Komentāri: Režisors skaidro, kādēļ Dziesmusvētkus salīdzinājis ar diktatūras režīma svētkiem

Nils

Latviešiem pietrūkst pašironija, pārāk nopietni sevi uztverat. Lieciet mani un sevi miera. Paldies visiem!" ierakstu noslēdz režisors.

---------------------------------------

Karapenjan, vai tu šos izteicienus būtu izteicis savā etniskajā dzimtenē Armēnija vai arī Gŗūzijā? Es dziļi šaubos. Reākcija būtu visai ASA. LAtvija tu vari atļauties to izteikties par latvietim jūtīgām tēmām. Tai pat laikā tu novirzi uz kaut kādu "mežonību". Šai brīdī bija vislabākais ko tu varējis izdarīt , kas skar latviešu nāciju, paklusēt. kā tautā saka iekost mēlē.

Ar cieņu pēc tautības polis Latvijā,- Zbignevs

13.jūl 2018 Atbildēt
Itamārs Toledano

Ko nu polis var jēgt par latviešu tautu, ja pat vārdu REAKCIJA nav iemācījies uzrakstīt.

Bet citādi, režisoram pilnīga taisnība. Kas pirms 150 gadiem bija iecerēts kā TAUTAS pateicība Dievam par zemes un dārza auglību, šodien ir pārvērties par tukšu POKAZUHU, kas drīzāk varētu piķi no debesīm izsaukt, nevis svētību.

13.jūl 2018 Atbildēt
Anda Zahovska

Rezisors nav polis,bet gan armeenis.

14.jūl 2018 Atbildēt
Itamārs Toledano atbilde Anda Zahovska

Es nerunāju par rezisoru, bet gan par režisoru, bet polis ir Zbigņevs, kura pievārds ir Nils, un tas tad arī ir tā nejēga.

Armēnis nāk no dievbijīgas tautas, kas zin kā pareizi Dievu slavēt un slavu pienest, tāpēc viņu tik ļoti šis latviešu pagānisms un bezdievība ir satriekuši.

14.jūl 2018 Atbildēt
Daiga

Man patika deju kopkoncerts, gan dziesmu galā koncerts un nemaz nerunājot par sadziedāšanos! Mēs atļāvāmies to darīt pirms režīma, režīma laikā un tagad to daram! Paldies!

13.jūl 2018 Atbildēt
Itamārs Toledano

Paldies jāsaka nevis NRA portālam, bet gan organizātoriem, jo ne jau NRA organizēja šo ļembastu.

14.jūl 2018 Atbildēt
Juoņs Strods

Skaisti jau bija, bet pēc pokazuhas gan izskatījās... Grandiozi...kad valstī valda totāla korupcija, ES atrodamies tikai virs Bulgārijas un Rumānijas... Valstij ir milzīgs parāds, nesen bija gandrīz bankrots... Iedomāsimies, vai normāla ģimene varētu atļauties kādu milzīgu festu, kad visi slīgst parādos, bizness neveicas, bet daži ģimenes locekļi dzīvo uz citu ģimenes locekļu rēkina un čakarē viens otru...

13.jūl 2018 Atbildēt
dzintra

Es kā "nesatraukojusies"latviete redzu,ka Karapetiana kungs nudien nav vientuļš,tālab liksim ar viņu mierā.!Netraucēsim citiem ļaudīm,kā piemēram,Zanei D.viņam pateikties!ģēnijiem netīk,ka viņus traucē visādi sīki kukainīši.

13.jūl 2018 Atbildēt
Sergejs Dagajevs

Ara vorot kunem!

13.jūl 2018 Atbildēt
Ludmila Pētersone

Tiem, kas dzīvo Latvija, bet nevīžo kaut drusku ielūkoties Latvijas kultūras dzīvē:

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes. Tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos atkal sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, un tajos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts.

Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas dziesmu svētku un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām, kopš 2003. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

13.jūl 2018 Atbildēt
Ludmila Pētersone

Tiem, kas dzīvo Latvijā ....

13.jūl 2018 Atbildēt
Jānis Volcītis

Kropli jasir, atsūti savu adresi, un es tev personìgi paskaidrošu kāpēc mums ir svarīgi šādi svētki.

14.jūl 2018 Atbildēt
Itamārs Toledano atbilde Jānis Volcītis

Svarīgs ir tikai kaps, jo tas GAIDA un tam ir SAVA adrese. Gan priekš jaņķelēm, gan priekš volcītēm.

14.jūl 2018 Atbildēt
Andris Vilde

Ir jau kaut kur režisoram taisnība ar tām beigām nekā latviskā vairs nebija bija rasols gan īru dūdas, ērģeļu skaņas kaut kādi kociņi un masveida ierindas un vēl kaut kādas beigās no Gaismas pils. Rakstu zīmes daudz no dejas apēd, bet tur jāizvēlas vai rakstu zīmes ko veido ar māsām vai dejas pilna kvalitāte. Es dzīvoju un dziedu, dejoju Latvijā un ne tikai mani uztrauc tā masveidība aiz kuras pazūd personība.

14.jūl 2018 Atbildēt
Edvīns Puķe

Salīdzinājums ar Ziemeļ Koreju tiešām ir netaktisks jo:

pagaidām neesam sasnieguši ZK vērienu

Ziemel korejiši bēg uz dieid Koreju, bet letini uz Vāciju un sib Īriju

Ziemeļ Korejā, kā jau pie diktatūras ir krietni mazāks parazitējošās nomenklatūras slogs, bet Latvijā kā KIMS dzīvo krietns parazītu slānis...

Jā, no abām valstīm tauta bēg, jo dzīvo nabadzīgi, bet piedodiet Ziemeļ Koreja

gadu desmitiem atrodas ekonomiskā blokādē. Ļeņingradas blokādes laikā arī nesūdzējas par lieko svaru, bet par kādu mūsu muļķību sodijā Latviju? #edvin

www.youtube.com/watch?v=ElMNuhM26Ak&t=5s

14.jūl 2018 Atbildēt
Edvīns Puķe

Neraugoties uz blokādi, korejieši spēja radīt ierocus ar kuriem piedraudēt pat NATO!

Ko pēc piespiedu #DDD

Deindustrializācijas

Depopulācijas

Debilizācijas

var radīt mūsu jaunā, manageru paudze??

nojaušu, ka patstāvīgi pat ar kaķeni, iespējams netiktu galā :)

Par primitīvu "samostrelu", ko okupācijā katrs puišelis prata, nemaz nerunājot.Ievērojāt līmeņu starpību, kā Trams sarunājas ar Kimu un Baltiešu prezidentiem? Ciena tikai spēku, bet uz lūdzējiem kājas slauka.

Tie kas drošibai ziedo neatkarību, nav pelnijuši ne vienu, ne otru un parasti zaudē abus . Edvīns Valfrīda dēls Puķe

14.jūl 2018 Atbildēt
Hugo_dēls

Deju svētki..., - tās ir pāra attiecības: tur tas skaistums un katrai tautai tomēr daudz kas atšķirīgs. Un masu skatu 'nacionālais zīmējums' varētu būt tikai kā dekoratīvs elements... Armēnim taisnība: nav ko uztraukties par tādu redzējumu: svešinieks (pat latvieši) daudz ko nezina un nejūt kā latvieši. Pat valoda ir mainījusies "padomijas" iespaidā: lasot O'Henri noveles 1926.g. un 1960.g. izlaidumos, - valodas bagātība pirmajā ir satriecoša... Mēs esam zaudējuši 20.gs. 2. pusē labāko Tautas daļu (sarkano un balto), ko nedz Pauls vai horeogrāfi nespēj to kompensēt... Bet lepoties mēs varam, jo mūsu valoda kā baltu valodas atzars ir vecākā (vēl basku) valoda Eiropā!!!

14.jūl 2018 Atbildēt
Otto

Šis tips nav pelnījis, ka viņu sauc par armēni, viņš ir tipisks kopsmopolīts.

15.jūl 2018 Atbildēt

Komentēt