Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība piektdien, 1. septembrī, plkst. 17:00 Eiropas čempionāta pirmajā spēlē "Fenerbahce Ulker" arēnā Stambulā tiksies ar Serbijas izlasi. Tiešraide TV3, Viasat Sport Baltic un LiveBasketball.tv .
Ainars Bagatskis valstsvienību trenē kopš 2010. gada un aizvedis to līdz ceturtajam finālturnīram. Kopā ar galveno treneri visu ceļu nogājuši Jānis Blūms, Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns un Mārtiņš Meiers, gandrīz tikpat gara kopīgo cīņu vēsture ir Kristapam Janičenokam. Minētie vīri kopā ar Jāni Timmu un Žani Peineru pirms diviem gadiem izcīnīja astoto vietu, bet Turcijā centīsies tikt augstāk.
Pirmdien komanda aizvadīja pēdējo treniņu mājās, Arņa Vecvagara un Artūra Visocka-Rubeņa pārraudzībā izspēlējot 3x10 minūšu treniņspēli pieci-pret-pieci. Otrdien sekoja saliedēšanās pasākums, bet trešdienas puslaikā valstsvienība ar “Turkish Airlines” palīdzību izlidoja uz Stambulu. Vadība parūpējās par spēlētāju un galvenā trenera ceļošanu biznesa klasē.
Stambulā komanda ieradās Turcijas Uzvaras dienā - 30. augustā - un iekārtojās “Hilton Kozyatagi” viesnīcā. Tā atrodas Āzijā, nepilnu divu kilometru attālumā no “Fenerbahce Ulker” arēnas, kurā no 1. līdz 7. septembrim notiks D grupas komandu spēkošanās. Trešdienas vakarā komanda izmantoja treniņzāli, bet diennakti pirms cīņas aizvadīja pirmo nodarbību lielajā arēnā. Spēlētāji un treneri komentārus žurnālistiem sniegs pēc pirmās spēles.
Serbijas basketbolisti līdz 2006. gadam startēja zem Dienvidslāvijas, kā arī Serbijas un Melnkalnes karoga, vairākumā gadījumu veidojot apvienotās komandas kodolu. Viņu priekšteči izcīnījuši astoņas zelta godalgas (1973, 1975, 1977, 1989, 1991, 1995, 1997, 2001), no kurām pēdējā nopelnīta tieši Stambulā. Belgrada nesen atzīmēja 1977. un 1997. gadā izcīnīto titulu jubilejas.
Arī pēdējie 10 gadi Serbijai bijuši gana veiksmīgi. Dušans Ivkovičs - Dienvidslāvijas galvenais treneris no 1987. līdz 1995. gadam - savā iznācienā ar Serbijas izlasi (2008-2013) atgādināja, ka tās spēks nav nekur zudis. Jaunie serbi 2009. gadā Polijā izcīnīja Eiropas sudrabu, bet nākamos lielos soļus spēra Aleksandra Džordževiča vadībā.
Pirms trīs gadiem Serbija kļuva par pasaules vicečempioni, savukārt pērn nopelnīja sudraba medaļu Rio spēlēs. Īsumā - serbi abos turnīros apsteidza visas Eiropas komandas, gan Spānijā, gan Brazīlijā piekāpjoties vien Maika Kžiževska trenētajiem amerikāņiem
2017. gada vasara atnesa pārmaiņas - Stambulā ieradās tikai pieci vīri no Rio sastāva, turklāt tikai Milans Mačvans un Bogdans Bogdanovičs dēvējami par kodola spēlētājiem. Pārējie trīs - Stefans Jovičs, Vladimirs Štimacs un Stefans Birčevičs - bija attāli rezervisti. “Ērgļu” rindās nav Milošs Teodosičs, Miroslavs Raduļica, Marko Simonovičs, Nikola Kaliničs, Nemaņa Nedovičs, Stefans Markovičs un Nikola Jokičs.
Vairākumam Eiropas komandu tādi zaudējumi sastāvā būtu liktenīgi, taču šis nav tas gadījums. Serbija joprojām ir konkurētspējīga un tās mērķi nav mainījušies - komanda tēmē uz medaļu, apstākļu sakritības gadījumā cerot pacīnīties par pirmo titulu kopš 2001. gada. Serbi, tāpat kā latvieši, atveduši četrus debitantus (Mičičs, Lazičs, Guduričs, Lučičs), taču godalgu viņiem vairāk.
Mačvans un Lazičs ir Eiropas junioru čempioni (2007). Marjanovičs, Štimacs, Mačvans un Guduričs dažādos gados kļuvuši par Eiropas jaunatnes čempioniem. Marjanoviča un Mačvana kolekcijā ir pasaules U19 zelts (2007), savukārt Bogdanovičs un Mičičs 2011. gadā Rīgā tika pie sudraba. Plus Jovičs, Štimacs, Bogdanovičs un Mačvans ir pasaules vicečempioni.
Aleksandrs Džordževičs pārstāv treneru dinastiju - viņa tēvs Bratislavs bija Belgradas “Crvena Zvezda” galvenais stūrmanis. Džordževičs jaunākais pirms kļūšanas par treneri bija izcils saspēles vadītājs - Eirolīgas, Eiropas un pasaules čempions, kā arī “EuroBasket 1997” vērtīgākais spēlētājs. “Salem” piemīt uzvarētāja psiholoģija un to pašu viņš cenšas pārnest saviem vīriem.
Latvija pret Serbiju finālturnīros spēlējusi divreiz, abos gadījumos atzīstot pretinieku pārākumu. Pirmajā reizē 2011. gadā Šauļos tika piedzīvots zaudējums ar 77:92, bet 2013. gadā Slovēnijas pilsētā Jeseņicē nācās piekāpties ar 71:80. Pirms tam 2005. gadā Novi Sadā bija sakāve pret Serbiju un Melnkalni (67:82), kā arī 2001. gada sagrāve ceturtdaļfinālā pret Dienvidslāviju - 78:114.
Šoreiz latviešiem ir spilgtāks sastāvs ar nosacītu pārsvaru pirmā, trešā un ceturtā numura pozīcijās. Latvijai atbraukuši visi līderi, kamēr serbiem daudzu nav. Piektdiena ir brīdis, kad sagādāt pretiniekiem pirmo zaudējumu un sākt finālturnīru ar uzvaru.