai šīs iestādes spēju iegūt vai izlietot resursus tās mandāta īstenošanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība otrdien, 26.martā, atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz šogad 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Putniņa pilnvaras beigtos 2022.gadā, bet likuma grozījumi paredz, ka viņš varēs atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

Atbilstoši grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai FKTK padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.

Tāpat grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību. Grozījumi likumā arī paredz, ka visus FKTK padomes locekļus turpmāk amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.