Lai nodrošinātu XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu, kurā tiek prasīta papildu finansējuma piešķiršana 1,6 miljonu eiro apmērā.
2019. gadā aprit 155. gadskārta kopš pirmās dziesmu dienas Dikļos – dziesmu svētku tradīcijas sākumam. Jāatgādina, ka 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens pirmo reizi tagadējās Latvijas teritorijā noorganizēja, kā tolaik rakstīja, kopā dziedāšanas svētkus, ieliekot pamatus mūsdienu dziesmu svētku kustībai. Savukārt pirmie Vispārējie dziesmu svētki Rīgā notika 1873. gadā.
Par jaunieceltās Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju pirmajā sēdē ievēlēts vairākkārtējs Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, iepriekšējo svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" mākslinieciskais vadītājs, Rīgas doma zēna kora diriģents Mārtiņš Klišāns, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.
Lai gan nākamie dziesmu svētki ir vēl tālu, biļešu iegādes risinājumi tiek meklēti jau šobrīd. Viens no tiem – biļetes tiktu sadalītas pašvaldībās starp svētku procesā iesaistītajiem, taču gana daudz atbalstītāju ir arī «rindas» modelim un priekšrokas došanai sociāli mazākaizsargātām sabiedrības grupām. Taču iespējams, ka, attīstoties tehnoloģijām, tiks ieviestas personalizētas biļetes.
Teju pusei jeb 45% iedzīvotāju liekas pieņemams līdzšinējais Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības mehānisms, liecina sociālantropologa Viestura Celmiņa veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Nra.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 29. oktobrī no plkst. 10.30 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vērot Dziesmu un deju svētku konferenci “Dziesmu un deju svētki ceļā uz tradīcijas 150-gadi”.
Šā gada Dziesmu un deju svētkos bija daudz jauninājumu. Tie kopumā bijuši ar plusa zīmi, taču devuši arī vielu pārdomām. Tas attiecas gan uz dalībnieku reģistrāciju, gan ēdināšanu norišu vietās, gan gājienu. Arī biļešu «politika» būtu jāmaina, pusi no tām atvēlot dalībniekiem, rosina Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.
Koru koncerts Dziesmu un deju svētku noslēgumā ir apaudzis ar citām nozarēm, tādēļ XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII deju svētkos jāveido atsevišķs dziedātāju koncerts, šādu nostāju šodien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē pauda aizvadīto svētku virsdiriģents Romāns Vanags.
Vasarā notikušo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieki pasākumu norises vietās visas nedēļas laikā izņēmuši vien 98 952 no vairāk nekā 150 500 sagatavotajām maltītēm, šodien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē pastāstīja aizvadīto svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), atbildot uz Dziesmu un deju svētku biļešu tirgotāja “Biļešu paradīze” (BP) publisko apņemšanos neatgriezt apmeklētājiem interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecībā un BP ignorētajiem aicinājumiem labprātīgi atgriezt nepamatoti iekasētos līdzekļus, ir iesniedzis prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir sagatavojis pieteikumu tiesvedībai pret "Biļešu paradīzi" par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu, tirgojot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļetes, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja aizvadīto svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Biļešu tirgotājs "Biļešu paradīze" nemaksās Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu saņemtos 76 512 eiro, kas gūti no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļešu tirdzniecības, sacīja biļešu tirgotāja "Biļešu paradīze" vadītājs Ēriks Naļivaiko.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) no "Biļešu paradīzes" pieprasa par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu saņemtos 76 512 eiro, kas gūti no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļešu tirdzniecības, informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Pirms mēneša noslēdzās XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki, kurus daudzi Latvijas iedzīvotāji izbaudīja klātienē un vēl vairāk – vēroja televīzijas pārraidēs.
Atskatoties uz Latvijas simtgades vērienīgāko un emocionālāko notikumu – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, LMT Straume pirmo reizi piedāvā unikālus 360 grādu video ar skaistākajiem svētku momentiem. Tie ir skatāmi ar vai bez virtuālās realitātes brillēm.
Pirmajos 360 grādu video iemūžināta deja "Gaismu sauca, gaisma ausa", kurā vienojās visi 18 500 Deju svētku dalībnieki. Savukārt 18 000 Dziesmu svētku dalībnieku koris 360 grādu video no noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" ģenerālmēģinājuma izpilda emocionālo Raimonda Tigula dziesmu "Lec, saulīte!".
Atskatoties uz Latvijas simtgades vērienīgāko un emocionālāko notikumu – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, LMT Straume pirmo reizi piedāvā unikālus 360 grādu video ar skaistākajiem svētku momentiem. Tie ir skatāmi ar vai bez virtuālās realitātes brillēm.
Pirmajos 360 grādu video iemūžināta deja "Gaismu sauca, gaisma ausa", kurā vienojās visi 18 500 Deju svētku dalībnieki. Savukārt 18 000 Dziesmu svētku dalībnieku koris 360 grādu video no noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" ģenerālmēģinājuma izpilda emocionālo Raimonda Tigula dziesmu "Lec, saulīte!".
Pēc XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem pasažieru vilcienā atrasta, iespējams, kāda svētku dalībnieka nozaudēta ģitāra, liecina paziņojums AS "Pasažieru vilciens" mājaslapā.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizatoru paveiktais darbs ir liecība tam, ka iespējams efektīvi un mērķtiecīgi darboties kopā, tiekoties ar organizatoriem Rīgas pilī, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Daudzi Latvijas radošie kolektīvi dejo, dzied un muzicē SIA Limbažu tīne austajos etnogrāfiskajos tērpos. Dziesmu un deju svētki uzņēmumam bija īsts siena laiks, jo pasūtījumu sanācis tik daudz, ka vēl pēdējos steiguši pabeigt pāris dienu pirms gājiena. Karte, uz kurieni aiziet Tīnes ražojumi, ir raiba – gan Baltijas valstis, gan krietni tālākas zemes. Jau kopš 1975. gada uzņēmumu vada Jānis Krasovskis, kurš tā darbību pārzina «velkos un audos».