Kas notiek Ukrainā?

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

Ukraina negatavojas piekrist kļūt par neitrālu valsti un atteikties no iespējas iestāties NATO, liecina aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušie Ukrainas priekšlikumi miera panākšanai, ko Kijivas delegācija pirmdien Stambulā plāno iesniegt sarunās ar Krieviju.

Ukrainas dronu uzbrukums Krievijas lidlaukiem, kurā tika doti triecieni trešdaļai Krievijas stratēģiskās aviācijas, tika gatavots štābā, kas atradās līdzās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) pārvaldei vienā no apgabaliem, videouzrunā svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

2025. gada 23.–26. maijā Krievija uzsāka savu lielāko uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma. Vienīgi 24. maija naktī uz Kijevu tika palaistas sešas “Iskander-M/KN-23” ballistiskās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visā Ukrainā notrieca 245 "Shahed" bezpilota lidaparātus.

Ukraiņiem tika paskaidrots, kāpēc Krimas tilts, kas ir svarīga okupācijas spēku loģistikas artērija valsts dienvidos, vēl nav iznīcināts, ziņo "Prozoro".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien aicināja palielināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu pret Ukrainu, un sacīja, ka nav nekādu pazīmju par diktatora Vladimira Putina gatavību mieram.

ASV prezidentam jāizšķiras par turpmāko rīcību Ukrainas konfliktā. Neveiksmīgās Ukrainas miera sarunas vairo pesimismu un drūmas prognozes par Ukrainas nonākšanu Krievijas ietekmes orbītā.

Krievija trešdien paziņojusi, ka tā esot sagatavojusi tā dēvēto memorandu, kurā izklāstīti noteikumi Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka plāno tālāk paplašināt Ukrainas ieroču rūpniecību aizsardzībai pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.

Pēc kārtējām Ukrainas apšaudēm ASV prezidents Donalds Tramps kritizē un nosauc Putinu par traku, kritikas deva tiek arī Zelenskim.

Zviedrijas valdība uzdevusi valsts bruņotajiem spēkiem iemaksāt 4,8 miljardus kronu (aptuveni 440 miljoni eiro) dažādos fondos militārajai palīdzībai Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka Krievija plāno jaunu ofensīvu pēc naktī uz pirmdienu veiktā Krievijas raķešu un dronu trieciena Ukrainas pilsētām, ko Zelenskis nosauca par "lielāko" kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Krievijas karaspēks okupējis četrus ciemus Ukrainas Sumu apgabalā, paziņojis Sumu apgabala militārās administracijas vadītājs Olehs Hrihorovs.

Jana Pasinkova, kas pazīstama kā vienas no šova "Ekstrasensu cīņas" sezonām uzvarētāja, dalījās ar jaunu prognozi par karu Ukrainā.

Ukrainas armija otrdienas rītā brīdināja par krievu dronu uzbrukumiem valsts austrumos un dienvidos, kur skanēja gaisa trauksmes sirēnas.

Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai naktī uz svētdienu nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Ukraina ar droniem sestdien Krievijā, Tulas apgabalā, veikusi triecienu ķīmisko produktu rūpnīcai "Azot", kas cita starpā ražo dubultā izmantojuma produkciju, vēsta vietējie mediji, Krievijas un Ukrainas amatpersonas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien aicināja ASV un citus Ukrainas partnerus pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, lai panāktu pamieru, aicinājumu paužot pēc aizvadītajā naktī pieredzētā masīvā Krievijas raķešu un dronu trieciena.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23" un 250 "Shahed" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainā tiek veikta izmeklēšana par 268 ukraiņu karagūstekņu slepkavībām, ko kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma veikuši Krievijas karavīri, piektdien pavēstīja Ukrainas ģenerālprokurora birojs.