Labākā izlase, kāda Latvijas vīriešu basketbolam bijusi, – tā par Ķēstuta Kemzuras vadīto komandu pēdējo nedēļu laikā izteikusies virkne speciālistu un spēlētāju, nemaz nerunājot par sajūsminātajiem faniem.
Taisnība vai maldi, atbildi sniegs tikai Eiropas čempionāts, bet pagaidām motivācijas nostiprināšanai netraucēs tuvāko konkurentu dosjē – salīdzinājums ar līdz šim veiksmīgāko jaunāko laiku valstsvienības sasaukumu,kas 2001. gadā Turcijā pārstāvēja Latviju Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā.
Armands KRAULIŅŠ (Varis Krūmiņš)
Latvijas izlase turnīru sāka ar diviem un pabeidza vēl ar trim zaudējumiem,
taču divas uzvaras pa vidu (pret Slovēni ju un Lietuvu) nodrošināja vietu ceturtdaļfinālā. Viedokļi dalījās, vai tas bija maksimālais rezultāts,kādu no šī sastāva bija iespējams izspiest, un bija daudz diskusiju par to,kāpēc, iekļuvusi astotdaļfinālā, komanda sabruka. «Zemapziņā visiem bija tikai viens uzdevums: izkļūt no apakšgrupas un veik smes gadījumā iekļūt ceturtdaļfinālā. To mēs paveicām, un loģisks bija psiholoģiskais kritums,» izteicās Armands Krauliņš, par kura profesionālo iemaņu atbilstību modernā basketbola attīstības tempiem tobrīd vēl neviens skaļi nešaubījās,taču nākama jā čempionātā neslēpti vīpsnāja pieredzējušākie spēlētāji. Pēc kaujas dūres pa rasti nevicina, tomēr, ja tagad jāatbild, vai 2001. gadā varēja vēl labāk (ja ne rezultāta, vismaz spēles satura ziņā) – toreiz šķita, ka noteikti varēja... Turcijā izlasei bija izteikti meistarīgi līderi, stabili melnā darba darītāji un pozitīvi pārsteigt gatavi jaunie. Tā ir kombinācija, ar kuru var gāzt kalnus. Tomēr trenera manevru iespējas čempionāta gaitā ierobežoja spēlētāju traumas.
Saspēles vadītāji – 1:0
Raimonds MIGLINIEKS, Edmunds VALEIKO, Kristaps VALTERS
Lai nu kā, bet saspēles vadītāju, no kuriem izvēlēties sev tīkamāko,
2001. gada komandā bija gana. Viņu vidū izteikts līderis – pozicionālās spēles un filigrāno piespēļu lielmeistars Raimonds Miglinieks, kura rokās Latvi jas saspēle bija gandrīz 30 minūšu ik sacīkstē. Pietiks vismaz ar vienu faktu: Miglinieks ar vidēji 7,3 piespēlēm mačā bija čempionāta labākais asistents, tuvāko sekotāju francūzi Skjarru (5,3) apsteidzot vairāk nekā ievērojami, nemaz nerunājot par tālākiem (Papalukass, Menegins, Jasikēvičs).Izšķirošajā mačā ar slovēņiem vien 12 piespēļu! Bija arī tukšās spēles un Raimondam neraksturīgas avantūras, mēģinot visu atrisināt pašam, tomēr kopumā – lielisks turnīrs. Otrā saspēles vadītāja pozīcija bija atvēlēta Valeiko, taču viss izvērtās citādāk – piecas piezīmes sešās minūtēs pret spāņiem, beigās arī trauma, un rezultātā tikai divas pilnvērtīgas spēles turnīrā. Tas pavēra durvis uz lielo līgu 20 gadus vecajam Kristapam Valteram,kurš uz Turciju aizbrauca kā potenciāls 3–5 minūšu spēlētājs, taču pret serbiem un krieviem jau dabūja spēlēt 20 un 25 un tika pamanīts ar ātruma īpašībām un spēju «piepīpēt» komandu paguruma brīžos, kā arī ar ne tik veiksmīgām epizodēm (cik piespēļu, tik kļūdu). Vairāk rezultatīvu piespēļu nekā latvieši turnīrā izdarīja vienīgi čempioni dienvidslāvi...
Visu rakstu lasiet 25. augusta izdevumā