Vincentā reiz pa maniem salātiem rāpoja vabolīte. Sagadīšanās pēc blakus bija viesmīlis. Pasaucu (joka pēc, ne lai kasītos, jo salāti bija izcili garšīgi, un vabolīte tikai norādīja uz to, ka svaigi un nesaķīmiķoti). Viesmīlis ierauga vabolīti un pārakmeņojas. Vabolīte paceļas spārnos un aizlaižas. Es saku - neuztraucieties, viņa noteikti aizlidoja atpakaļ uz virtuvi! Superīgi sasmējāmies. Morāle? Viss var gadīties!
Bijām vasarā vienā labā lauku krogā ar restorānam atbilstošu apkalpošanu. Rēķins arī bija ap 50. Divi lielie un 2 mazie. Bērns ēdot centās, ko sakost. Domāju, ka blombe būs izkritusi, vai kas. Izvilka stikla gabalu no mutes. Atlaida tik tā ēdiena maksu, atvainojās un noteica, ka šī ēdiena gatavošanas procesā stikli nevarot būt. Pēc mirkļa dzirdu kā virtuves zonā izšķīst jaunie stikla gabali... Uzmanīties vajag, nekas neiespējams. Par laimi bērnam viss ir labi!
varbut provakacija
Bet dažreiz pats dārgais ēdiens raisa jautājumu. Tā reiz Vincentā pasniedza stilba kaulu ar mazu garkāta karotīti. Izrādās, ka viss ēdiens bija kaula smadzeņu piciņa naga lielumā, ko varēja izkasīt no kaula ar šo karotīti. Nu kam tas par milzu naudu? Labi, ka es zināju, kas tas vispār ir, bet vēl tagad nesaprotu, kam tāda pārspīlēta it kā "izsmalcinātība"
tas ir murgs,neticu...