Intervijā jaunajā "Sporta Avīzes" numurā Latvijas hokeja valstsvienības uzbrucējs Mārtiņš Cipulis stāsta par to, kāpēc tik ilgu laiku aizvadītajā sezonā bija bez darba vietas, kādi piedāvājumi bijuši un Sandi Ozoliņu kā kapteini salīdzināja ar Prāgas "Lev" kapteini NHL lokauta laikā Zdeno Haru.
"Pirms pašas KHL sezonas sākuma bija piedāvājums no Mitišču "Atlant", "Latvijas dzelzceļa" kausā viņi man jau bija rezervējuši viesnīcu, biju gatavs turp doties, bet pēc pusstundas zvana: tomēr nē, "Atlant" tobrīd bija zviedru treneris, un viņš paņēma zviedru," Cipulis atcerējās par piedāvājumiem pirms sezonas un sezonas laikā. ""Atlant" vadībā tagad ir tie paši cilvēki, kas bija Habarovskā tad, kad es tur spēlēju, atcerējās mani ar labu vārdu. Kad treneris apjautājies, kas tas tāds ir, viņi iestājušies, ka mani varot ņemt, taču Krievijā ir spēkā likums par pieciem leģionāriem, viņiem jau bija četri, bet, nevienam neko nesakot, zviedru treneris bija paņēmis savu tautieti. Tā nobruka viens variants."
"Piedāvājumi bija brīdi pa brīdim. Nopietni par mani interesējās "Avtomobilist", bet sezona gāja pilnā sparā. Man bija pilnīgi vienalga, kur braukt, es gribēju spēlēt. Ar "Avtomobilist" atkal kaut kas pašā pēdējā brīdī nobruka. Tie bija divi piedāvājumi no KHL. Makšķeri metu arī citos dīķos – DEL, Šveicē, Somijā."
Tāpat Mārtiņš atklāja, kāpēc pirms sezonas nav izdevies vienoties ar Rīgas klubu: "Tur tas process bija garš. Vispirms es pats apdomāju, tad Normis [Normunds Sējējs] aizgāja prom, atnāca Juris Opuļskis, es piekritu, visu norunājām, un tad kādu pusotru mēnesi gaidīju zvanu. Ja nevajag, pasakiet uzreiz, es šajā pusotrā mēnesī būtu atradis kur spēlēt, bet paiet viena nedēļa, paiet otra. Jūtos kā muļķis, beigās zvanu pats un uzprasos. Viss kārtībā, nāc slidot! Kad slidoju ar "Dinamo", jutu, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, piegāju pie Pekas [Rautakalio] pa taisno. Viņš man normālā cilvēciskā valodā paskaidroja: ja ir variants, brauc prom! Savācu mantas un aizgāju."
Cipulis arī dalījās iespaidos par Zdeno Haru, kurš NHL lokauta laikā bija "Lev" kapteinis: "Ja salīdzinām kapteiņu būšanas, tad viņš man atgādina Sandi. Viņš zina, ko kurā brīdī pateikt un īstajā brīdī visu sakārtot. Pēc tam nomainījās kapteinis: viņš ir vai viņa nav – nekādas starpības. Kaut ko fonā var pateikt, bet vai spēlētāji to uztver. Bet Hara visu ļoti pozitīvi sakārtoja.[..] Kad bija jābrauc uz preses konferenci, Hara mani aizveda, par Raiču [Ivanānu] apjautājās. Jā, viņš zināja, ka esam latvieši. Kad spēlējām pret "AK Bars", Lauris iemeta divas ripas, ēdam vakariņas, re, latvietis mums divīti ielika. Jā, jā, Hara viņu atceroties no pasaules čempionātiem. Mēs jau neesam tik daudz, un izlases kodols nemainās, bet hokeja pasaule beigu beigās nemaz nav tik liela."
Mārtiņš stāstīja, ka lielās zvaigznes, kā Hara un Ozoliņš, dzīvē esot ļoti vienkārši un pretimnākoši cilvēki: "Viņi redzējuši pasauli un arī hokejā kaut ko izdarījuši. Bija mums daži čehi, kuri mani aicināja uz Ziemassvētkiem pie sevis uz mājām – ko gan es viens darīšot. Hara vienmēr paprasīja, vai man kaut ko nevajagot. Bet bija arī čehi, ar kuriem sveicinos, bet viņš tā kā nemaz neatņem sveicienu, tādi gan bija tikai daži."