Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Vairums komisijas deputātu uzskata, ka biļešu iegādei uz Dziesmu un deju svētkiem nav nepieciešamas prieksrocības

© Dmitrijs Suļžics/f64

Vairums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu otrdien komisijas sēdē negatīvi izteicās par Dziesmu un deju svētku biļešu iegādes priekšrocībām.

Vairums komisijas pārstāvju uzskata, ka nav nepieciešamības sniegt deputātiem un ministriem biļešu iegādes priekšrocības.

Antoņina Ņenaševa (P) norādīja, ka apmeklēt Dziesmu un deju svētkus ir gan privilēģija, gan pienākums. Tomēr esot būtiski, ka deputāti, tāpat kā visi pārējie, pilda pienākumu piedalīties biļešu pirkšanas procesā.

Edgars Tavars (AS) skaidroja, ka noteiktām personām, piemērām, kultūras ministram vai Valsts prezidentam, kas Dziesmu un deju svētkos saka svinīgo runu, būtu tikai loģiski sniegt priekšrocību uz biļetēm. Tomēr Tavars neredz vajadzību šo privilēģiju nodrošināt visiem deputātiem.

Mārcis Jencītis (LPV) uzskata, ka atteikšanās no privilēģijas būtu kā žests tautai, lai mazinātu plaisu, kas ir veidojusies starp valsts pārvaldēm un sabiedrību.

Tomēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atkārtoti norādīja, ka deputātu un ministru klātbūtne Dziesmu un deju svētkos ir būtiska, jo tā tikai parādītu, cik valstij nozīmīgi ir šie svētki.

Papildus komisija vienojās 14.Saeimas pilnvaru laikā turpināt skatīt likumprojektu par nekustamā īpašuma "Lielstraupes pils" nodošanu Cēsu novada pašvaldībai, grozījumus Preču zīmju likumā un grozījumus Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā.

Savukārt likumprojektu par Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu uzturēšanu tika pārcelts izskatīšanai nākamajā komisijas sēdē.

Kā LETA jau rakstīja, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem tiks saglabāta privilēģija rezervēt un iegādāties biļetes uz XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, šodien nolēma Dziesmu un deju svētku padome.

Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Sarmīte Ēlerte diskusijā aicināja ņemt vērā, ka savulaik Dziesmu svētki radās kā tautas pašorganizācijas kustība, tomēr šodien tiek sagaidīts, ka Dziesmu svētki tiek finansēti no valsts budžeta. Viņa uzsvēra, ka lēmumā par finansējumu svētkiem piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima, tāpēc "būtu jocīgi", ja šāda iespēja Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem būtu liegta.