Septiņi Gruzijas pilsoņi pamatīgi apzaguši Eiropas bibliotēkas, Baltija dažus jau ir sodījusi
Nākamajā nedēļā Parīzē paredzēts tiesāt septiņus Gruzijas pilsoņus. Viņi tiek turēti aizdomās par retu krievu literatūras klasikas izdevumu, tostarp Aleksandra Puškina darbu, zādzībām no prestižām Francijas bibliotēkām, vēsta France24.com.
Šī ir jaunākā lieta, kurā tiek meklēta taisnība par virkni līdzīgu zādzību pēdējos gados no bibliotēkām visā Eiropā, par kurām ir aizdomas, ka tās veikusi organizēta tīkla darbība.
Bibliotēkas zaudēja vairākus retus krievu klasikas darbus vairāku miljonu eiro vērtībā, tostarp 19. gadsimta literāro dižgaru Puškina un Nikolaja Gogoļa darbus.
Francijā viņiem ir izvirzītas apsūdzības par noziedzīgu sazvērestību un nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, savukārt dažiem no viņiem ir izvirzītas arī apsūdzības par izstādīta kultūras priekšmeta zādzību. Viņiem draud cietumsods līdz 10 gadiem.
Divi no septiņiem apsūdzētajiem tiek tiesāti aizmuguriski (neklātienē), un ir izdoti viņu aresta orderi.
Viņi tiek identificēti tikai kā Mihails Z. un Bekja T. un jau ir notiesāti un ieslodzīti citās valstīs par līdzīgiem noziegumiem.
50 gadus vecais Mihails Z. pagājušajā gadā Lietuvā tika notiesāts uz trim gadiem un četriem mēnešiem cietumā par organizētu 19. gadsimta publikāciju zādzību 606 000 eiro vērtībā.
49 gadus vecajai Bekai T. Igaunijā tika piespriests trīs gadu un sešu mēnešu cietumsods.
Francijas izmeklēšanas tiesnešiem ir aizdomas, ka apsūdzētie bija daļa no "organizēta noziedzīga tīkla".
Zādzības, kas skāra arī Vāciju, Šveici un Čehijas Republiku, veicināja kopīgas izmeklēšanas grupas izveidi Eiropas Savienības policijas un tiesu koordinācijas aģentūru “Eiropola” un “Eurojust” pakļautībā, kā rezultātā 2024. gadā tika veikti vairāki aresti.
Pēc izmeklētāju teiktā, zagļi devušies uz bibliotēkām, lai iepazītos ar retiem un vērtīgiem darbiem, tos fotografējot un mērot, un vēlāk atgriezušies, lai aizstātu tos ar praktiski neatklājamām kopijām.
Francijas Nacionālajā bibliotēkā (BnF) tika atklāts, ka deviņi darbi ir aizstāti ar kopijām, kā rezultātā zaudējumi tiek lēsti 650 000 eiro apmērā.
Izmeklēšanas tiesnešu acīs zādzības varētu būt saistītas ar vēlmi repatriēt Krievijas kultūras mantojumu laikā, kad Maskavas attiecības ar Eiropu ir kļuvušas arvien saspīlētākas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Neviens no nozagtajiem darbiem nav atrasts, lai gan BnF jurists Aleksandrs de Kons sacīja, ka iestāde "nav zaudējusi cerību atgūt šos darbus".
