Reportāža: Kā Jūrmalas kori un citi pašdarbības kolektīvi gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem

No 25 radošajiem kolektīviem, kas darbojas Jūrmalas Kultūras centra un tā struktūrvienības Kauguru kultūras nama paspārnē, Dziesmu un deju svētkos piedalīsies 17 ar kopumā 510 dalībniekiem. To vidū pieci kori un tikpat deju kolektīvi, pūtēju orķestris, Jūrmalas teātris, jauniešu teātra studija Eksperiments, divi koklētāju ansambļi un audējas.

Mežaparka Lielajā estrādē dziedās pieci kori, tikpat deju kolektīvi sadancos Daugavas stadionā, dižkoncertā Esplanādē skanēs arī pūtēju orķestra Jūrmala balsis, tautas lietišķās mākslas izstādē būs apskatāmi Bulduru Audēju studijas darbi, bet Jūrmalas teātra izpildījumā Vērmanes dārzā būs redzama Ādolfa Alunāna luga Mušu ķēniņš, bet pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas Paradīze motīviem veidotā izrāde - Dailes teātrī. Pavisam negaidīti amatierteātru skatē gada izrādes titulu ar iestudējumu Sesija. Latvju dainas. Kāzas saņēmusi jauniešu teātra studija Eksperiments. Šī izrāde arī būs skatāma 5. jūlijā Dailes teātrī, par jūrmalnieku gaitām svētkos stāsta Jūrmalas Kultūras centra direktora vietnieks un Dziesmu un deju svētku koordinators Pēteris Vilkaste. Viņš uzsver, ka šogad jūrmalnieku būs vairāk nekā iepriekšējos svētkos, kad piedalījās 13 kolektīvu ar 345 dalībniekiem. Tāda radošā aktivitāte lielā mērā skaidrojama gan ar pašu jūrmalnieku vēlmi darboties, gan arī ar lielu pašvaldības atbalstu. Gada budžets radošo kolektīvu vajadzībām ir 81,5 tūkstoši eiro, bet Dziesmu svētku izdevumiem vēl atsevišķi piešķirti 63 648 eiro, kā arī tam visam jāpieskaita finansējums kolektīvu vadītāju darba samaksai (18 slodžu), skaidro P. Vilkaste.

Ekrānšāviņš no avīzes

*

Dziedās visi pieci kori

Visi Jūrmalas kori šogad ieguvuši skatē pirmo pakāpi, kas ir vērā ņemams panākums.

To izcīnījis arī viens no kuplākajiem Latvijas koriem - Vaivari, kā arī viens no jaunākajiem vīru koriem Latvijā Burinieks, kas izveidots tieši uz iepriekšējiem svētkiem un ko vada Jānis Sējāns. Veselu pusgadu, kamēr Kultūras centrā nebija izveidota štata vieta, strādājis par brīvu, vācis dalībniekus, no mazas saujiņas pārtopot par 38 vīru kori, teic Pēteris Vilkaste.

VAIRĀK NEKĀ IEPRIEKŠ. Dziesmu un deju svētku koordinatora Pētera Vilkastes aizbildnībā būs 17 kolektīvi, un tas ir vairāk nekā iepriekšējā reizē, kad svētkos piedalījās 13 kolektīvi un 345 dalībnieki / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Bet viens no kuplāk apmeklētajiem ir jauktais koris Vaivari - uz Mežaparka Lielās estrādes šogad dziedās 74 dziedātāji, un tik daudz koristu ir reti kurā citā kolektīvā Latvijā. Tas ir dibināts pirms 22 gadiem, un pirmās mājas tam bija Vaivaru rehabilitācijas centrs, skaidro kora diriģents Jānis Almanis-Palmbahs, kurš strādā ar šo kori jau piekto gadu. Viņu uz Jūrmalu esot ataicinājusi galvenā diriģente Ināra Freimane, kas ļoti daudz darot kora labā un uztur kolektīvā tonusu. Kā jebkuram kolektīvam, ir savi kāpumi un kritumi, taču šobrīd noteikti esot augšupejošs posms. Par to liecinot arī nesenie skates rezultāti - A grupā iegūti 42,56 punkti, kas ir stabila pirmā pakāpe. Varējuši jau izvēlēties dziedāt B grupā, kas nozīmētu apgūt nepilnu Dziesmu svētku repertuāru, kā arī atvieglotu skates viena skaņdarba izvēli, tomēr gājuši grūtāko ceļu. Neuztraukušies arī par izlozes dziesmu, jo repertuāru esot apguvuši pamatīgi. Žūrija vērtējot stingri, tā ka nekādā gadījumā nevar teikt, ka koru kari būtu formāla lieta. Patiesībā jau skatē varējis kārtējo reizi pārliecināties, ka kopumā Latvijas amatierkoru līmenis ir augsts, ko atzinuši arī daudzi ārvalstu eksperti.

Diriģents atzīst, ka rezultāti, protams, priecē, taču vēl jo vairāk gandarī lielais dziedātāju skaits korī. Tiesa, kā jau ierasts, arī Vaivaros vīru balsu ir krietni mazāk, tomēr pietiekami, lai nodrošinātu labu skanējumu. Vairākums koristu ir no Jūrmalas, bet ir arī rīdzinieki, no kuriem liela daļa izvēlējušies dziedāt tikai šeit, nevis vēl kādā citā galvaspilsētas kolektīvā. Ir, protams, arī tādi, kas dzied vēl kādā citā korī, taču tādu ir mazākumā. Nē, izmeklēti mūzikas skolas audzēkņi te netiek atlasīti, te sapulcējušies visdažādāko profesiju dziesmu mīļotāji - vidējā vecumā zem 40 gadiem. To, ka viņi ir uzticīgi šim korim, apliecina, ka viņiem te patīk, te ir laba gaisotne un notiek arī saturīgi pasākumi. Vienā vārdā sakot - ir motivācija braukt uz mēģinājumiem un veltīt savu brīvo laiku korim. Starp citu, kavējumu ir tiešām maz, tāpēc arī izaugsme neizpaliek.

Vaivari koncertē ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām - beidzamo reizi bijuši Itālijā, kur uzstājušies dažādās vietās. Vēl pirms tam bijuši Somijā, protams - arī Igaunijā un Lietuvā. Konkursos pēdējā laikā neesot piedalījušies, bet festivālos gan. Tā kā esot ļoti labs sastāvs, kas, kā izskatās, saglabāsies arī pēc svētkiem, ļoti iespējams, nākamgad varētu izmēģināt spēkus kādā konkursā. Taču tuvākais pasākums esot 16. jūnijā Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts Dobelē, un tad jau turpat klāt ir lielais notikums Rīgā.

*

Dejo visas paaudzes

Daugavas stadionā šovasar dejos arī seši kolektīvi no Jūrmalas, pārstāvot visas paaudzes, tostarp Vizmiņas jaunākie dancotāji, jo jubilejas gada programmā ir vieta arī bērniem. Tāpat savas prasmes rādīs jaunieši, kas izauguši no otra bērnu deju kolektīva Zītariņš. Un, protams, pieredzējušie dancotāji no vidējās paaudzes deju kolektīva Tapa, kas šogad nosvinējis 20 gadu jubileju.

KOPĀ AR LIELAJIEM. Deju lielkoncertā Māras zeme piedalīsies arī mazie dejotāji no Vizmiņa / Publicitātes foto

«Katrus Dziesmu un deju svētkus mums ir tā laime justies kā gaviļniekiem, jo tieši lielā notikuma gadā tas arī dibināts,» skaidro Tapas vadītāja Dace Kalēja. Tā kā tautas dejām Jūrmalā ir stabilas tradīcijas un deju kolektīvi ir ne tikai pie abiem kultūras namiem, bet arī dažās skolās, tad ar laiku viņi papildina arī «vidējos». Protams, gribētos, lai ir vēl vairāk dalībnieku, taču jārēķinās, ka tieši šajā vecuma posmā ir gan ģimenes rūpes, gan darba pienākumi, tāpēc ne vienmēr izdodas apvienot to visu ar vaļasprieku. Tomēr priecējot, ka ir veselas dejotāju ģimenes, kur danco gan bērni, gan vecāki. Dejotājiem pēctecība ir visizteiktākā, un ļoti daudzi iemīl šo radošo izpausmi uz mūžu, jo tā ir gan fiziska izkustēšanās, gan mākslinieciska izpausme. Turklāt tāda, kas iepriecina arī skatītājus, atzīst Majoru Kultūras centra direktora vietnieks Pēteris Vilkaste. Viens no pēdējiem lieliskajiem Tapas iestudējumiem starpsvētku etapā esot Dvēseles bite, kur kopā sadejo bērni un pieaugušie. Turklāt tajā saplūdinātas kopā tautas dejas un modernās, ko izpilda Jūrmalas Kultūras centra BG deju studija. «Tajā mēs izdejojam savas saknes, varētu to nosaukt par dziļu latvietību. Tajā ir viss cilvēka mūžs - sākot no ienākšanas šajā pasaulē, kristībām, pirts rituāliem. Tāds kā vēstījums no aizlaikiem, bet varbūt arī no tālas nākotnes, jo iesākam ar kosmisku ieskaņu un ar tādu arī pabeidzam,» iestudējuma līnijas ieskicē D. Kalēja, piebilstot, ka uzvedums uzņemts ar lielu atsaucību. Arī pašiem dejotājiem, tostarp mazākajiem, tas paticis, un, kad viņa bērniem likusi nodot tērpus, viņi satraukušies - kā tad tā, vairs nedejosim Dvēseles biti? Iespējams, ka rudenī to atkal izdancošot. Tā kā vēl priekšā ir Tapas 20 gadu jubilejas svinības, tad arī tur bite varbūt zumēšot. Kolektīvs ik pa trim gadiem cenšoties arī aizbraukt kur tālāk - uz kādu festivālu, kur var paradīt savas prasmes plašākai publikai. Latvijas dejotāji ārvalstīs tiek uzņemti ar lielu cieņu, jo zina, ka tas līmenis ir patiešām augsts. Starp citu, Tapa sadarbojas ne tikai ar Jūrmalas kolēģiem, bet arī citiem Latvijas kolektīviem. D. Kalēja norāda, ka cenšas piedalīties dažādos projektos. Viens no tiem - arī režisora Uģa Brikmaņa un horeogrāfa Agra Daņiļeviča iestudētais uzvedums No zobena saule lēca, kas būs redzams jūras krastā. Ir vērts pieminēt arī vidējās paaudzes kolektīvu vasaras festivālu Soļi smiltīs, kas dzimis Jūrmalā un notiek kopš 1999. gada. Sākotnēji veidots kā piejūras pilsētu pasākums, un, ja pirmajā gadā piedalījušies astoņi kolektīvi, tad pēdējā reizē bijuši vairāk nekā 30. Gandarī, ka šis festivāls ieņem svarīgu vietu pašvaldību kultūras kalendārā. Dziesmu un deju svētku gadā parasti tas nenotiek, bet nākamgad tas atkal būs. Tā kā šim pasākumam aprit 20 gadu jubileja, tad tā tiks svinēta savā dzimšanas vietā - Jūrmalā.

JUBILEJA. Vidējās paaudzes deju kolektīvs Tapa svin 20. jubileju - savulaik dzimis tieši dziesmu un deju svētku gadā / Publicitātes foto

Jau 14. gadu Jūrmalas kultūras kartē ir ierakstīts bērnu kolektīvs Vizmiņa, kurā ir četras vecuma grupas: jaunākie dancotāji ir četrgadīgie, bet lielākie - 8. klases skolēni, teic vadītāja Ineta Tālzeme. Šogad deju lieluzvedumā Māras zeme piedalīsies 3. līdz 4. klašu audzēkņu grupa, kura tiks sadalīta pa sešiem jauniešu, vidējo un senioru kolektīviem, tāpēc slodze iznākot pamatīga. Tā kā vairāk nekā puse šīs grupas bērnu šā gada laikā ir tā izstiepušies garumā, ka pārauguši savus deju «vecākus», tad nācies piemeklēt mazāka auguma dancotājus no citām grupām, noplāta rokas kolektīva vadītāja.

P. Vilkaste atzīmē, ka Vizmiņa izcēlusies Māras zemes repertuāra pārbaudes skatē Slampē dejā Bāra bērnu ganu rīti, kurā piedalījās arī pati Ineta. Dejā liela vieta ir jostām, un viņa izdomājusi, ka pašās beigās Laimes māte dāvina bāra bērniem savu jostu. Tas uzrunājis gan virsvadītājus, gan skatītājus, kas atzinuši, ka tas bijis ļoti emocionāls moments. Iespējams, ka tas bija viens no plusiņiem, kamdēļ kolektīvs saņēmis skatē augstāko kategoriju.

*

Stabilas koklēšanas tradīcijas

Jūrmala var lepoties arī ar koklētājiem. Uz Dziesmu svētkiem dosies divi koklētāju ansambļi ar kopumā 25 cilvēkiem. Pārsvarā tā, protams, ir skolu jaunatne, taču nu tieši pirms svētkiem izveidojuši skolas absolventu ansambli, saka Jūrmalas Mūzikas skolas direktora vietniece Kristīne Ojala, kura ir arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle un arī virsdiriģente.

Nav jau liels, bet tās dāmas, kas tur muzicē, tiešām ir lielas kokļu mūzikas entuziastes un augstas raudzes spēlētājas. Tam pierādījums - ceļazīme uz finālskati, kas notiks 2. jūnijā. 2013. gadā, kad skolā mācījušās ļoti spēcīgas koklētājas - vidusskolas audzēknes, skatē ieguvušas otro vietu. Šogad sastāvs nav tik stiprs, jo ir gados jaunāki skolēni, kuriem vēl nav tik pamatīgas muzicēšanas pieredzes. Taču pirmā pakāpe ir, kas arī ir labs rādītājs, kas ļauj tikt uz svētkiem.

Vaicāta, cik pa šiem 28 gadiem, kopš viņa skolo jaunos koklētājus, izgājuši cauri viņas rokām, K. Ojala iepauzē un atzīst, ka nav skaitījusi, bet daudz gan. Nu jau bijušie skolēni esot arī kolēģi skolā. Viņa gan noteikti gribot pieminēt arī Vēsmu Kūriņu, kurai pateicoties Jūrmalā gadu desmitiem bija viena no retajām republikas mūzikas skolām, kur kokles spēli tiešām mācīja. Starp citu, patlaban Jūrmalā kokles spēli apgūst ne tikai meitenes, bet arī puiši. Divi no viņiem piedalīsies Dziesmu svētkos, un vienam no viņiem arī mamma būs svētku dalībniece, jo spēlē absolventu ansamblī. Zēni sevi labi parādījuši arī starptautiskā konkursā, kurā viens no viņiem ieguvis pirmo vietu solistu konkurencē. Arī muzicējot kameransamblī, kur sitaminstrumentus spēlē Kristīnes dēls, iegūta pirmā vieta, kas apliecina, ka kokle labi klausa arī puišu rokas.

K. Ojala uzsver, ka šogad koklētājiem svētkos būs ne tikai viens, bet divi atsevišķi koncerti. Viens no tiem ir Dailes teātrī ar nosaukumu Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ!, kurš būs veidots kā stāsts, kā uzvedums par šo instrumentu. Tajā ir daudz jau zināmu skaņdarbu, būs vairākas tautasdziesmu apdares, bet būs arī jauni autordarbi, piemēram, Valtam Pūcem un Rihardam Zaļupem, kura noslēguma darbs būšot ļoti iespaidīgs. Tādu eskperimentu kā skolēnu dziesmu svētkos gan nebūšot, vairāk būs tāds klasisks formāts, uz tradīcijām balstīts. Koncerta librets veidots kā pasaka par Koklētāju un Saules meitu, kas, pārvarot dažādu veidu grūtības, atrod ceļu viens pie otra. Šo ceļu tad apskaņos ap 400 koklētāju, kam gan vajadzēs dalīties pa grupām, jo telpa ir par mazu tik lielam orķestrim. Diemžēl grūti esot atrast piemērotu vietu. Pēc platības atbilstu Ķīpsalas halle, taču tur ar apskaņošanu ir visai problemātiski, ko apliecinājuši arī iepriekšējie svētki. Telpas neskanīgums krietni pabojājis koklēšanas prieku.

TRĪS KONCERTI. Jūrmalas koklētāji muzicēs gan uz Dailes teātra skatuves, gan Doma baznīcā, gan noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, un virsdiriģentes godā būs Kristīne Ojala (priekšā) / Publicitātes foto

Otrs būs Doma baznīcā - nakts koncerts, kas sāksies pulksten 22. Tur varēs dzirdēt kokļmūzikas pērles, ko atskaņos vairāk nekā simts koklētāju. Muzicēs gan apvienotais ansamblis, gan atsevišķi kolektīvi. Galvenais - skaņa būs akustiska, un tas dos iespēju pacilāt dvēseli, iegrimstot īstajās skaņu vibrācijās, - tā pasākumu anonsē K. Ojala. Par to, ka tas tiešām būs kas skaists, liecina arī tas, ka biļetes uz šo pasākumu sen jau izpirktas, taču, lai nebēdājot, - arī citiem būs iespēja to noklausīties, jo šis koncerts tiks rādīts sabiedriskajā televīzijā.