Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Sports

Pēc Latvijas zaudējuma Bulgārijai - vairs nav smieklīgi

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Vakar 2021. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmo miniciklu pabeidza Latvijas izlase un pabeidza to ar izbraukuma zaudējumu otrajā pagarinājumā (104:110) pret Bulgāriju. Nākamās spēles būs tikai novembrī, kad Latvijas izlase abus mačus aizvadīs izbraukumā Grieķijā un Bosnijā.

Vakardienas spēlē tikās divas pirmajā kārtā zaudējušās izlases. Latvija savā laukumā ar viena punkta starpību piekāpās Bosnijai, bet bulgāri viesos ar 63:73 zaudēja Grieķijai. Ja pirms spēles ar bosniešiem pie mums 99% līdzjutēju bija pārliecināti par uzvaru, tad pirms vakardienas mača šis optimisms bija krietni sarucis. Pat spēļu prognozētāji no bukmeikeru kantoriem paredzēja bulgāru uzvaru, un tam tomēr ir savs pamats. To, ka bulgāri FIBA rangā atrodas tikai 51. vietā (Latvija 28. vietā), nevajadzētu uztvert nopietni. Daudz nopietnāka ir nesenās Bulgārijas izlases spēles Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā. Bulgāri, tāpat kā latvieši, netika uz finālturnīru, taču jāliek aiz auss šīs izlases rezultāti savā laukumā. It īpaši 2018. gada rudens spēlēs, kad Botevgradā, kur tika spēlēts vakar, tika pārspēta pat Francijas izlase (74:68) un arī Bosnija tika pievarēta (89:82).

Sagremojis zaudējumu Bosnijai, Latvijas izlases treneru kolektīvs sestdien vētīja sastāvu vakardienas spēlei ar bulgāriem un nolēma neriskēt un iztikt ar tiem pašiem divpadsmit vīriem. Štelmahers nemainīja ne tikai divpadsmitnieku, bet arī starta piecnieku atstāja tieši tādu pašu: Šķēle, Laksa, Ate, Mejeris un Meiers. Turpinot līdzības ar pirmo spēli, arī vakar Štelmahers pirmajā ceturtdaļā izmantoja teju visus sastāvā iekļautos spēlētājus. Arī pret Bosniju nespēlējušo Žagaru, un tikai Blūms ar Sirsniņu palika sēžot. Kā jau bija sagaidāms, tad nekas šajā spēlē tāpat vien netika dots ne vienai, ne otrai komandai. Pirmajā puslaikā vien bija septiņas vadības maiņas un lielākais pārsvars bija bulgāriem (+5), bet mūsējiem +4. Pirmo puslaiku izdevās pabeigt ar viena punkta pārsvaru, taču radās viens jautājums - kāpēc pret Bosniju nespēlēja Žagars?

Tuvāk trešās ceturtdaļas izskaņai Kuruca precīzais tālmetiens dod spēles gaitai neraksturīgi lielu Latvijas pārsvaru (+10). Tendence pozitīva, taču vēl ir jāspēlē pēdējā ceturtdaļa, un tā tika iesākta vien ar pusi mazāku pārsvaru (63:58). Vēl šķērmāk ap dūšu palika tad, kad bulgāri pat izvirzījās vadībā, taču tikai uz īsu mirkli. Nekur tālu Latvijai neizdevās aizskriet, visu laiku ne vairāk par 3-4 punktu pārsvaru, līdz pusotras minūtes pirms mača beigām Mejeris izdarīja tā, kā visdrošāk tikt pie diviem punktiem - iedankoja un panāca 81:74. Uzvara? Lika pagaidīt. Tā ir zināma meistarība ar mīnusa zīmi atlikušajās 80 sekundēs ļaut mājiniekiem ne tikai pietuvoties, bet četras sekundes pirms pamatlaika atļaut pretiniekam mest tālmetienu, kurš bija precīzs, un jāspēlē pagarinājums.

Pagarinājumā paveicās latviešiem, jo nepilnas četras sekundes līdz tā beigām mājinieki nerealizēja abus soda metienus, bet nepaveicās ar pēdējo metienu. Šķēle no sava laukuma trāpa, taču sekundes simtdaļu par vēlu un jāspēlē otrais pagarinājums, kurā nebija ne veiksmes, ne mājinieku neveiksmes. Zaudējums, un šobrīd Latvijas izlases tikšana uz finālturnīru kļūst ļoti sarežģīta, bet ne bezcerīga.