Ar ko neprecīzs lēmums atšķiras no totālas nejēdzības? Ar pieļauto kļūdu labojumu! Proti, katram ir tiesības pieņemt nepilnīgus, neprecīzus lēmumus – pat valdībai. Un katrm ir tiesības kļūdīties. Taču, ja acīmredzami neveiksmīgs lēmums ilgstoši un spītīgi netiek labots, tad tas automātiski pārvēršas par nejēdzību.
Par šādām totālām nejēdzībām nu jau varam saukt aizputinātās velojoslas Čaka ielā, kas ziemas šļūdonī stāv vientulīgi tukšas, kamēr trolejbusiem un atomašīnām atvēlētā josla slīgst sastrēgumu stūķī. Tāpat - kamēr kaimiņi igauņi un lietuvieši uz nebēdu saņem ilgi gaidītās potes - tikmēr Latvijā par totālu nejēdzību pārvērties skandāls ap neiepirktajām vai nepareizi iepirktajām vakcīnām, kā rezultātā pie mums pašā atbildīgākajā momenta gan demisionējusi veselības mistre, gan diennaktī tiek novakcinēti vien nieka daži simti cilvēku.
Taču es šoreiz gribu nokomentēt dažas tīri sadzīviskas nejēdzības “aizliegto preču sarakstā”, naivā cerībā, ka kāds no valdības izlasīs manu viedokli un aizdomāsies -, klau, bet varbūt tiešām atļaut tās kamanas tirgot?!
Skaidrs, ka plaši kritizētais un daudzu izsmietais “aizliegto preču saraksts” nekad nebūs precīzs uz milimetriem. Tas nav iespējams! Taču kaut kādam samērīguma principam tajā tomēr būtu jābūt.
No vienas puses - alleluja, vismaz cimdi, cepures un sniega lāpstas ar otro piegājienu tajā tika iekļautas. Paskatoties laukā pa logu, katram ir skaidrs, ka sniega lāpsta šobrīd ir daudz vairāk “izdzīvošanas prece” nekā, piemēram, šampūnu vai ziepēm. Taču veikalā nopērkamo preču sarakstā joprojām nav iekļautas citas ar sniegotas ziemas iestāšanos saistītās preces. Sauksim to vienā vārdā "sezonas preces". Piemēram, kamanas, ragavas, ziemas zābaki, slidas, distanču un slaloma slēpes, ķiveres utml.
Varētu šķist - kas, tad, tur liels, nav jau nekāda maize kara laikā! Taču es oponēšu.
Pirmkārt, apstākļos, kad visi muzeji, teātri un akvaparki ir slēgti, visi aktīvie ziemas atpūtas veidi ir kļuvuši par VIENĪGO izklaides veidu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Turklāt šoziem laikapstākļi beidzot ļauj gan paslēpot, gan paslidot, gan pabraukāties ar ragavām!
Paskatieties kas brīvdienās darās uz slēpošanas kalniem, distanču trasēs! Stūķis!
Turklāt neaizmirsīsim, lūk, ko. Valdība žēlabaini palūdza - visi, kuri vien var, nu, nelaidiet bērnus uz bērnudārziem un mazajām klasītēm. Labi, nelaižam. Ko tālāk? Ejam uz parku, staigājam pa mežu. Bet, cik, tu ilgi tā staigāsi? Gribētos arī no kalniņa nobraukt, pa distanču trasi padzīvoties. Bet nevar! Ragavas pirkt nedrīkst.
Ok, mēģināsim nomāt. Nekā! Nomas pārpildītas, pieraksts nedēļu uz priekšu. Labi, tad mēģināsim pirkt internetā. Atkal nekā! Viss izpirkts, piegāde jāgaida mēnesi.
Tikmēr vakar vakarā, stundu pirms komandantstundas, pilnīgi tukšā veikalā redzēju kaudžu kaudzēm sašķūrētas ragavas un slēpes, kas pēc mēneša nebūs vajadzīgas pilnīgi nevienam! Milzīgajā tirdzniecības centrā astoņos vakarā bija tieši pieci cilvēki un šajā tuksnesīgajā ainā man galvā bija tikai viens jautājums - kam, nu, kam tagad kļūtu sliktāk, ja es paņemtu un nopirktu šīs kamanas?
Neļaujot nopirkt veikalā sezonālās ziemas preces, valdība iešauj vienīgajā veselajā kājā trim jau tā klibojošiem sirdzējiem. Aktīvā dzīvesveida piekritējiem, kuri var tikai raidīt eksistenciālus saucienus kosmosā: nu, kāpēc šņabi var, bet slēpes, slidas, ragavas nevar?! Lielveikaliem, kuri, investējot milzīgas summas ziemas preču iegādē, martā visu šo varēs mest laukā. Un arī specializētajiem sporta inventāra veikaliem, kuri patreiz raud krokodila asarām. Trīs bezsniega gadus pie viņiem neviens nenāca, jo nebija slēpošanas iespēju, bet tagad, kad sniega beidzot ir pārpārēm, viņi savas preces tirgot nedrīkst.
Tas pats idiotisms arī jautājumā par ziemas zābakiem. Vai valdībā kāds ir aizdomājies, ka bērniem kāja aug un divas iepriekšējās ziemas vajadzības pēc pamatīgiem sniega brienamajiem apaviem nav bijis? Jūs jautāsiet- kas no tā? Tas, ka vakar pastaigājos pa 20 centimetrus biezām kupenām kopā ar pusaugu meiteni, kurai kājās bija kedas. Jo pērn ziemas zābakus neesot vajadzējis pirkt, bet šogad, kad sniegs birst kā no pārpilnības raga, nopirkt labus ziemas zābaklus nevar.
P:S Šis sadzīviskiem jautājumiem veltītais viedoklis draudētu izvērsties nesamērīgi garš, ja es analizētu visas nejēdzības “aizliegto preču sarakstā” ar kurām sastopos ikdienā. Taču vēl vienu lietu nevaru nepieminēt.
Vai valība ir dzirdējusi tādu terminu “grūtniece”? Un vai ir arī kāda nojēga cik ātri mainās grūtnieču svars, izmērs un pat kājas izmērs? Un par jaundzimušajiem arī ir kaut kas dzirdēts? Un to, ka viņiem ir nepieciešami pirmie kombinzoniņi, pirmie rāpulīši, pirmie rati. Un vai ir dzirdēts arī tas, ka interneta veikali ir iztukšoti un ratu piegāde patreiz jāgaida 3 (!) mēnešus…. Iespējams par šo beidzot arī būtu vērts padomāt?
