Parīzes traģēdija

Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai (ES) pēc "15-20 gadiem", svētdien paziņoja Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons, noraidot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska cerības uz ātru iestāšanos blokā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien veicis pārkārtojumus valdībā, ieceļot jaunus ārlietu un aizsardzības ministrus.

Valsts drošības dienesta (VDD) lietvedībā patlaban ir kriminālprocess pret vienu personu saistībā ar iespējamu terorisma finansēšanu.

Pērn Latvijā nav konstatēti ārvalstu teroristu centieni veikt uzbrukumus Latvijas teritorijā, bet galvenos terorisma draudus Latvijā turpināja radīt atsevišķu iedzīvotāju iespējama radikalizācija un pievēršanās vardarbīgam ekstrēmismam, secināts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Francijas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs līdzšinējais valsts galva Emanuels Makrons vēlēšanu otrajā kārtā svētdien saņēmis salīdzinoši mazu balsu daļu, ņemot vērā kopējo reģistrēto vēlētāju skaitu, liecina Iekšlietu ministrijas dati.

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz nākamo piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Krievijā cietumā ieslodzītais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs trešdien mudināja Francijas vēlētājus svētdien gaidāmajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atbalstīt patlabanējo prezidentu Emanuelu Makronu, apsūdzot viņa galēji labējās oponentes Marinas Lepēnas partiju saitēs ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Francijas prezidenta amata kandidāte, galēji labējās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna ceturtdien nosaukusi pašreizējo valsts galvu Emanuelu Makronu par autoritārāko prezidentu, kāds jebkad bijis Francijā.

Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā patlabanējais prezidents Emanuels Makrons saņēmis 27,85% balsu, bet galēji labējo kandidāte Marina Lepēna 23,15%, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotie galīgie rezultāti.

Francijā šodien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvis pašreizējais Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons - 28,1 līdz 29,7%, un Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna - 23,3 līdz 24,7%, liecina Francijas telekanālu prognozes.

Trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas sabiedriskās domas aptaujās sarūk pašreizējā valsts galvas Emanuela Makrona pārsvars pār tuvāko sāncensi Marinu Lepēnu.

Francijas Militārās izlūkošanas galvenās pārvaldes vadītājs ģenerālis Ēriks Vido, kurš neparedzēja Krievijas iebrukumu Ukrainā, drīz tiks atcelts no amata, ziņoja laikraksts "Figaro", atsaucoties uz ziņu avotiem armijā.

Francijas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētā Biaricā vietējais aktīvists Pjērs Afners iekļuvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitas villā un paziņojis, ka villa ir gatava uzņemt no Putina režīma cietušos, pirmām kārtām - kara bēgļus no Ukrainas, ziņo pētnieciskās žurnālistikas medijs "The Insider".

Krievijas militārās agresijas dēļ izraisītais enerģijas cenu kāpums radīs sekas, kas būs salīdzināmas ar 1973.gada satricinājumu naftas tirgū, trešdien brīdināja Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs.

Francijas jūras spēki Lamanša šaurumā aizturējuši kravas kuģi ar automašīnām, kas tika vestas uz Krievijas ostu Sanktpēterburgu, lai gan Eiropas Savienības (ES) sankcijas aizliedz šādu preču eksportu.

Francija pirmdien nosodīja kā "paranoisku" Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunu tautai, kurā viņš bija paziņojis par Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludināto republiku atzīšanu Ukrainas austrumos, un apsūdzēja viņu solījumu laušanā, kurus Putins devis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam.

Francija pirmdien aicinājusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pieņemt lēmumu par iespējamo tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu samitā, ko ierosinājusi Parīze.

Francija, tās Eiropas Savienības (ES) partneri un Kanāda līdz jūnijam pārtrauks savas pretterorisma operācijas Mali, teikts ceturtdien pirms ES un Āfrikas Savienības samita izplatītajā kopīgajā paziņojumā.

Eiropai nepieciešama agresīvāka kosmosa politika, trešdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, brīdinot, ka Eiropas suverenitāte tiks apdraudēta, ja tā atpaliks no konkurējošām lielvarām tehnoloģiju, zinātnes un militārās konkurētspējas jomās.

Eiropas Savienības lielvalstis Vācija un Francija spēlē citādu spēli ar Krieviju nekā ASV un Lielbritānija, lai novērstu potenciālu karadarbību Ukrainā. Vācijas un Francijas līderu retorika Krievijas virzienā nav tik asa un nosodoša, abas arī nepalīdz Ukrainai ar ieročiem. Vācija pat aizliedza igauņiem piegādāt Ukrainai Vācijas vecās haubices, kamēr Krievija ap Ukrainu savilkusi armijas vienības no visas valsts. LTV raidījums “de facto” analizē, kāpēc tā.