ārsti ,jebkuri ārsti jau sen zaudējuši to ,ko sauca par ārstu profesionalitāti..daudzi vispār nav spējīgi iedurt adatu vēnā ,citi izraut zobu..citi atkal sēž un blenž uz tevi un domā par to ,lai tu ātrāk aiztītos atstādams naudu..
Bet ar sāpošu zobu jebkad jāpieņem ĀRPUS RINDAS !! Tas bijis visos laikos
Es domāju ,ka jau sen laiks šo ārstu ""dārziņu""pamatīgi izravēt..un nav svarīgi privātprakse ,klīnika vai valsts slimnīcas..
Taču par atteikumu pieņemt cilvēku ar sāpošu zobu--iesaku policijā vispirms rakstīt iesniegumu par ĀRSTU ATTEIKŠANOS sniegt palīdzību un tālāk uz prokuratūru iesniegt prasību pret šo ""iestādi"" Un tas darbojas..nedarbojas kaut kādas tur ētikas komisijas un c..kamēr šos kāmjus nesaņems aiz rīkles --viņi nestrādās ,,
Ja ārsti ir sievietes privātpraksēs ,tas ir slikti--jo bābas ļoti ātri pierod pie naudas un tad strādā tikai uz kvantitāti--kvalitātes nav..
Ārzemēs situācija ir vēl sliktāka..
bet šādās situācijās ,kad ārsti atsaka --pieprasiet rakstisku atteikuma papīru..
Kāds nevar paskaidrot, kāpēc okupanti nodrošināja beznaksas zobārstus??
Jā tā ir arī citās pilsētās. Ja sāp zobs ārstu nevar ''dabūt'' uzreiz Madonā, Viļānos, Rēzeknē. PSRS laikā poliklinikā bija kādi 8 - 10 zobārsti, katram dienā bija jāpieņem 1 - 2 ''jauni'' pacienti. Tiesa, ja jūs no rīta (pirms plkst. 7:30) zobārstniecības reģistratūrā rindā bijāt desmitais vai tālāk, tad pie zobārsta varēja arī netikt. Nākamajā dienā cēlāties agrāk un bijāt viens no pirmajiem. Divu, triju dienu laikā varēja tikt pie ārsta. Ja bijāt ar mieru zobu izraut, tad tas notika dzīvās rindas kārtībā, ilgāk par 30 min. gaidīt nevajadzēja. Nav runa tikai par zobārstniecību. Pašlaik rinda uz dažādiem izmeklājumiem var būt pat pusgadu. Zobārsta apmeklējumi profilakses nolūkos protams ir laba lieta, bet ko darīt, ja sāp? Runa nav par to cik labi bija PSRS, tāpat bija daudz nebūšanu un daudz kas nebija pieejams. Runa ir par to, kā darbu organizēt tagad. Varbūt tie, kuri organizē veselības aprūpi nekad neslimo un viņiem nekad un nekas nesāp?