Latvijai paredzētos bēgļus līdzīgi kā studentus varētu uzņemt audžuģimenēs, šodien žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kuras vadītajai darba grupai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Darba grupa šodien uzklausīja nevalstiskās organizācijas un diskusijās kā ļoti laba ideja izskanējusi priekšlikums bēgļus uzņemt tā sauktajās audžuģimenēs - līdzīgi kā tas tiek darīts ar ārvalstu apmaiņas studentiem.
"Manuprāt, kā ļoti laba ideja tika minēta katram bēglim veidot uzņemošo audžuģimeni, kas saistītu viņu ar ļoti praktiskām lietām un palīdzētu izprast, kā Latvijā var strādāt un kādas ir nianses, kas raksturīgas Latvijas sabiedrībā. Arī apmaiņas studentiem ir šīs audžuģimenes, un ko tad tās dara - pamāca, piemēram, kā nopirkt autobusa biļeti, kur jāvēršas veselības problēmu gadījumā un tā tālāk. Šis ir ļoti labs piemērs, un, manuprāt, Latvijas sabiedrība ir vienmēr bijusi atsaucīga tieši par šiem individuālajiem gadījumiem," uzsvēra valsts sekretāre.
Nākamajās sanāksmēs darba grupa uzklausīs reliģisko organizāciju pārstāvjus, kuri jau ir pauduši ideju par kristiešu ģimenēm, kas būtu ieinteresētas šādu audžuģimeņu radīšanā.
Tāpat nākamajās sanāksmēs darba grupa aicinās pašvaldību pārstāvjus, lai diskutētu par pilsētu iespējām uzņemt patvēruma meklētājus.
Pašreizējā prakse rāda, ka daudzi patvēruma meklētāji dzīvojuši Rīgā, tomēr Pētersone-Godmane norādīja, ka šobrīd nevajadzētu koncentrēties uz paziņojumiem masu medijos par to, kura pašvaldība ir gatava vai, tieši otrādi, nav gatava uzņemt bēgļus. Darba grupa šobrīd nevienu pašvaldības iesniegumu ar noraidījumu uzņemt patvēruma meklētājus nav saņēmusi.
"Mums būs konkrētas sarunas, un tad arī runāsim par konkrētām pašvaldībām. Šobrīd nav runas, ka mēs kādu bēgli piespiedu kārtā izmitināsim vienā vai otrā pašvaldībā. Patvēruma saņēmējs ir Latvijas iedzīvotājs, un, ja šāda persona būs atradusi darbavietu konkrētā pašvaldībā, viņam ir tiesības dzīvot attiecīgajā pašvaldības teritorijā," uzsvēra darba grupas vadītāja.
Darba grupas locekļi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem arī diskutējuši par kapacitātes celšanu, lai bēgļi apgūtu latviešu valodu un būtu informēti par Latvijas vēsturiskajiem aspektiem un kultūru.
Kā LETA jau ziņoja, lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.