Šodien skolās beidzot bija jāatgriežas pašiem mazākajiem - 1. un 2. klašu audzēkņiem, kuru (ne)mācīšanās attālināti līdz nervu sabrukumam ir novedusi ne vienu vien skolotāju un vairumu vecāku. Gara acīm jau biju sagatavojusies ieraudzīt tādu nedaudz apokaliptisku ainu. Mazie ķipari priecīgi soļo uz skolu, portfelīšus vicinādami, lai gan visiem ir skaidrs, ka galīgi nav pamata šādam optimismam un galīgi tas neuzlabos situāciju trešā viļņa priekšvakarā. Un te... tiešām negaidīti vieds valdības lēmums vēl uz brītiņu tomēr atlikt sākumskolas sūtīšanu uz mācību iestādēm.
No vienas puses, jā - epidemioloģisko indikāciju tam, lai atsāktu skolas gaitas, nav. Aizvadītā nedeļa apliecina, ka saslimstības rādītāji it nemaz nesamazinās un trešais vilnis, visticamāk, nav aiz kalniem. Kā zināms, mediķi ir sākuši gatavoties slimnieku pieplūdumam stacionāros, prognozējot, ka pēc mēneša pacientu skaits slimnīcās kā minimums dubultosies.
Bet no otras puses ir pilnīgi skaidrs, ka paši mazākie bērni nav piemēroti attālinātām mācībām, jo īsti nespēj nedz noturēt uzmanību, nedz patstāvīgi pildīt uzdevumus. Praksē tas nozīmē tikai to, ka pirmklasnieku mammām un tētiem ir jāņem bezalgas atvaļinājums, lai sēdētu līdzās savām atvasēm un kopā (viņu vietā) pildītu uzdevumus. Cik ilgi to spēs izturēt vecāki un viņu darba devēji?.... atbilde pašsaprotama...
Izglītības un Veselības minisrijas, gatavojoties sākumskolas sūtīšanai klātienes mācībās, drudžaini tapināja dokumentus, aprakstot - kā skolā uzvesties, cik metrus vienam no otra sēdēt, kā valkāt maskas un mazgāt rokas. Tikmēr valsts galvenais epidemiologs atklāti atzina, ka situācijā ar bērniem visi šie aizliegumi, rekomendācijas un vadlīnijas īsti nestrādā.
Neviens pusaudzis, savas vienaldzības pret apkārt notiekošo un dumpīgā rakstura dēļ, noteikumus netaisās ievērot. Kā rezultātā saslimstība pusaudžu vidū ir strauji pieaugusi. Un kas mums liek domāt, ka ar mazo klašu audzēkņiem būtu savādāk?
Jā- skolas telpās tikai ar maskām! Jā - starpbrīžos no kabinetiem neiziet un kopīgi pusdienas neēst! Taču, būsim reāli. Tikko bērni tiks laukā no skolas telpām, tā mazie, mājās mēnešiem nosēdējušie pirmklasnieki metīsies turpat pagalmā kopīgi būvēt sniegavīrus, viens otrm virsū guldamies, grūstīsies sniega čupās, apmainīsies ar līdzi sasmērētajām sviestmaizēm un, laimīgi par pēkšņo kopā būšanu, beidzot apkamps labāko draugu. Viss kā vienmēr, kā simts gadus līdz šim.
Ar to visu es protams negribu pateikt, ka skolā maskas nav jānēsā. Ir jānēsā un rokas ir jāmazgā un kopīgas pusdienas nevajag ēst!
Taču godīgi būtu jāatzīst, ka, lai arī vecāku dusmas var saprast, tomēr mēdz būt bezizejas situācijas, kurās jebkurš no risinājumiem nav īsti labs. No vienas puses, saslimstības rādītāji valstī kāpj un skola ir viens no galvenajiem vīrusa perēkļiem. No otras puses, noturēt mazos mājas apmācībā ilgāk vairs nav iespējams, jo šādā režīmā nedz bērni kaut ko iemācas, nedz vecāki var normāli pastādāt.
Vecāki šobrīd sper zibeņus - visi jau bija sagatavojušies atviegloti uzelpot, aizsūtot mazos skolas gaitās. Skolu vadība un skolotāji neizpratnē var tikai noelsties- nu, kā tā?! No sākuma liek visām skolām sagatavoties bērnu uzņemšanai un tad, dažas dienas pirms mācību sākuma, visu atceļ?!
Jā, jā un vēlreiz - jā. Visiem pārmetumiem var tikai piekrist. Valdības rīcība ir haotiska un neizskatās pēc pārdomātas stratēģijas. Par izglītības minisres Šuplinskas kompetencēsm vispār šoreiz klusēšu.Taču, pēc būtības - valdības lēmums ir pareizs. Un tas tomēr būtu jānovērtē.
Citu Eiropas valstu pieredze apliecina: lai skolēni varētu atsākt mācības klātienē, kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 tūkstošiem iedzīvotāju ir jābūt 200. Mums patreiz ir 550 un uz augšu. Diemžēl.
