Acīmredzot māte kādā emocionāli ļoti kritiskā brīdī pašnāvību redzēja kā vienīgo izeju un visdrīzāk tur vainīgs bija tieši tēvs. Trīs mazi bērni, ļoti slikts ekonomiskais stāvoklis tajā laikā valstī un ģimenēs, plus, acīmredzot, smaga nodevība personīgajā dzīvē no tuva cilvēka, savu bērnu tēva. It kā piedot tagad modē, bet Es nevarētu piedot tēvam par mātes pašnāvību un bērnu sabojātu dzīvi.
Tad tāpēc Laura Dzelzīša atveidotās lomas ir tik dziļi un patiesi uztveramas. Ļoti cienu viņu kā aktieri un tagad arī kā cilvēku.
Lauri, esi pieaudzis vecis un beidz gaudot par savu grūto bērnību. Tu gaidi, kad visi tevi žēlos, apmīļos. Ja ir problēmas ar šo bērnības pārdzīvojumu, tad griezies pie speciālistiem pēc palīdzības. Tagad pienācis laiks veidot pašam savu dzīvi un Dievs nedod neatkārto savu vecāku kļūdas.
Tāpēc viņš ir viens, sieviešu dabu nesaprot. Visiem nav lemts būt laimīgā ģimenē un tas ir jāpieņem. Vienam būt arī nav slikti, vajag tikai aizraušanos.