Parīzes traģēdija

27.jūl
Parīzē noticis uzbrukums ar degbumbām Kubas vēstniecībai, pirmdienas vakarā paziņoja Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess, kurš vainoja ASV valdību kūdīšanā uz vardarbību.
 
26.jūl
Francijas parlaments naktī uz pirmdienu apstiprinājis likumu par "Covid pasēm", kas būs nepieciešamas restorānu apmeklētājiem un iekšzemes vilcienu pasažieriem, kā arī par visu medicīnas darbinieku obligātu vakcinēšanos pret Covid-19.
 
21.jūl
Lai Francijā apmeklētu muzejus, teātrus, kinoteātrus vai Parīzes Eifeļa torni, interesentiem no trešdienas nepieciešams Covid-19 sertifikāts, un šīs jaunās prasības ir pirmais solis jaunajā kampaņā pret, kā brīdina valdība, "stratosfērisko" vīrusa delta paveida izplatību.
 
17.jūl
Francija ceļotājiem no vairākām Eiropas valstīm, kas nav pilnībā vakcinēti, pieprasīs uzrādīt negatīva Covid-19 testa rezultātu, kas veikts 24 stundu laikā, sestdien pavēstīja valdība.
 
15.jūl
Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai. Daži no protestiem sākās no rīta Parīzē, kad Elizejas laukos notika ikgadējā Bastīlijas ieņemšanas dienas militārā parāde, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Demonstranti bija neapmierināti ar pirmdien paziņotu lēmumu, ka veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem obligāti jāvakcinējas pret Covid-19 un ka no augusta "Covid pasu" sistēma tiks attiecināta arī uz restorāniem, bāriem un citām publiskām vietām. Lai nevakcinēti cilvēki varētu apmeklēt šīs vietas, viņiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Kādā Parīzes rajonā policija raidīja asaru gāzi pūļa izklīdināšanai. Policija paziņoja, ka deklarētais gājiena maršruta netika ievērots, un nosodīja protestētāju rīcību, metot akmeņus un dedzinot ugunskurus. Parīzē protestos piedalījās apmēram 2250 cilvēku. Protesti notika arī Tulūzā, Bordo, Monpeljē, Nantē un citās pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Francijā notikušas pavisam 53 protesta akcijas. Demonstranti skandēja "nost ar diktatūru", "nost ar veselības pasi". Francijā līdz šim vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 35,5 miljoni cilvēku - nedaudz vairāk kā puse no valsts iedzīvotājiem. Avots: LETA
 
13.jūl
Francijas konkurences regulators otrdien interneta gigantam "Google" noteica 500 miljonu eiro naudassodu par nespēju godprātīgi sarunu ceļā vienoties ar mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības (ES) autortiesību normām.
 
7.jūl
Francijā tiesa trešdien piespriedusi no četriem līdz sešiem mēnešiem ilgus nosacītus cietumsodus 11 cilvēkiem, kuri atzīti par vainīgiem pusaudzes tiranizēšanā internetā par viņas izteikumiem par islāmu sociālo tīklu video.
 
24.jun
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien nodēvēja par bīstamu Vācijas un Francijas iniciatīvu atsākt Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samitus.
 
15.jun
Francijas tiesa otrdien atzinusi Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja "Ikea" Francijas struktūrvienību par vainīgu izsmalcinātas sistēmas izveidošanā, lai laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam izspiegotu simtiem darbinieku un darba pieteikumu iesniedzēju.
 
10.jun
Pēc mēnešiem ilgā spiediena un kritikas no sieviešu tiesību aizstāvju puses beidzot oficiāli no amata atcelts par izvarošanu notiesātais Dravejas mērs, kas turpināja pilsētu vadīt arī no cietuma.
 
9.jun
Francijas prezidentam Emmanuelam Makronam, kurš devies vizītē uz valsts reģioniem, kāds vīrietis iesita pa seju ciematā Francijas dienvidaustrumos.
 
9.jun
Francijā no trešdienas atkal atļauts pusdienot kafejnīcu un restorānu iekštelpās, bet nakts komandantstunda sāksies plkst.23., nevis plkst.21, kā līdz šim.
 
1.jun
Francijā, Parīzē, norisinājās visai neparasts eksperiments, kura laikā tika pētīts vai publiski klātienes pasākumi ir droši, ja tos apmeklē veselas personas. Eksperimentā piedalījās aptuveni 5000 gurpas "Indochine" fani. Grupas fani uz koncertu varēja iesrasties uzrādot negatīvu Covid-19 testu. Koncerta laikā ikvienam apmeklētājam bija jānēsā sejas maska, taču bija atļauts neievērot distanci. Pēcāk tika konstatēts, ka seši koncerta apmeklētāji bija sasirguši ar Covid-19, taču viņi inficējās citviet, nevis koncerta laikā. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot, vai šobrīd ir iespējams droši rīkot dažādus klātienes pasākumus.
 
28.mai
Francijas rietumos piektdien kāds vīrietis savainojis trīs policistus, vienai policistei ar nazi nodarīti dzīvībai bīstami ievainojumi, pavēstīja likumsargi.
 
19.mai
Tūkstošiem policistu trešdien demonstrācijā Parīzē pieprasīja lielāku atbalstu un nosodīja pieaugošo vardarbību pret likumsargiem, akciju sarīkojot neilgi pēc policista nogalināšanas valsts dienvidos. Pēc vairākām skaļām slepkavībām vardarbība pret policiju Francijā kļuvusi par vienu no centrālajiem sabiedrisko debašu tematiem. Pirms divām nedēļām Aviņonā policists tika nogalināts operācijā pret narkotirgoņiem, izraisot plašu sašutumu policijas struktūrās. Pagājušā mēneša beigās netālu no Parīzes tika nogalināta vēl viena policiste, un šīs slepkavības motīvs bija radikālais islāms. Demonstrācijā līdzās Nacionālajai sapulcei piedalījās arī iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns. "Es ierados, lai tāpat kā visi francūži atbalstīt policistus," tviterī pauda ministrs. Policijā vairojas spriedze "bēdu, emociju un dusmu dēļ" pēc nesenajām slepkavībām, radio "France Inter" sacīja ministrs. Tiesa gan, daži politiķi, izsakoties par Dermanēna piedalīšanos demonstrācijā, norādīja, ka to ir grūti saprast, ņemot vērā, ka viņš, būdams iekšlietu ministrs, ir atbildīgs par policijas struktūrām. Ministrs ieradās demonstrācijā, lai atzītu savu bezdarbību, sacīja galēji labējās Nacionālās savienības politiķis eiroparlamentārietis Žordāns Bardella.
 
15.mai
Francijas policija sestdien likusi lietā asaru gāzi un ūdensmetēju, lai izklīdinātu palestīniešu atbalsta demonstrāciju, kas sarīkota, ignorējot tiesas apstiprināto varasiestāžu aizliegumu.
 
10.mai
Grupa Francijas karavīru publicējuši atklātu vēstuli Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Francijas valdībai, brīnot par islāmistu radīto apdraudējumu valsts pastāvēšanai.
 
9.mai
Francijas Alpos divās lavīnās sestdien gājuši bojā septiņi cilvēki, paziņojušas amatpersonas.
 
6.mai
Ceturtdien divi Francijas patruļkuģi nosūtīti uz ūdeņiem pie Džersijas salas, kur protestā par zvejas tiesībām iesaistījušies vairāk nekā 50 Francijas zvejas kuģi. "Ar aptuveni 50 zvejas kuģiem rajonā mēs gribējām pārvietot šos divus kuģus," pavēstīja Lamanša un Ziemeļjūras krasta apsardzes dienesta preses pārstāvis. Viņš vienu kuģi identificēja kā žandarmērijas kuģi, bet otru kā jūras administrācijas patruļkuģi. Raidorganizācija "France 3" ziņo, ka Francijas zvejas kuģi no rīta nostājušies Džērsijas galvenās ostas pilsētas Senthelieras ostā tā, ka citi zvejas kuģi no tās nevar izbraukt. Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs divus karaflotes kuģus patrulēt pie Džērsijas zvejas tiesību strīdā ar Franciju, kas draudējusi šī strīda dēļ pārtraukt Džērsijas elektroapgādi. Divi karaflotes patruļkuģi "novēros situāciju" pēc tam, kad Francijas jūras ministre Annika Žirardēna otrdien draudēja, ka Francija ir gatava īstenot "atbildes pasākumus" pret Džērsijas vilcināšanos izsniegt jaunas zvejas licences Francijas kuģiem. Apmēram 100 Francijas zvejas kuģu gatavojas ceturtdien doties uz Džērsijas galveno ostas pilsētu Senthelieru, lai sarīkotu protesta akciju un šobrīd rajonā jau atrodas vairāk nekā 50 franču zvejas kuģi. Francijas Normandijas reģiona zvejniecības nozares vadītājs Dimitrijs Rogofs gan bija solījis, ka šie kuģi nemēģinās bloķēt ostu un jau pēcpusdienā atgriezīsies Francijā. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien sarunā ar Džērsijas galveno ministru senatoru Džonu Lefondru un Džērsijas ārlietu ministru Īenu Gorstu "uzsvēra savu nelokāmo atbalstu" Džērsijai. "Premjerministrs un galvenais ministrs uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc saspīlējuma deeskalācijas un dialoga starp Džērsiju un Franciju par pieeju zvejai," sacīja Dauningstrītas pārstāvis. "Premjerministrs uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Džērsijai. Viņš sacīja, ka jebkāda blokāde būtu pilnīgi nepamatota. Īstenojot piesardzības pasākumu, Lielbritānija nosūtīs divus piekrastes patruļas kuģus novērot situāciju." Džērsija 95% no elektroenerģijas saņem no Francijas pa trim jūras kabeļiem. Saskaņā ar Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības un sadarbības vienošanos (TCA) Džērsijas valdība ir ieviesusi jaunus noteikumus, kas paredz, ka Francijas kuģiem ir jāiesniedz pierādījumi par iepriekšēju zvejošanu Džērsijas ūdeņos, lai tie varētu saņemt zvejas licenci. Francijas iestādes ir paziņojušas, ka "jaunie tehniskie pasākumi" zvejai pie Normandijas salām nav paziņoti ES, tāpēc tie ir "spēkā neesoši".
 
23.apr
Francijā pie policijas iecirkņa Rambuijē piektdien nodurta policijas darbiniece.