Es nezinu nevienu vīrieti LV, kurš pēc sievas pāragrās nāves pēc pus gada jau negulētu citas gultā. Ne vienu. Visi momentā aizmirst bijušās mīļās sieviņas. Ne tā kā atraitnes, kuras tik pa kapiņiem, tik pa kapiņiem. Sievietes, atjēdzieties. Nemīl jūs vīri. Nemaz.
Vai tāpēc aprakt sevi uz mūžu? Tam, ka vīrietis/sieviete uzsāk attiecības ar citu pēc partnera nāves, nav nekāda sakara ar mīlestību pret mirušo. Jādzīvo ir tālāk, nevis visu atlikušo mūžu jāsēro.
Es nezinu nevienu vīrieti LV, kurš pēc sievas pāragrās nāves pēc pus gada jau negulētu citas gultā. Ne vienu. Visi momentā aizmirst bijušās mīļās sieviņas. Ne tā kā atraitnes, kuras tik pa kapiņiem, tik pa kapiņiem. Sievietes, atjēdzieties. Nemīl jūs vīri. Nemaz.
Dzīve ir īsa,un cik atlicis to mēs neviens nezinām,bet tā vēl ir jānodzīvo!
Vai tāpēc aprakt sevi uz mūžu? Tam, ka vīrietis/sieviete uzsāk attiecības ar citu pēc partnera nāves, nav nekāda sakara ar mīlestību pret mirušo. Jādzīvo ir tālāk, nevis visu atlikušo mūžu jāsēro.