Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) ir sašutusi par tās līdzšinējā prezidenta Kaspara Pones mēģinājumiem diskreditēt LPF jauno valdi un traucēt tās apstiprināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR).
Kā aģentūra LETA uzzināja LPF, Pone, kuram federācijas biedri pirms nepilnām divām nedēļām izteica neuzticību, tādējādi atstādinot no ieņemamā amata, atbrīvotās valdes vārdā un tās piekrišanu īstenojis vairākas rīcības, ar kurām tiek kavēta biedru kopsapulces lēmuma reģistrēšana UR.
Pone UR iesniedzis LPF biedru reģistru, kas, pēc LPF valdes rīcībā esošās informācijas, neatbilst patiesajai situācijai - saskaņā ar šo iesniegto reģistru LPF ietilpst 60 biedru organizācijas, lai gan faktiski juridiskais statuss ir tikai 26 biedrības biedriem. Pārējie sarakstā iekļautie biedri vai nu atzīstami kā asociētie biedri, kuriem atbilstoši LPF statūtiem nav balsstiesību, vai arī tās vispār neatzīst sevi par LPF biedriem un nekad nav pieprasījuši uzņemšanu LPF.
Biedrību likums paredz, ka lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā pieņem valde. Tas nozīmē, ka par katru LPF biedru reģistrā iekļauto organizāciju jābūt LPF valdes sēdes lēmumam un rīkojumam par uzņemšanu biedrībā, skaidroja LPF, piebilstot, ka, ja šādu valdes lēmumu nav, tad sekojoši arī pats biedra uzņemšanas process nav noticis.
"Tas savukārt nozīmē, ka Pones UR LPF valdes vārdā iesniegto biedru reģistru ir pamats apšaubīt un uzskatīt par nepatiesu. Tāpat uzskatām, ka šāda dokumenta iesniegšana UR varētu būt vērtējama no tiesībsargājošo iestāžu puses par iespējamu dokumenta viltošanu," norādīja LPF.
Tāpat Pones rīcība, apšaubot un apstrīdot faktu, ka LPF kolektīvo biedru skaits ir 26, liek kritiski vērtēt visas LPF valdes un tās vadīto kopsapulču leģitimitāti, akcentēja federācijā.
Pone LPF valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti tika ievēlēts 2013.gada 28.marta kopsapulcē, un tās biedru sapulces protokola izrakstā ir minēts, ka sapulcē piedalījās 26 no 26 biedrības biedriem, turklāt sapulce saskaņā ar statūtu noteikumiem tika atzīta par lemttiesīgu. Tik pat daudz biedru lēma arī par Jāņa Ozoliņa ievēlēšanu LPF viceprezidenta amatā.
Arī citos LPF protokolos minētais biedru skaits šo gadu laikā nav pārsniedzis minēto 26 biedru skaitu, tam svārstoties no 24 līdz 26 biedriem. LPF uzsvēra, ka visi protokolu izraksti ik gadu tiek iesniegti un ir atrodami arī UR.
Ņemot vērā minēto, ir jāvērtē, vai nu LPF valde, kuru ilgus gadus ir vadījis tās priekšsēdētājs Pone un kurā ilgstoši darbojies arī tās viceprezidents Jānis Ozoliņš, kā arī pēdējos gadus arī Juris Ulmanis, regulāri rīkojuši biedru kopsapulci, pārkāpjot tās statūtus un Latvijas likumdošanas normatīvos aktus, nenodrošinot kvorumu kopsapulcē un lemjot par gada pārskatiem neleģitīmās sapulcēs, vai LPF valde pēdējo sešu mēnešu laikā ir uzņēmusi par LPF juridiskajiem biedriem 34 juridiskās personas, kas atbilstoši LPF Statūtu prasībām kopā federācijas budžetā ir iemaksājušas 2475 eiro, par ko jaunievēlētajai valdei nav informācijas, vai arī minētais biedru reģistrs ir fiktīvs un neatbilst patiesībai, uzsvēra LPF.
Pones izsniegtā pilnvara juristiem pārstāvēt LPF valdi un rīkoties tās vārdā LPF jaunievēlētajai valdei liek domāt, ka šie juristu pakalpojumi tiks apmaksāti no LPF budžeta līdzekļiem, tādējādi "radot paradoksālu situāciju, kurā no amata atbrīvotā valde turpina tērēt LPF finanšu resursus tādām darbībām, kas neatbilst LPF biedru kopsapulces pieņemtajiem lēmumiem un LPF biedru interesēm kopumā, kuru prioritāte ir peldēšanas sporta attīstība".
LPF valdes priekšsēdētāja Aivara Platonova vērtējumā Pones rīcība ir destruktīva un kavē federācijas darbību. Jautāts par to, kāda, viņaprāt, varētu būt Pones motivācija noturēties LPF prezidenta amatā, Platonovs norādīja uz gaidāmo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālasambleju, kur tiks vēlēta arī LOK Izpildkomiteja, kurā it kā vēlētos darboties arī Pone.
LPF bijušais viceprezidents Jānis Dzenis aģentūrai LETA uzsvēra, ka "vēlme noturēties pie varas un prestižajiem amatiem LPF šiem cilvēkiem aizēnojusi skaidro saprātu, jo pretrunā LPF statūtiem, ar kuriem šie kungi, kā izrādās, nav pazīstami, ir skaidri pateikts, kura ir šīs organizācijas augstākā lēmējvara, kas ir izpildvara, kuri juridiskie biedri uzskatāmi par balsstiesīgajiem LPF biedriem, kuriem šādu tiesību nav".
Dzenis pauda neizpratni par to, kādēļ Pone, izmantojot advokātus un dažādus iesniegumus policijā, cenšas pierādīt, ka kopsapulce sarīkota pretlikumīgi, atsevišķiem klubu pārstāvjiem viltojot parakstus. Dzenis, kurš piedalījās 16.septembrī notikušajā biedru sapulcē, norādīja, ka tās laikā visi pārstāvji dalībniekiem apstiprināja, ka parakstījušies zem aicinājuma Ponem sasaukt ārkārtas kopsapulci. Patlaban Pone, izmantojot bijušo valdes locekļu atbalstu, cenšas panāk jaunievēlētā LPF valdes priekšsēdētāja diskreditāciju, apmelojot viņu biedru priekšā dažādos pārkāpumos un negodprātīgā rīcībā, stāstīja Dzenis, vienlaikus piebilstot, ka līdz šim visi lēmumi, kas pieņemti LPF, apstiprināti tikai ar Pones akceptu, kā arī parakstu.
Dzenis atgādināja, ka LPF biedri Ponem izteikuši neuzticību ne tiki Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs radušās situācijas dēļ. Pēdējo gadu laikā daudzi biedri bija izteikuši neapmierinātību ar Pones vienpersonisko vadības stilu. Dzenis pastāstīja, ka 2016.gadam netika apstiprināts ne treneru komitejas vadītājs, ne tiesnešu komitejas vadītājs, ne vecmeistaru komitejas vadītājs. Vecmeistari bija spiesti dibināt paši savu klubu, lai pašiem sakārtotu savu darbību, un 16.septembrī vecmeistaru biedrība tika uzņemta kā LPF 27.biedre.
Tāpat Pones "vienpersoniskā lēmumu pieņemšana ir nostādījusi LPF neērtā situācijā, jo Starptautiskā Peldēšanas asociācija ir apstrīdējusi LPF lēmumu, ko pretrunā Latvijas Antidopinga aģentūras ieteikumiem vienpersoniski pieņēmis Pone un prasību iesniegusi Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā, kur LPF var nākties maksāt soda naudu", sacīja Dzenis.