Prioritātes veselības nozarē izbalē aiz skaitļiem
 
©Pixabay

Lai arī veselības nozarei 2019. gadā ir piešķirts papildu finansējums vismaz 200 miljonu eiro apmērā, prioritāro pasākumu saraksts ir divreiz garāks un makam, lai to apmaksātu, jābūt divreiz biezākam.

Kopumā šā gada veselības nozares budžets ir 1,2 miljardi eiro, kas - pat ar visu papildus piešķirto finansējumu - 2019. gadā nesasniedz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Papildu finansējumu veido Eiropas Komisijas pieļautās deficīta atkāpes finansējums, kas šogad ir 154,2 miljoni eiro. Savukārt viens procents sociālo iemaksu no sociālā budžeta veselības nozarei dod 78,9 miljonus eiro. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns norādīja, ka katru gadu budžeta sagatavošanas laikā tik vērtētas prioritātes, un atzina, ka daudzām jomām veselības nozarē finansējums nav pietiekams. «Finansējums veselības nozarei joprojām ir zem četriem procentiem no IKP, bet Eiropā vidēji tas ir septiņi procenti, un te arī ir atbilde uz daudziem jautājumiem,» sacīja Ā. Kasparāns. Viņš informēja, ka 2019. gadā nepieciešamais finansējums prioritātēm ir gandrīz pusmiljards - 492,7 miljoni eiro, papildus pieejamais finansējums ir 272,4 miljoni eiro, tas nozīmē, ka vismaz puse no prioritāšu īstenošanai vajadzīgās naudas nav. Finansējuma apjoms, kura teorētiski pietrūkst, ir 220 miljonu eiro.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Pietiekams finansējums no nepieciešamā piešķirts tādai Veselības ministrijas prioritātei kā mediķu atalgojuma palielinājums - vairāk nekā 103 miljoni eiro. Tāpat papildu nauda gandrīz pilnā apmērā ir piešķirta ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (no nepieciešamajiem 55,9 miljoniem eiro pietrūkst 6 miljoni eiro), rezidentu apmācībai (no 8 miljoniem pietrūkst 1,4 miljoni eiro), mātes un bērna veselības plānam - 8,5 miljoni eiro (trūkst vien 53 000 eiro). Pilnībā pietiekams finansējums ir piešķirts pašlaik arī sirds asinsvadu veselības programmai - 6,9 miljoni eiro, kā arī rīcības plānam psihiskās veselības uzlabošanai - šai programmai sākotnēji kā prioritātei vispār netika plānots finansējums, bet tagad pilnībā piešķirts, un tie ir 6,3 miljoni eiro.

Tomēr jāsecina, ka virknei Veselības ministrijas nosprausto prioritāšu papildu finansējuma vispār vai vismaz ne pietiekamā apmērā, lai prioritāti īstenotu, nebūs. Viena no šādām prioritātēm ir reto slimo plāns, kur, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, nepieciešami 31,5 miljoni eiro, bet pašlaik ir zināms vien par sešu miljonu eiro piešķīrumu, līdz ar to trūkst vēl 25 miljoni eiro. Pietiekama finansējuma nav arī tādām prioritātēm kā stacionāro pakalpojumu pieejamības nodrošināšana - vajadzīgi 39,4 miljoni eiro, bet ir piešķirti ap 19 miljonu eiro, tāpat lielākā daļa trūkst medicīnisko pakalpojumu tarifa palielināšanai - vajadzīgi 48 miljoni eiro, bet ir tikai nepilni trīs miljoni eiro. Pat veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam trūkst 17,6 miljoni eiro no kopumā nepieciešamajiem 42 miljoniem eiro. Tiesa, onkoloģisko slimību ārstēšanai ir iespējams izlietot Eiropas Komisijas atļauto atkāpi no budžeta deficīta. Visdramatiskākā situācija iezīmējas kompensējamo medikamentu sadaļā, kur no aprēķinātajiem papildus nepieciešamajiem līdzekļiem - 27 miljoniem eiro - ir zināms, ka tiks piešķirti tikai nepilni divi miljoni eiro. Zināms, ka valdība nav atbalstījusi jebkādu papildu līdzekļu pieprasījumu šā gada budžeta ietvaros, tāpēc pašlaik nav skaidrs, kas notiks ar veselības nozares prioritātēm.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka kritisks brīdis veselības nozarei var iestāties nākamgad, kad nebūs pieejama vairs Eiropas atļautā atkāpe, taču - pat ja līdzvērtīgu summu ieplāno no pamatbudžeta (un Veselības ministrija budžeta tabulās ir ielikusi 144 miljonus eiro, kurus valdībai vajadzētu piešķirt papildus Eiropas atkāpes vietā) - 2020. gadā sagaidāms, ka veselības nozares budžets ir mazāks - ap 1,15 miljardu eiro. Viens no samazinājuma iemesliem ir Eiropas struktūrfondu naudas būtisks kritums. Līdz ar to arī prognozes liecina, ka attiecībā pret IKP veselības nozares budžets būs vien 3,5 procenti, bet 2021. gadā - vispār vien 3,2 procenti.