Ir jāmāk strādāt ar bērniem, savs darbs arī jāmīl, ne vienmēr 20 minūtēs var nopelnīt 50 eiro. Nožēlojami skatīt ka ārste melo un melos vēl iesaista savu palīdzi, sieviete jau gados, bet melo kā skolniece. Viņai gan kā ārstei, gan kā sievietei un mātei ir 0 vērtība. Pats galvenais ir meli, tie degradē cilvēku un vēl viņai nav iemaņu darbam ar maziem bērniem.
Vecākiem pašiem, vedot bērnu uz procedūru, viņš būtu jānoinstruē, kā būs, ka iespējams arī sāpēs, bet jāpaciešas. Izlaisti ar bērnu tiesībām tie sīkie ir pēc velna. Vienu gadu bērnudārzā pārbaudīja (tikai pārbaudīja ) zobus. Bet atradās tādi, kas muti vaļā nevēra ne lūdzami. Un neko nevarēja padarīt, tā arī palika, kaut gan vajadzētu ņemt koku. Es ārsta vietā ar viņiem arī neampelētos, lai meklē līdzjūtīgos ārstus. Māsa man stāsta, ka līdzīga situācija ir Zviedrijā (no Eiropas mēs arī pārņemam šīs gudrības). Turpretim strādāt ar bēgļu bērniem neesot nekādu problēmu. Viņiem arī lūpa trīc, bet nav ne raudāšanas, par histēriju nemaz nerunājot. Turpiniet tālāk, mīļie nabaga tētiņi, auklēties ar saviem zelta tīrradnīšiem.
Visticamāk, ka pārgudrais tēvainis pats norādīja ārstei, kas un kā jādara. Tā parasti notiekās ar debīli pārgudriem vecākiem. Ja jau zobs tika pēcāk izrauts, tad tas bija jāizdara jau pie pirmās zobārstes, tikai tevainis nebija ar mieru... Ārste pareizi darīja, ka pasūtīja "dēt" !