Mūsu dzīvē (sabiedrībā kopumā!) gan valsts aparāts, gan visas institūcijas, gan pilsonis kā tāds ir tikai daļa no mums. Jo izglītotāks, garīgi bagātāks, audzinātāks ikviens no mums, jo labāki esam arī kopskaitā. Viss ir kā "spogulī"! Esi nepieklājīgs, rupjš, niķīgs, netīrīgs - saņem to pašu pretī. Pats no sevis nekas nerodas. (Ja rodas, tad, tad tā ir kroplība - tā pat kā dabā un ģimenē!)
Nekad neesmu ar rupjību no mediķu puses saskārusies,saprotu,ja darbinieks ir mazrunīgs,tad netraucēšu darbu,jo cilvēks strādā.Ne man izvērtēt viņa kompetences. Cilvēki ir dažādi un kāda attieksme ir mums,tādu saņemam pretī.
Tātad 30 gadu laikā ar Dzemdību nodaļām nekas nav mainījies. 1. slimnīcā 1988.gadā man neļāva ņemt līdzi jaunās, nesterilās mājas čības, bet iedeva savas sterilās, kurām vietām nebija vīles starp pazoli un virsu. Piecas stundas pēc piedzemdēšanas aizvilkos uz vannas istabu/tualeti, kurā pludoja visa grīda, jo bija sabojājies ūdenstvertnes slēdzis. Kājas, protams, pilnīgi slapjas, māsiņa plāta rokas, jo neko salabot neprot. Dabūju pati ūdenstvertnes slēdzi salabot (inženiere, bet ne santehniķe). Pat paldies nepateica, labi, ka nelika grīdu savākt... Tā es ar sterilajām, slapjajām čībām vēl 2 dienas vazājos, jo citas neiedeva. Dakteres un vecmātes gan bija super!
Paldies Dievam , ka CĒSU KLĪNIKĀ MAN VIENMĒR IR BIJUŠAS JAUKAS MĀSIŅAS , MĪĻAS DAKTERES! . Tāpat arī Siguldas slimnīcā. Ap 1987. g. biju Rīg;ā uz operāciju un zemaispersonāls sūdzējās. ka krejumu nostreb dakteri, bet māsiņām traks darba grafiks mun niecīga alga. Gribi k;l;;ut par vecāko māsu, == nāc pie manis pārgulēt!
Tà ir laimes spèle, saistìbà ar personàlu cilvèka garastàvokli. Man bèrns nàca pasaulè pirms 13 gadiem Stradiņu slimnìcà. Vienìgo aizràdìjumu dabuju par ziedi Depantèns, jo ir arì krèms ar šo pašu nosaukumu. Viena otra màsiņa bija ìgna. Visu izšķir nauda, ietekme sabiedrìbà un atpaxìstamìba!!! Stradiņiem biju apmierinàta kopumà.
Man fobija ir pret Liepàjas Reğionàlo slimnìcu, kur pirms 4 gadiem nàca pasaulè mans 2.bèrns. Ja mazulis 3 stundas bez ùdens un skàbekļa, tad man nav ko teikt. Mani mocìja no 4 rìtà lìdz 14:13. Vajadzèja veikt ķeizargriezienu, kuru Stradiņos man piedàvàja. Apkalpe bija augstàkà lìmenì Stradiņu slimnìcà runa par dzemdìbu norisi. Skumjàkais viss pèc tam, kad bèrns nomocìjies un ar defektiem traucèta runas centri un gaita ilgi lìdz 3 gadiem negàja ar kàjàm. Es gandrìz nomiru. Skumji es vairs Liepàjas slimnìcà nelaistu bèrnu pasaulè. Bèrnu - invalìdu. Sausais atlikums àrstu nolaidìba! Ja jaundzimušajam lauzts atslègas kauls un gslva bija uz vienu sànu. Paldies Dievam mès ar vìru rìkojàmies uzreiz defekti ir pàrveidoti par efektiem. Pašlaik viss ar gadu nobìdi. Grùtniecìbas laikà viss bija kàrtìbà. Cienìsim viens otru! Nost ar diplomiem, bet sàksim ar zinàšanàm!
Par daudzu mediķu attieksmi piekrītu,ka ļoti nepatīkama.Tas visvairāk attiecas uz ātrajiem.Atbrauc koka ģīmji ar tādu izskatu''ko jūs mūs traucējat simulanti.
Nav ko saukt ātros, ja ir aizcietējumi..
Man aizcietējumi nav un es nesaucu sev,bet veciem cilvēkiem iestādē ,kur strādāju.Apsveicami,ka jums nav nācīes ar to saskarties.