Prezidenta vēlēšanas 2015

Balsojumā par Valsts prezidenta nederīgas bija deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) un parlamentārieša, bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) vēlēšanu zīmes.

Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits savā uzrunā solīja kļūt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu, tādējādi uzsverot, ka viņš būs visas Latvijas prezidents.

Trešdien, 29.maijā, notika Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās ar 61 balsi "par" par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits.

Saeima trešdien, 29.maijā, Valsts prezidenta amatā ievēlēja Egilu Levitu. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, pirmajā vēlēšanu kārtā E.Levita kandidatūru atbalstīja 61, bet pret bija 32 deputāti.

Valsts prezidenta izraudzīšanās atgādina vēlēšanas Krievijā, kur ir viens kandidāts, bet pārējie pilda statista lomu, šodien Valsts prezidenta vēlēšanu debatēs parlamentā sacīja pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems.

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu, par ko balsot trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, tomēr frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs žurnālistiem neatklāja, kāds ir pieņemtais lēmums.

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas valdību atbalstošie deputāti vēl nesteidz pieņemt kopīgu lēmumu saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām.

Cenšoties nodrošināties pret nejaušībām Egila Levita ievēlēšanā Valsts prezidenta amatā, vēlēšanu datumu nosakot dienā, kad Saeimas sēdē piedalīsies pēc iespējas lielāks koalīcijas deputātu skaits, Saeimas prezidijs radījis problēmjautājumu, uz kuru atbildes nesniedz ne Satversme, ne Saeimas kārtības rullis. Jau vēstīts, ka Saeimas 34 opozicionāri, apelējot pie nepieciešamības sabiedrībai un Saeimas deputātiem sniegt pēc iespējas ilgāku laiku iepazīties ar Valsts prezidenta amata kandidātiem, izmantoja konstitucionālās tiesības un pieprasīja, lai Saeimas prezidijs Valsts prezidentu ievēlē Saeimas ārkārtas sēdē 5. jūnijā.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Lietuvā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās no deviņiem kandidātiem visvairāk balsu saņēmuši ekonomists Gitans Nausēda un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis ierindojies trešajā vietā, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņojis, ka atkāpsies no valdības vadītāja amata, ja neiekļūs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Lietuvā šodien notiek valsts prezidenta vēlēšanas, kurās vēlētājiem jāizraugās ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis, un divi saistoši referendumi, kuros tiks lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonības atļaušanu un Seima deputātu skaita samazināšanu.

No šodienas Saeimas deputāti var pieteikt kandidātus uz Valsts prezidenta amatu.

Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā komiķis Volodimirs Zelenskis ieguvis 73,22% balsu, bet pašreizējais prezidents Petro Porošenko - 24,45%, otrdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc visu protokolu apstrādes.

Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis komiķis Volodimirs Zelenskis, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja.

Balsstiesīgie Ukrainas pilsoņi svētdienas rītā pulcējās Ukrainas vēstniecībā Rīgā, lai piedalītos Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Producents Juris Millers ironizējis par prezidenta vēlēšanām Ukrainā, paužot neizpratni par kandidāta Volodimira Zelenska panākumiem.

Ukrainā svētdien notikušās prezidenta vēlēšanas raksturoja konkurence un laba organizācija, pirmdien paziņojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas novēroja vēlēšanas.

Lai virzītu Saeimas deputātu prātus valstiskas domāšanas gultnē, vairāk nekā 100 sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstījuši publisku vēstuli, kurā aicina Valsts prezidenta amatā ievēlēt Satversmes preambulas tēvu, Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Šāds instruments prezidenta vēlēšanu kampaņā kopš neatkarības atgūšanas izmantots otro reizi. Pirmā bija veiksmīga.

Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita izteikumi par to, ka nebūs vienas partijas kandidāts un ka koalīcijai būtu jāvienojas par pretendentu uz Valsts prezidenta amatu, liek vaicāt, vai viņš būtu konkrētas koalīcijas vai tautas prezidents, izteicās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Saeimā nepārvēlētais Augusts Brigmanis.