Nevietā ir rakstīt,ka cilvēki gaida līdz pēdejam un,tad tikai griežas pie ārsta.Man liekas,ka jau no soc.laikiem daudziem mediķiem ir tāds viedoklis''nu ko tu te nāc ar tādiem sīkumiem simulant.''Atceros kā viens ārsts,kurš vēl tagad strādā,teica,kad tad tos simulantus sviedīsim ārā.Man toreiz bija 28 gadi un spiediens 190 uz 120.Neviena izmeklēšana tā arī nenotika izsvieda kā korķi.Kā lai tur nerodas alerģija pret mediķiem?
Man gan par dr. Miščuku vislabākie iespaidi-kad daktere, pie kuras biju uzskaitē aizsūtīja uz patoloģiju "gatavoties dzemdībām", es prasīju lai Dr. Miščuka apskatās un palaiž mani mājas, bet viņa nepalaida, sakot, ka sākumā uztaisīs analīzes, paklausīsies toņus.Vārdu sakot pāris dienas jāpaguļ būs slimnīcā.Tad pēc pāris stundām viņa atnāca , mani apskatījas un aizsūtīja uz dz. nodaļu :D jo jau bija sākušas dzemdības, bet es nekādas sāpes nejutu ;) .
Arī es neko labu nevaru pateikt par šo dr. Miščuku. Tas bija pirms 4 gadiem, kad nokļuvu Rēzeknes slimnīcā uz saglabāšanu, tolaik biju 6jā mēnesī. Izsauca viņa mani uz apskati. Apgūlos un ar šausmām vēl tagad atceros tās sāpes, kā viņa manu bērnu, kurš jau bija noslīdējis tik zemu, kā ir tikai pirms dzemdībām, spieda ar roku atpakaļ un bļāva, ka tik zemu tev vēl nav te jābūt, lai lienot atpakaļ. Man no sāpēm auksti sviedri pārlija. Teicu, ka ļoti sāp, lai tā nedara, bet viņa uzbļāva, kad bērns bija jātaisa, tad gan noteikti nebļāvi?! Lūdzu, lai palīdz man piecelties, lai varu nokāpt no apskate krēsla, bet arī tad man uzbrēca, ja vecim apakšā varēju pagulties, tad no krēsla arī no kāpšu. Necilvēcīga attieksme, šai dakterei, es eju ar līkumu vēl aizvien...
Jā arī man bij šausmīga pieredze. Tikko atnacu šeit dzīvot, gaidīju bērniņu, pazaudēju samaņu uz ielas, nokļuvu nodaļa, kur bij šī daktere. Izrādījās man bij tonuss, kas varēja izraisīt spontāno abortu. Viņas attieksme pret cilvēkiem bij briesmīga, es turēju sevi rokās, lai neko viņai atpakaļ nepateiktu. Ja kaut ko uzbļāva vai aizskarošu pateica, vienkārši klusēju. Pats dīvainākais bij tas, ka sakuma teica tev tur viss krīt ārā jau, un pec divām dienam slimnīcā paziņo, tev nekas nekaiš ņem papirus, ej prom. Es izgāju no nodaļas un devos uz dzimto pusi Balvos, kur nogulēju slimnīcā divas nedēļas, un pret mani izturējās ar cieņu,nomierināja, aprunājas un visu paskaidroja.Tāpēc bērnu izdomaju ne dzemdēt Rēzekne, tikai dēļ atstātā iespaida, un beigas puisītis piedzima Balvos.
Ir pagājis ilgs laiks bet viņu atceros ar šausmām.Klausies,klausies sava stulbā bērna sirdspukstus --tā viņa man teica,kad baidījos,ka ar manu dēliņu kaut kas noticis slikts .Kamēr dzemdēju,bija karstumā uzsprāgusi kompota burciņa.Mani nelaida gultā,pirms nebiju visu saslaucījusi,tā,lūk,pēc pašām dzemdībām ar mani izrīkojās.