Tas ka aizgāja vēl nenozīmē, ka nezina, kur mājas vai apjucis. Tā var būt apzināta izvēle. Manam tētim nebija vēl 50 gadi, kad viņš pateica, ja jutīsies ļoti slikti, tad aizies un kaut kur noslēpsies, kā vecs kaķis, kurš aiziet nomirt. Un lai neuzdrīkstamies meklēt. Tagad viņam 80+, laiki ir mainījušies, sabiedrība nesaprastu, kā var nemeklēt. Bet - cilvēks tika brīdinājis. Un lai mani nosoda, ja tāds brīdis pienāks, es nedrīkstēšu meklēt.
Tā pilnīgi iespējams, ka ir viņa izvēle. Tomēr viņš mums nav tā teicis nekad. Viņš nav brīdinājis, ka vēlētos tādā veidā aiziet un nebūt mums par nastu. Tieši otrādi, man šķiet, ka viņa slimība jau ir tādā stadijā, ka cilvēkam ir zudusi empātijas spēja un viņš vienkārši nesaprot, ka ar savu rīcību nodara pāri saviem ģimenes locekļiem. Tomēr mēs viņu mīlam un turpinam meklēt.
Tas ka aizgāja vēl nenozīmē, ka nezina, kur mājas vai apjucis. Tā var būt apzināta izvēle. Manam tētim nebija vēl 50 gadi, kad viņš pateica, ja jutīsies ļoti slikti, tad aizies un kaut kur noslēpsies, kā vecs kaķis, kurš aiziet nomirt. Un lai neuzdrīkstamies meklēt. Tagad viņam 80+, laiki ir mainījušies, sabiedrība nesaprastu, kā var nemeklēt. Bet - cilvēks tika brīdinājis. Un lai mani nosoda, ja tāds brīdis pienāks, es nedrīkstēšu meklēt.
Tā pilnīgi iespējams, ka ir viņa izvēle. Tomēr viņš mums nav tā teicis nekad. Viņš nav brīdinājis, ka vēlētos tādā veidā aiziet un nebūt mums par nastu. Tieši otrādi, man šķiet, ka viņa slimība jau ir tādā stadijā, ka cilvēkam ir zudusi empātijas spēja un viņš vienkārši nesaprot, ka ar savu rīcību nodara pāri saviem ģimenes locekļiem. Tomēr mēs viņu mīlam un turpinam meklēt.