Cilvēki, kuri būs ieradušies Latvijā kā bēgļi un savu turpmāko dzīvi vēlēsies saistīt ar šo zemi, varēs naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību, taču tam būs nepieciešami vismaz desmit gadi, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
No Saskaņas Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins brīdina, ka 250 patvēruma meklētāji, kurus Latvija piekritusi uzņemt, nebūt nebūs vienīgie, kā to sola valdība. Vai tā patiešām būs, lielā mērā ir atkarīgs no mums un Eiropas Savienības lielvarām. Kategorisku noliegumu šai versijai mūsu eiroparlamentārieši nepauž.
Finansiāli un militāri atbalstot veco režīmu gāšanu Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ASV un Eiropas Savienība ir rīkojušās bezatbildīgi un tuvredzīgi – rezultāts ir posts, haoss, ekstrēmu reliģisku fanātiķu nākšana pie varas, pilsoņu kari un ekonomikas sabrukums.
Lai gan saskaņā ar ANO datiem šogad Vidusjūru virzienā uz Eiropu šķērsojuši jau 224 000 migrantu, reāli uz bēgļa statusu var pretendēt tikai 5-10% no viņiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bijušais Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Latvijai paredzētos bēgļus līdzīgi kā studentus varētu uzņemt audžuģimenēs, šodien žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kuras vadītajai darba grupai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Lai kliedētu sabiedrības bažas par kārtību, kādā Latvija uzņems 250 bēgļus, informatīvajā cīņā aktīvi iesaistīsies Iekšlietu ministrija un Valsts kanceleja. Abu iestāžu interneta mājaslapās tuvākajā laikā izvietos informāciju par bēgļu uzņemšanas kārtību, bet par jaunumiem šajā jomā sabiedrību regulāri būs jāinformē speciālajai darba grupai. Par to pēc savstarpējās tikšanās paziņoja premjerministre Laimdota Straujuma.
Kamēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar paziņoja, ka nepieciešams diskutēt par parandžu nēsāšanas aizliegšanu Latvijā, tikmēr eksprezidents Valdis Zatlers komentējot šo ierosinājumu norādīja, ka esam pieraduši pie atklātām sejām.
Latvijā aktualitāti nezaudējušais bēgļu uzņemšanas jautājums nav ļāvis paslīdēt garām nepamanītam faktam, ka mēs neesam uzskaitīti starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saņems Eiropas finansējumu migrācijas jautājumu risināšanai. Tomēr satraukumam pamata neesot, mierina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska palīdze Daiga Holma – finansējumu Latvija saņems tuvāko pāris mēnešu laikā.
Latvijas vārds nav atrodams līdzās Lietuvai un Igaunijai, kurām jau ir iezīmēts konkrēts Eiropas Savienības (ES) finansējums par bēgļu uzņemšanu, šovakar vēsta LNT ziņu raidījums.
Jau ziņots - Igaunijas sociālās aizsardzības ministrs nācis klajā ar priekšlikumu aizliegt Igaunijā nēsāt galvassegas un šis paziņojums izsaucis plašu rezonansi sabiedrībā un kalpojis par diskusiju objektu, gan Latvijā plaši pazīstamiem mūziķiem, gan rakstniekiem.
250 bēgļu uzņemšana ir žests, ar ko Latvija pārējai Eiropai apliecinātu savu solidaritāti, intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
Eiropas komisijas (EK) politika bēgļu jautājumā nav pareiza, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
«Nacionāļiem pašiem vajadzētu saprast, ka ir vērts pierauties. Tā teikt, papildu punktus dabūjāt, pietiek,» intervijā laikrakstam Diena teic Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ivars Ījabs.
Youtube ir ievietots video, kur vairāki gados jauni cilvēki pauž atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā. Trīs dienu laikā kopš video publicēšanas tas skatīts gandrīz 3000 reizes. Video izpelnījies arī vairākus desmitus skatītāju komentārus. Lielākoties tie ir nosodoši
Dažu otrdien pie valdības nama piketā izmantoto plakātu saturs ir vērtējams pretrunīgi, taču kriminālprocesa sākšanai nav pamata, aģentūrai LETA norādīja Drošības policijā (DP).
Latvijas Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks savā mikroblogošanas vietnē twitter paudis nožēlu par Latvijas sabiedrīubas attieksmi aktuālajā bēgļu jautājumā.
Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojums nav viennozīmīgs. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un releģiskās vajāšanas draudiem.
Valsts budžeta vai arī bēgļu jautājums nebūs par iemeslu valdības krišanai, uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Protestā pret migrantiem liela daļa saukļu bija tādi, ko Preses likums nemaz neļauj rakstīt, un to pamanījusi arī starptautiskā sabiedrība. Visticamāk, Nacionālajai apvienībai, kas organizēja vai vismaz aicināja uz šo protestu, ne prātā nenāk kādus ļaudis kārt vai mest krematorijā tāpēc, ka viņiem ir atšķirīga ādas krāsa, dīvainas seksuālas intereses vai atšķirīga izpratne par augstākiem spēkiem. Tomēr arī tādi aicinājumi protesta akcijā izskanēja.