Bēgļus piedāvā izvietot nomalēs

Gulbenes novada dome bēgļiem no trešajām pasaules valstīm var piedāvāt apmesties nomaļā bijušās lauku pamatskolas ēkā Stradu pagastā, kādreizējā Sinoles kultūras namā Lejasciemā un piecos labiekārtotos dzīvokļos Jaungulbenes pagasta Adulienā. Šādu informāciju novada dome oficiāli ir sniegusi jau pagājušā gada 16. oktobrī, atbildot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jautājumu.

Lejasciema pagasta Sinoles ciemā iedzīvotāji bija pārsteigti, uzzinot, ka kultūras namā varētu būt patversmes vieta ārvalstu bēgļiem. «Es to negribētu,» sacīja sinoliete Lucija Tukuma. Vietējais iedzīvotājs Uģis Lifanovs arī izteicās līdzīgi: «Aptīrīs vēl mūsu dārzus! Jau tā mums pietiek visādu nebūšanu.»

Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns pauda, ka pagasta iedzīvotāji nav psiholoģiski gatavi tam, ka bēgļi no trešās pasaules valstīm realitātē varētu kļūt par viņu kaimiņiem. Turklāt Sinoles kultūras nams gluži tukšs nestāvot. Tur atrodas interneta pieejas punkts, bibliotēka, kā arī zāli sporta pasākumu rīkošanai izmanto jaunieši. Brīvi ir daži bijušie kopsaimniecības Rainis kantora kabineti, kuri arī tika piedāvāti kā iespējamā vieta bēgļu izmitināšanai. Taču telpas nav nodrošinātas ar visu cilvēku dzīvošanai nepieciešamo. Sinoles kultūras nams gan stāv ieaudzis krūmos un pamests. Visas durvis bija slēgtas. Sinoles kultūras nams ir celts 1969. gadā. Tā ir tipiska padomju laiku būve. Pie kultūras nama satiktā L. Tukuma pastāstīja, ka bibliotēka šajā ēkā strādā vienu reizi nedēļā, pašlaik gan darbiniece esot atvaļinājumā. Interneta pieejas punkts ēkā it kā esot un it kā neesot. Vēl šajā mājā vietējiem iedzīvotājiem tiekot dalītas lietotās drēbes, kuras no Vācijas atved kristieši. Zāli sportošanai ēkā jaunieši vairs neizmantojot, jo arī pašu jauniešu ciematā vairs tikpat kā neesot.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs laikrakstam teica, ka bēgļu izmitināšana novada nomalēs nav nekāds labais risinājums. Brīvu telpu pašvaldībai esot diezgan daudz gan nomalēs, gan centrā. Piemēram, tūlīt brīva būs Jaungulbenes arodskola un tās viesnīca. Ja uz vietas bēgļiem būtu ražotne, kur strādāt, tas būtu labs risinājums, uzskata A. Vasiļjevs. Taisnība arī, ka Adulienā var piedāvāt labiekārtotus pašvaldības dzīvokļus, bet jēgas vienalga esot maz. Te neesot runa par psiholoģisko barjeru, bet par reālo situāciju. «Dzīvos viņi Adulienā. Kas tālāk? Ko viņi darīs? Kur strādās? Vai tad dzīvos tikai uz pabalstiem?» retoriski vaicā A. Vasiļjevs. Viņš uzskata: ja bēgļi novadā jāuzņem, visprātīgāk būtu viņus izvietot Gulbenē, kur ir brīvu darba vietu piedāvājums.

«Es neredzu nekādu problēmu bēgļus no kara darbības skartajām teritorijām šeit izmitināt un mūsu sabiedrībā viņus integrēt,» sacīja Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis. Taču pret tā sauktajiem ekonomiskajiem ceļotājiem, kuru dzīvībai dzimtenē nedraud briesmas, pēc J. Duļbinska domām, ir jāizturas piesardzīgi.

«Valsts ir tikai izveidojusi darba grupu, kura par to sāk spriest. Līdz ar to reģionos pirms laika izteikt spriedumus, nezinot nosacījumus, būtu vienkārši vieglprātīgi,» pauda Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Gulbenes novada pašvaldība ir šīs apvienības dalībniece.