Kosmosa terorisms kļūst par reālu draudu, un mēs tam neesam gatavi
Satelītu tehnoloģijām attīstoties un kosmosam kļūstot arvien pieejamākam gan privātajiem, gan valsts sektora dalībniekiem, virs Zemes atmosfēras rodas jauns un satraucošs kosmosa terorisma drauds, vēsta "phys.org".
Kādreiz tas piederēja pie zinātniskās fantastikas, tomēr tagad teroristu aktivitāšu ideja kosmosā rada arvien lielākas bažas ekspertu vidū. Kosmosa demokratizācija ir ne tikai pavērusi durvis inovācijām, bet arī ievainojamībai, un pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros praktiski nav iespējams uz to reaģēt.
Grupas un indivīdi, kas kādreiz tika uzskatīti par nenozīmīgiem kosmosa drošības jomā, tagad spēj veikt kiberuzbrukumus satelītiem un zemes stacijām.
Piemēram, 2022. gada martā ar “Anonymous” saistīta grupa “Network Battalion”(NB65) esot uzlauzusi Krievijas civilās kosmosa aģentūras “Roskosmos” serveri, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Grupa pieprasīja kontroli pār vairākiem satelītiem, pamudinot “Roskosmos” vadītāju Dmitriju Rogozinu paziņot , ka citas valsts satelītu atspējošana varētu tikt uzskatīta par "casus belli" - kara iemeslu.
Lai gan incidents nodarīja minimālus zaudējumus, tas uzsver plašāku tendenci: nevalstisko dalībnieku pieaugošo spēju traucēt kosmosa infrastruktūras darbību. Tas arī rada steidzamus jautājumus par atbildību, jurisdikciju un starptautisko tiesību atbilstību.
Starptautiskās kosmosa tiesības, kuru pamatā ir 1967. gada Kosmosa līgums, tika izstrādātas laikmetā, kad tikai nedaudzām valstīm bija piekļuve orbītai.
Līgumā ir uzsvērta miermīlīga izpēte un sadarbība, norādot, ka darbībām kosmosā ir jāatbilst ANO hartai un jāveicina starptautiskais miers. Tomēr tajā trūkst skaidru noteikumu par terorismu vai nevalstisko vienību darbībām.
Tas atstāj milzīgu robu juridiskajā arhitektūrā, jo īpaši tāpēc, ka privātie uzņēmumi arvien vairāk uzņemas lomas, kas kādreiz bija paredzētas valstu kosmosa aģentūrām. Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem kosmosa terorisma apkarošanā ir saskaņotas definīcijas trūkums.
Tradicionālās terorisma definīcijas uzsver nodomu ar vardarbības palīdzību piespiest valsti rīkoties. Bet kā tas attiecas uz orbitālo sfēru? Bez visaptverošas definīcijas pastāv risks, ka darbības, sākot no kiberuzbrukumiem satelītiem līdz to fiziskai iznīcināšanai, tiks nepareizi klasificētas vai pat ignorētas.
Pavisam nesen Krievija tika apsūdzēta par pastāvīgu Apvienotās Karalistes satelītu traucēšanu. Šī taktika traucē sakarus un rada nopietnus riskus gan civilajām, gan militārajām operācijām. Šie incidenti ir pastiprinājuši bažas, ka satelītu uzbrukumi turpmākajos gados kļūs biežāki un sarežģītāki.
Kosmosa sistēmām arvien vairāk integrējoties ar Zemes infrastruktūru, atbalstot visu, sākot no telekomunikācijām līdz navigācijai, likmes pieaug eksponenciāli. Eksperti brīdina, ka nākamajā desmitgadē varētu pieaugt ideoloģiski motivētu uzbrukumu skaits satelītiem, kam būtu postošas sekas globālajai drošībai un tirdzniecībai.
Kosmosa terorisms vairs nav tikai teorētiska problēma. Tas ir taustāms drauds ar reālām sekām. Tā kā robeža starp valsts un nevalstiskajiem dalībniekiem kļūst izplūdusi un privātie uzņēmumi uzņemas lielāku lomu kosmosa izpētē, kritiski svarīga kļūst spēcīga un pielāgojama tiesiskā regulējuma nepieciešamība.
Jautājums vairs nav par to, vai notiek kosmosa terorisms, bet gan par to, kā starptautiskā sabiedrība reaģēs, kad tas notiek. Bez skaidriem noteikumiem, atbildības mehānismiem un sadarbības stratēģijām cilvēce riskē pārvērst pēdējo robežu par nākamo kaujas lauku.
