Kad īsti notiks skolēnu dziesmu svētki - 2020.vai 2021. gadā?
 
©Lauris Aizupietis/F64

Gatavojoties pieaugušo dziesmu un deju svētkiem, mazliet ēnā ir palikuši skolēnu svētki. Šobrīd nav arī skaidrs, kad tad īsti tie notiks – 2020. gadā, kā to nosaka likums, vai 2021. gadā, kad Rīgas dome sola gatavu Mežaparka Lielās estrādes otro kārtu. Vieni, arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ir pret Dziesmu svētku likuma grozījumiem, citi uzskata, ka tas jādara un skolēniem jādzied jaunajā estrādē gadu vēlāk.

Pret likuma grozījumiem

Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis uzskata, ka skolēnu dziesmu un deju svētkiem jānotiek, kā to likums paredz, 2020. gadā. Viņš atgādina: tad, kad Rīgas domes ņēmusi aizdevumu, tas ticis piešķirts ar stingru laika grafiku, proti, estrādei jābūt gatavai uzņemt skolēnus 2020. gadā. Jo Dziesmu svētku likums nosaka gan periodiskumu - ik pēc pieciem gadiem, gan norises vietu - Mežaparka Lielā estrāde. Skolēnu svētki nav maza piedeva pie lielajiem. Tas ir notikums, kam visas izglītības iestādes gatavojas piecu gadu ciklā un plāno savu laiku. «Mēs esam saplānojuši savu darba daļu tā, lai Daugavas stadionā dejotāji varētu uzstāties 2020. gadā, bet tas nevarēs uzņemt dalībniekus 2021. gadā - pat ja Saeima izgroza likumu,» akcentē ministrs. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot labticīgi paļāvusies, ka Rīgas dome pildīs savas saistības. Ja estrādes nebūs, tad jāsaprot, kas ir vainīgs. K. Šadurskis pieļauj, ka tādā gadījumā viņš vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas uzrauga pašvaldības, un lūgs risināt šo jautājumu.

Svārstīšanās nav pieļaujama

Arī Saeimas deputāte, Dziesmu un deju svētku padomes pārstāve Inguna Rībena ir pilnīgi pret to, ka likums tiek mainīts un datums pārcelts. Tagad sākt augstāko amatpersonu līmenī svārstīties - būs vai nebūs - ir vairāk nekā demoralizējoši. Turklāt nav jau garantijas, ka estrādi arī līdz 2021. gadam izdodas pabeigt. Kuluāros tāda iespēja ir izskanējusi, jo būve būs ļoti sarežģīta. Arī skolu koru vadītāji neslēpj satraukumu par tādām izmaiņām, jo tiek izjaukts ierastais cikls un plāni. Jau tā patlaban dziesmu svētku tradīcijas kopšana skolās ir gana kritiskā situācijā. Kā apliecinājums tam: no 100 Rīgas skolām ir tikai 15 zēnu kori. Par to būtu vairāk jādomā, nevis tikai jāsvin svētki un jāklāj balti galdauti, jo - nedod Dievs, ja šie svētki, kas ir viens no spēcīgākajām mūsu identitātes balstiem, kļūs par pēdējiem. I. Rībena pieļauj, ka, visticamāk, parlamentārieši neatbalstīs likuma grozījumus.

Tā kā Mežaparka estrādē 2020. gadā vēl notiks pārbūve, Kultūras ministrija (KM) rosinājusi Dziesmu svētku padomē izskatīt jautājumu par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi. Lielākā daļa padomes locekļu uzskatījuši, ka vislabāk būtu šos svētkus pārcelt uz 2021. gadu, teic kultūras ministre Dace Melbārde, piebilstot, ka «tādā veidā varētu emocionāli piesātināti un simboliski atklāt ne tikai Mežaparka estrādes pārbūves otro kārtu, bet arī izvairīties no papildu izmaksām, kas rastos, ja dziesmu svētku vajadzībām mēģinātu pielāgot citas pasākumu norišu vietas». Tā kā Dziesmu svētku padomei ir konsultatīva loma, IZM ir jāpieņem gala lēmums. KM ir piedāvājusi palīdzību, ja būs nepieciešams veikt grozījumus likumā.

Atliekot izmaksas pieaugs

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks norāda, ka tā ir izšķiršanās - ja tas ir 2020. gads, tad objekta nodošanas termiņos nevar iekļauties un pasākums notiek vecajā padomju laika estrādē. «Mums kopā ar KM, valdību jāizlemj - vai gribam pilnīgi jaunu objektu?! Zupu nevar uzvārīt pusstundas laikā! Un ministram likums nav jāpārkāpj, tam ir Saeima, kas var lemt par likuma grozījumiem un kuras lēmumi būs jāievēro arī ministram,» teic A. Ameriks. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs atgādina, ka jau pirms pusgada ticis paziņots: otrās kārtas nodošanas termiņš ir 2021. gada 4. maijs. Šis jautājums esot jau izrunāts - arī ar svētku rīkotājiem. Ir tādas lietas, ko nevar realizēt ne gada, ne divu laikā, dome šo objektu esot apņēmusies pabeigt 28 mēnešu laikā. «Ja sāksim filozofēt, ka varam neko nedarīt un sākt estrādes pārbūvi pēc skolēnu dziesmu svētkiem, tad jārēķinās, ka sadārdzinājums celtniecībai būs vismaz 15% katru gadu, bet pēdējo mēnešu tendences liecina, ka tas var būt vēl lielāks. Tātad - atliekot uz diviem gadiem, viss būs par vismaz 30% dārgāks,» akcentē O. Burovs, rosinot tomēr grozīt likumu, un tad Rīgas dome ķeršoties klāt otrās kārtas darbiem jau augusta beigās vai septembra sākumā, lai līdz ziemai var pagūt paveikt veselu virkni darbu.