Krievija izvairās no visas komandas diskvalifikācijas Rio

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izpildkomiteja svētdien nolēma ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, tiesa, tas noticis ar dažādām atrunām.

Kā lēmusi SOK, katrai federācijai būs iespēja individuāli izvēlēties, vai ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro Olimpiādē. Tā aicinājusi starptautiskās federācijas veikt individuāli analīzi par katra sportista antidopinga vēsturi, turklāt vērā ņemt tikai uzticamās laboratorijās pārbaudītas analīzes.

Tāpat sacensībām nedrīkstēs pieteikt sportistu, kurš karjeras laikā kaut reizi bijis diskvalificēts par dopinga lietošanu, "kaut sods jau ir izciests".

Kaut līdz olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai ir tikai 12 dienas, SOK uzsvēra, ka katram krievu atlētam jāveic dopinga analīzes, kuras starptautiskajām federācijām jāveic sadarbībā ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA).

Iepriekš šonedēļ Krievijas Olimpiskā komiteja, neskatoties uz diskvalifikācijas draudiem, apstiprināja 387 sportistu dalību gaidāmajā Olimpiādē. Tiesa, šo sportistu vidū ir arī vieglatlēti, kuriem noteikti nebūs iespēja piedalīties četrgades svarīgākajā sporta notikumā.

Jau iepriekš šonedēļ Sporta Arbitrāžas tiesa (CAS) lēma atstāt spēkā Krievijas vieglatlētu diskvalifikāciju no Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Iepriekš atļauju startēt Olimpiādē bija saņēmusi vienīgi 25 gadus vecā tāllēcēja Darja Kļišina - divkārtējā Eiropas čempione telpās jau vairākus gadus dzīvo Floridā, un Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) iepriekš norādīja ka šī sportiste izpildījusi antidopinga nosacījumus, tāpēc var startēt Riodežaneiro.

Tāpat svētdien paziņots, ka Riodežaneiro Olimpiādē nevarēs piedalīties galvenā ziņotāja par Krievijas dopinga programmu Jūlija Stepanova. 800 metru skrējēja cerēja olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neatkarīga sportiste, tomēr tagad secināts, ka viņa pārāk ilgi bijusi iesaistīta valsts dopinga sistēmā.

Pirmdien tika publicēts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojums, kurā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā. Pēc šāda notikumu pavērsiena SOK saņēma arvien lielāku spiedienu pēc aicinājuma diskvalificēt šo valsti no gaidāmās Olimpiādes.

SOK prezidents Tomass Bahs WADA izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto informāciju nodēvēja par "šokējošu un bezprecedenta uzbrukumu sporta un olimpiskās kustības godīgumam". Viņš arī solīja ar visstingrākajiem mēriem vērsties pret visiem Krievijas dopinga sistēmā iesaistītajiem.

WADA neatkarīgā komisija, kuru vadīja Kanādas tiesību zinātnieks Ričards Maklarens, izmeklēšanā atklāja, ka gan Soču olimpiskajās spēlēs, gan 2013.gadā Maskavā notikušajā pasaules čempionātā vieglatlētikā tikušas mainītas Krievijas sportistu pozitīvās dopinga analīzes. Šajā krāpšanās sistēmā bijušas iesaistītas Soču un Maskavas antidopinga laboratorijas, kuras saņēmušas rīkojumus no Krievijas Sporta ministrijas un tās vadītāja Vitālija Mutko. Savukārt analīžu falsificēšanas procesā bijis iesaistīts Krievijas Federālais drošības dienests (FSB).

Komisijas 96 lappuses biezajā ziņojumā norādīts, ka visvairāk pozitīvu dopinga analīžu mainīts vieglatlētikā, jo šajā sporta veidā samainītas un pazudušas 139 pozitīvas dopinga analīzes.

Savukārt svarcelšanā samainītas 117, neolimpiskajos sporta veidos 37, paraolimpiskajā sportā 35, cīņā 28, kanoe airēšanā un smaiļošanā 27, riteņbraukšanā 26, ātrslidošanā 24, peldēšanā 18, hokejā 14, distanču slēpošanā 13, futbolā, kā arī akadēmiskajā airēšanā pa 11 pozitīvām provēm.

Analīzes mainītas arī biatlonā (desmit), bobslejā, džudo, volejbolā (pa astoņām katrā), boksā un handbolā (pa septiņām), taekvondo (sešas), paukošanā un triatlonā (pa četrām), modernajā pieccīņā un šaušanā (pa trim), pludmales volejbolā un kērlingā (pa divām), basketbolā, burāšanā, snovbordā, galda tenisā un ūdenspolo (pa vienai).

Tiek ziņots, ka Krievijas valsts atbalstīta dopinga sistēma ieviesta un sākusi darboties pēc 2010.gada Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm, kurās Krievijas sportistiem bija negaidīti vāji rezultāti. Šī sistēma darbojusies līdz pat 2015.gadam.

WADA izmeklēšanā tika izmantotas arī Maskavas antidopinga laboratorijas bijušā vadītāja Grigorija Rodčenkova liecības. Lai gan Krievijā Rodčenkovs ir pataisīts par meli un pret viņu ir sākta krimināllieta, Maklarens uzsver, ka ir pārliecināts par izmeklēšanā iegūtās informācijas patiesumu.

Rodčenkovs šobrīd dzīvo ASV un pirmo reizi informāciju par valsts uzraudzīto dopinga sistēmu Krievijā sniedza maijā laikrakstam "The New York Times". Tieši pēc šīs publikācijas tika izveidota WADA neatkarīgā izmeklēšanas komisija.

Rodčenkovs laikrakstam ziņoja, ka viņš esot izstrādājis dzērienam piejaucamu kokteili, kura sastāvā bijušas trīs aizliegtās vielas. Pagatavoto kokteili lietojuši daudzi Krievijas sportisti, tostarp 15 Soču olimpisko spēļu medaļu ieguvēji, kuru vidū ir arī olimpiskie čempioni Aleksandrs Zubkovs, skeletonists Aleksandrs Tretjakovs un distanču slēpotājs Aleksandrs Ļegkovs.

Kā atklāj Rodčenkovs, speciālas operācijas laikā antidopinga laboratorijas darbinieki kopā ar izlūkdienestiem samainījuši urīna analīzes ar aizliegtajām vielām pret tādām, kas ņemtas dažus mēnešus pirms spēlēm. Spēļu laikā samainīti esot apmēram simt urīna paraugi, tāpēc pozitīvās analīzes pie starptautiskajiem dopinga pārbaudītājiem nav nonākušas.

SOK norādījusi, ka veiks atkārtotu pārbaudi visu Krievijas sportistu dopinga analīzēm, kas tika ņemtas Soču olimpiskajās spēlēs. Jau iepriekš starp potenciālajiem dopinga lietotājiem tika minēti olimpiskie čempioni krievu bobslejists Sergejs Zubkovs un skeletonists Aleksandrs Tretjakovs. Viņu pieķeršanas gadījumā zelta medaļas pienāktos Latvijas bobsleja četrinieku ekipāžai ar pilotu Oskaru Melbārdi priekšgalā un skeletonistam Martinam Dukuram. Savukārt cits skeletonists Tomass Dukurs šādā gadījumā tiktu pie bronzas godalgas.