Daļa Rīgas koru un deju kolektīvu vadītāju no pašvaldības nav saņēmusi algu par janvārī novadītajiem mēģinājumiem. Rīgas Domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite prognozē, ka trešo personu dibināto amatierkolektīvu vadītāji naudu varētu atsākt saņemt tikai maijā, jo domei līdz maka atvēršanai jātiekot galā ar birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar jauno saistošo noteikumu izstrādi un stāšanos spēkā, vēsta LTV raidījums "Kultūršoks".
Dziesmu svētku rīkotāji - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - uz necienīgo attieksmi pret Dziesmu svētku gara uzturētājiem noraugās no malas un nekādu reālu atbalstu kolektīvu vadītājiem nesola.
No 276 Rīgas amatierkolektīviem 174 ir Rīgas pašvaldības dibinātie (2019. gada dati), bet atlikušos 102 dibinājušas trešās personas, kuru kolektīvu vadītāji tad arī palikuši bez domes maksātajām algām. Pagaidām zināms, ka tikai Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir radusi iespēju izmaksāt saviem kolektīvu vadītājiem algas, risinājumu radot iekšējos resursos. Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite apzinās, ka situācija ir ļoti bēdīga, bet neko nevarot darīt, kamēr nav sakārtota pašvaldības dokumentācija: "Droši vien daudziem cilvēkiem arī šī nelielā summa, kas ir pašvaldības līdzfinansējums, ir stratēģiska šajā brīdī, bet mēs no savas puses tiešām esam darījuši visu maksimāli ātrā tempā un arī turpmāk pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas darīsim visu, lai tas būtu ātri, bet šajā gadījumā dibinātājam ir jāatrod risinājums."
Kolektīvu dibinātāji šajā brīdī ir atstāti vieni. Palīgā pagaidām nesteigsies arī Dziesmu svētku rīkotāji - Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Tā vadītāja Signe Pujāte uzsver, ka tas nav centra uzdevums: "Mēs Dziesmu un deju svētku tradīcijas sakarā esam koordinatori, lai nodrošinātu kopīgo darbību un notiktu kārtējie svētki, bet mēs neesam uzraugošā institūcija, kurai būtu tiesības sodīt kādu par kādu kļūmi vai neizdarību. Nevajadzētu Rīgu nospiest uz ceļiem un pateikt: "Jūs esat sliktie!". Vienkārši tiek meklēts risinājums. Tas ir jāuzskata par grūtu pārejas periodu."
Problēmas ar atalgojumu amatierkolektīvu vadītājiem arī citās pašvaldībās
Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis stāsta, ka problēmas ar amatierkolektīvu uzturēšanu parādījušās arī citās pašvaldībās: "Piemēram, dibinātājs ir izdomājis neturpināt finansēt kolektīvu. Lauksaimniecības universitātē tādi signāli ir. Pēc būtības tā lielākā kļūda, ka Dziesmu svētku likumā ierakstīts, ka par kolektīviem atbild dibinātājs. Tanī mirklī arī sākās dalīšana.
Un Dziesmu svētku biedrība vienmēr par to iestājas, ka vajadzētu būt tā, ka par kolektīviem atbild tā pašvaldība, kuras teritorijā kolektīvs darbojas."
Teterovskis neslēpj, ka diriģentu un deju kolektīvu vadītāju algas ir ļoti mazas, tāpat kā valsts atbalsts kolektīvu izaugsmei. Viņaprāt, būtu jāmaina viss kopējais svētku atbalsta modelis. Pērn jautājuma sakārošanai tapa arī speciāla darba grupa.
"Būtiskākais, kas ir jāsaprot, nav jau runa par amatierkolektīvu finansēšanu, respektīvi, es brīvajā laikā eju dziedāt, man vajag par to maksāt. Runa ir par augstvērtīgiem profesionāļiem, kuri vada kolektīvus.
Tie visi ir profesionāli cilvēki ar izcilu izglītību, un, ja tagad sanāk, ka tu četrus mēnešus strādā par velti - te ir reāls bardaks, kuru ļoti viegli var sakārtot, ja valsts uzņemas atbildību par Dziesmu svētku procesu arī finansiāli," uzskata Teterovskis.
Šobrīd valsts mērķdotācija amatierkolektīviem gadā ir 1,1 miljons eiro - uz vienu kolektīvu 36 eiro mēnesī.
"Šis darba process ir mūsu dienas kārtībā, jo idejiski tika runāts par to, ka zināmu daļu atlīdzības varētu maksāt kolektīvu dibinātājs, gan arī valsts," nākotnes modeli iezīmē Signe Pujāte. Tikmēr esošajā finansēšanas modelī, kā atklāj senioru kora "eReLBe" direģente Zaiga Lazdiņa - Radziņa, amatierkolektīviem pašiem pat jāpiemaksā, lai vispār varētu kopā dziedāt, dejot un gatavoties Dziesmu un deju svētkiem: "Mūsu dziedātāji ļoti daudz ziedo ne tikai savas biedru naudas, bet vēl papildu maksas, lai mēs varētu telpās mēģināt, lai palīdzētu biedrībai nosegt elektrības izdevumus.
Ir jau pieredzēts, ka kolektīvu vadītāji, saprazdami, ka tajā situācijā viņi nespēs par savu dzīvi parūpēties, vai nu meklē vai nu citus saimniekus vai tas kolektīvs izjūk un nav vairs."