Latvijas vīriešu rokasbumbas izlase šovakar Valmierā un svētdien Koldingā aizvadīs pēdējās divas spēles 2018. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā.
Tās būs pirmās oficiālās spēles Latvijas izlases galvenā trenera lomā (pašreiz vēl - pagaidu lomā, jo tikai pēc spēlēm ar Ungāriju un Dāniju tiks lemts par sadarbības turpināšanu) savulaik ilggadējam izlases spēlētājam (128 spēles) Armandam Uščinam. Latvijas izlase savā grupā šoreiz spiesta palikt pēdējā, 4., vietā, tāpēc spēles pret pasaules TOP līmeņa komandām Ungāriju un olimpisko čempioni Dāniju būs spēles par prestižu. Tā būs laba iespēja sevi apliecināt tuvākajai rezervei un dažiem pavisam jauniem spēlētājiem, tā būs iespēja saprast, uz ko jātiecas.
Pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadītas divas pārbaudes spēles Lietuvā un abās zaudēts - 30:40 un 23:36. Rezultāti neiepriecina, taču nekādus secinājumus izdarīt nevajag, jo komandā bija četri debitanti un daži nesenie debitanti, bet nebija vairāku pamatspēlētāju. Jaunajiem tika ļauts daudz spēlēt. Jaunais treneris pirmajā mačā pārbaudīja interesantu taktiku uzbrukumā - bez vārtsarga, bet ar septiņiem laukuma spēlētājiem, no kuriem trīs ir līnijas spēlētāji. Deviņas (!) reizes pirmajā puslaikā un pavisam 13 reižu bumba ielidoja mūsu tukšajos vārtos... Izskatījās pēc avantūras, taču, ilgāku laiku šādu variantu slīpējot, ar to var pretiniekus pārsteigt. Ar Daini Krištopānu, Aivi Jurdžu un Tomu Lielo vien komanda jau būs ievērojami spēcīgāka.
Žēl, ka šovakar spēlē ar Ungāriju dažādu iemeslu dēļ nepiedalīsies Ģirts Lilienfelds, Jānis Pavlovičs, Elvijs Borodovskis un vēl vismaz divi trīs handbolisti, kas varētu palīdzēt. Vēl jo vairāk tāpēc žēl, ka Ungārijas izlase ieradās nebūt ne labākajā sastāvā. Gandrīz tieši pirms četriem gadiem Dobelē atņēmām ungāriem punktu (25:25), kaut viņiem toreiz bija gandrīz labākais sastāvs, bet tagad izredzes to atkārtot vai pat uzvarēt būtu lielākas.
Ungārijas izlasē nebūs ne tikai tās slavenākā spēlētāja Lāslo Naģa, bet arī Pētera Gujāša, Žolta Baloga, Gābora Čāsāra, Ferenca Ijēša, Kornela Naģa, Džamali Imana, Gerģes Ivānčika... Ungāriem ir abi pamatvārtsargi Rolands Miklers un Nāndors Fazekašs, ir tādi vīri kā Māte Lekaī, Timušins Ščučs, Gābors Ančins, Bence Bānhidi un Tamāšs Ivānčiks, taču ir arī virkne jaunu talantīgu junioru izlases vai nedaudz vecāku spēlētāju. Viesu galvenais treneris spānietis Ksavi Sabate izmanto iespēju ļaut spēlēt tuvākajai maiņai, kas ungāriem ir ļoti laba, un tāpēc nav iemesla sapriecāties par vieglāku spēli. Viņi taču centīsies pierādīt, ka ir jau gatavi spēlēt izlasē. Ungāri eksperimentēja jau iepriekšējā mačā Dānijā (zaudēja ar 27:35). Ja nu gadās klupiens Latvijā, tad viņi ir pārliecināti, ka pēdējā mačā savā laukumā uzvarēs Nīderlandi un paliks otrajā vietā grupā - proti, iekļūs finālturnīrā.
Pašreiz Dānijai ir 7 punkti (4 spēles), Ungārijai - 5, Nīderlandei - 4 un Latvijai - nav punktu.