XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" iekļauti 789 kolektīvi, bet uzdevuma astoņas horeogrāfijas veidojuši 20 horeogrāfi, preses konferencē pastāstīja lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku mākslinieciskā padome šodien apstiprināja Svētku virsvadītājus un goda virsvadītājus, kā arī akceptēja koru konkursa “Koru kari” norises laiku.
Plānots, ka uz Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu brīvā tirdzniecībā nonāks 74% no biļešu skaita, šodien Dziesmu un deju svētku padomes pirmajā sēdē sacīja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Par Daugavas stadionu, kur Latvijas simtgades dziesmusvēkos notiks deju lielkoncerts Māras zeme, gandrīz šaubu nav, ka tas līdz nākamā gada 15. maijam būs gatavs, bet par Mežaparka Lielo estrādi šādas pārliecības trūkst.
Šodien Dziesmu un deju svētku padome nolēma, ka Simtgades dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecībai izmantos pilnveidotu esošo modeli, proti, tirdzniecību kasēs un internetā.
Iepriekšējo Dziesmu un deju svētku noskaņu diemžēl krietni pabojājuši skandāli ap biļešu iegādi uz lielajiem pasākumiem – deju lielkoncertu un noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Lai izvairītos no ažiotāžas arī 2018. gadā, svētku rīkotāji ir iecerējuši mainīt biļešu politiku. Viens no veidiem varētu būt loterijas rīkošana. Ir arī citi priekšlikumi, ko jau rīt sēdē ieplānojusi izskatīt Dziesmu un deju svētku padome.
Apsveicami, ka Dziesmu un deju svētku padome domā par to, kā nodrošināt iespējami labāku un taisnīgāku svētku biļešu iegādes procesu, par kādu gan nevar dēvēt loteriju.
Aprēķināts ar dienas precizitāti. Tā par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekta īstenošanu saka Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Vēl nekas nav neglābjami nokavēts, diemžēl pastāv iespēja, ka Latvijas simtgades gadā Dziesmu svētkus Mežaparkā nevarēs sarīkot.
Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzvedumam „Māras zeme", no 2017.gada 3.marta līdz 12.maijam visā Latvijā notiks Deju lieluzveduma "Māras zeme" repertuāra apguves skates, kurās tiks noteikts koprepertuāra apguves līmenis tā sagatavošanas pirmajā posmā, kā arī deju lielkoncerta "Vēl simts gadu dejai" potenciālie dalībnieki.
Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, 2017.gada martā un aprīlī notiks Latvijas koru skates, kas ir būtisks Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Koru skates mērķis ir veicināt, attīstīt, kopt un tālāk pilnveidot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgāko izpausmi - koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella.
Šobrīd aizsācies emocionāls konflikts, kas skar nākamgad notiekošos Dziesmu un deju svētkus, tostarp, plānoto deju uzvedumu "Māras zeme". Dejotājiem ir daudz jautājumu par šī izveduma ideju un deju soli, savukārt pašvaldības nav gatavas apmaksāt uzvedumam nepieciešamos tērpus.
Galvenais akcents, gatavojoties 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, ir Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes sakārtošana. Līdztekus šiem darbiem notiek arī māksliniecisko ieceru izstrāde. To autoriem idejas ir gana iespaidīgas – noslēguma koncertam vien būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro, kas ir trešā daļa no dziesmu un deju svētkiem atvēlētā budžeta.
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" kopējām izmaksām māksliniecisko ieceru realizēšanai nevajadzētu pārsniegt 2,3 miljonus eiro, šodien, iepazīstinot ar noslēguma koncerta iecerēm, Dziesmu un deju svētku padomei klāstīja režisors Uģis Brikmanis.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam, tā šodien, 12.aprīlī lēmusi valdība. Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Šogad skolēnu dziesmu un deju svētkos kļūdas radušās rutīnas dēļ: pasākuma organizatori rīkojušies tā, kā tas bijis ierasts jau iepriekšējās reizēs. Lai uzlabotu sarīkojuma norisi un medus mucā neielītu darvas karote, jau tuvākajā laikā jāveic izmaiņas gan likumdošanā, gan infrastruktūrā, uzskata svētku rīkotāji.
Nākamajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir jānodrošina tādi apstākļi, kas dalībniekiem ir panesami, norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Šodien plkst.15 Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks pēdējā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisijas sēde, aģentūru LETA informēja IZM.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atvainojusies visām pašvaldībām, kuras to lūgušas, par sabojāto prieku XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, aģentūrai LETA apliecināja Seiles pārstāve Ilze Salna.
Tiesībsargs Juris Jansons šodien izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei devis vairākus ieteikumus, kā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā nodrošināt, lai bērnu intereses ir prioritāte, un uzsvēra, ka Tiesībsarga birojs ir gatavs iesaistīties preventīvu pasākumu izstrādē.