Jūs tikai no manis prasat, bet neko man pretī neesat iedevuši. Gadiem jau skrienu bezjēgā, pacietusi pazemojumus, ņirgāšanos gan no tiem, kas nesaprot neko, gan no tiem, kas kaut ko saprot. Es neko jums neesmu parādā, tikai spļāvienu jums sējas. Es ceru tiešām kaut jūs visi saslimru ar vēzi un beidzot nomirtu, un paliktu uz zemes tikai normāli cilvēki, nevis kaut kādi monstri no valdības, kas domā, ka varoņi. Kādi vēl varoņi? Jūs esat pēdējie lopi.
Nokaut, apsēst un izdirst. Tieši tik daudz jūs esat pelnījuši. Pretīgi cilvēki!
Kur Tu šodien tik dusmīga..?
Vai bildē skatāmi Kašers ar Miņinu..?
Nē, nebūs siltums, nevajag sacerēties! Par siltumu iedomājos tāpēc, ka vēlos savās vietiņās atkal pasēdēt, kad būs pavasaris. Bet kamēr man nebūs labi, tikmēr nevienam nebūs labi. Un ja varu ietekmēt vismaz laikapstākļus, tad tā arī darīšu! Jums būs tikai vai nu vētra vai nu lietainas dienas. Jūs neesat sauli pelnījuši. Paskatieties uz sevi, kādi jūs visi esat, es to par valdību un pārējiem smerdeļiem. Tā nav cieņa, tā ir tīrākā necieņa, tas ko jūs darāt. Es novēlu jums iziet cauri tieši tādām pašām ciešanām un vēl drusku vairāk, jo savādāk jau izpratne par to, cik ļoti slikti es jūtos, nevienam nav un neviens to arī nesapratīs.