Lauki izmirst - tik bieži dzirdēta frāze. Tomēr patiesa. Nereti laukos tieši skola ir tā vieta, kas vēl "pietur" palicējus, bet ja arī to slēdz, norādot, ka pārdesmit kilometrus tālāk ir labāka skola, daudz izvēlas dzīves vietu mainīt. Facebook lietotājas Ritas E. N. pārdomas par šo tēmu "uzrunājušas" arī citus facebook lietotājus.
"Lauki. Braucu garām pamestām mājām. Pērn tur dzīvoja ģimene. Divi puikas un meitenīte. Ģimene strādīga, latviešu lauku cilvēki, vienkārši ļaudis, internetā nesēž, alkoholu nelieto.
Tagad mājiņa ir glīti aizslēgta, bet ģimene atrodas tālu. Vecāki vairāk nespēja pacietīgi panest ļoti daudz ko, tostarp arī to, ka bērnus vajadzēja pārgurušus vestu uz "labākās kvalitātes", skolu pārdesmit kilometru attālumā vai nu tumsā satraukti gaidīt tos mājās.
Vai arī pašiem vēl pēc garajiem darbiem braukt viņiem pakaļ un kaut kur pusceļā sagaidīt vienu pēc otra. No "labākas kvalitātes" skolas, kuru sludinātāji no Rīgas nespētu pat nedēļu izturēt šādu režīmu ne kā bērni, ne vecāki, bet ar putām uz lūpām sludina šīs "labākās kvalitātes" priekšrocības.
Tagad šī ģimene ir prom. Nezinu kā viņiem klājas, ceru, ka labi.
Katrā ziņā ar izglītības kvalitāti aizņemtā kabinetu planktona un vairāktūkstošus eiro saņemošo politiķu galvās dzimušais, sociālais eksperiments viņu dzīvē ir beidzies," raksta Rita.
