VAKARA ZIŅAS: Amerikas pirmo lēdiju lāsts

Tieši pirms nedēļas divās nometnēs sašķeltā Amerikas tauta noskatījās, kā pats vecākais un nepieredzējušākais ievēlētais ASV prezidents miljardieris Donalds Tramps deva zvērestu pie Baltā nama. Reizi četros gados 20. janvārī ASV ir inaugurācijas diena, kas iezīmē četru gadu ilgā prezidentūras termiņa sākumu, kā arī prezidenta sievas kļūšanu par valsts galveno sievieti.

Valsts galvenā sieviete

Par pirmo lēdiju sauc ievēlētās valsts galvas sievu. Sākotnēji apzīmējums «pirmā lēdija» tika piemērots ASV prezidenta sievas apzīmēšanai, bet vēlāk to ieviesa arī citās valstīs. Mūsdienās par pirmajām lēdijām dēvē valsts galvas sievas prezidentālās valstīs.

ASV šo terminu pirmo reizi sāka lietot 1849. gadā, kad prezidents Zaharijs Teilors tā nosauca ASV ceturtā prezidenta Džeimsa Medisona sievu Dolliju Medisoni viņas bērēs. Tomēr pirmā sieviete, kuru iesāka saukt par «pirmo lēdiju», bija Heriete Leina - ASV 15. prezidenta Džeimsa Bjūkenena radiniece. Jāteic gan, ka Bjūkenens bija vienīgais neprecētais ASV prezidents, tādēļ Baltā nama saimniece bija valsts galvas radiniece. Vispārēju popularitāti apzīmējums ieguva tikai 1877. gadā, kad Mērija Eimsa savā avīzes reportāžā par prezidenta Raterforda Heisa inaugurāciju izmantoja terminu «pirmā lēdija», lai apzīmētu viņa sievu Lūsiju Vebu Heizu, ASV diezgan slavenu sievieti.

Pirmās lēdijas uztur diplomātiskas attiecības ar citu valsts galvu sievām un ģimenēm, bet valsts galvu oficiālajās vizītēs piedalās dažādos kultūras un labdarības pasākumos, kas paredzēti pirmajām lēdijām. Atsevišķas pirmās lēdijas ir aktīvi iesaistījušās valsts politiskajos procesos, piemēram, Eleonora Rūzvelta un Eva Perona. Hilarija Klintone izvirzīja savu kandidatūru no Demokrātu partijas prezidenta amatam 2008. gada un 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, tomēr piekāpās gan demokrātu kandidātam Barakam Obamam, gan republikānim Donaldam Trampam. Savukārt divas Argentīnas pirmās lēdijas Izabella de Perona un Kristina Fernandesa de Kiršnere nomainīja Argentīnas prezidenta amatā savus vīrus (Huanu Peronu un Nestoru Kiršneru). Tādā veidā Izabella de Perona kļuva pat par pirmo sievieti prezidenti pasaulē.

Zem lupas katrs solis

Pirmās lēdijas amats vai loma tikai ārēji var šķist vienkārša un grezna. Taču vienmēr atradīsies kritiķi, kas būs gatavi vainot prezidenta sievu visos vīra grēkos, atrast kādu kompromitējošu materiālu vai izplatīt nejēdzīgas baumas par viņu. ASV jaunā prezidenta Donalda Trampa sievai Melānijai Trampai tā ir un būs neatņemama jaunā amata - valsts pirmās lēdijas - paredzamā nākotne, turklāt ar divkāršu jaudu. Personiskas dabas apvainojumi un uzbrukumi jau ir notikuši gan pirmsvēlēšanu laikā, gan pēc tam, piemēram, Amerikas mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā Trampas akcentu angļu valodā izsmēja modele Džidži Hadida. Arī statistikas dati liecina, ka amerikāņi nekad nav attiekušies tik ciniski un riebīgi pret kādu no pirmajām lēdijām kā pret Melāniju. Taču arī viņas priekštecēm dzīve nav bijusi nekāda saldā. Pat jaunās ASV pirmās lēdijas inaugurācijas dienā masu mediji, fotogrāfi un sabiedrība vēroja, kritizēja, izsmēja un apsprieda pat vissīkākos viņas sejas vaibstus un ķermeņa žestus.

Vieglais mērķis - Melānija Trampa

Pirms vēlēšanām sabiedrisko pētījumu aģentūra «Gallup» izziņoja, ka pret Melāniju Trampu ir noskaņota neticami liela Amerikas sabiedrības daļa. Parasti potenciālo pirmo lēdiju popularitātes reitings nekad nav bijis zemāks par 50%, bet Melānijai pirms inaugurācijas dienas tas sasniedza tikai 28%. Turklāt 32% aptaujāto atzina, ka viņiem Melānija vienkārši nepatīk. Kaut kas tāds ASV vēsturē vēl nebija pieredzēts! Tiesa, arī pati Melānija nav visai ierasts un klasisks pirmās lēdijas paraugs. Atšķirībā no savām priekštecēm viņa nav dzimusi Amerikā un pat ne Anglijā, bet gan sociālistiskajā Dienvidslāvijā. 16 gadu vecumā viņa kļuva par modeli, bet divus gadus pēc ierašanās Amerikā iepazinās ar Donaldu Trampu. Neraugoties uz 24 gadu vecuma starpību, uzreiz uzsāka romānu ar odiozo miljardieri, bet 2005. gadā pāris jau svinēja kāzas.

Melānijai Trampai jau izsenis piedēvēta bezprincipu «trofeju sievas» no Austrumeiropas, kura apprecējusies tikai naudas dēļ, reputācija. Viņas nedaudz vieglprātīgās modeles gaitas padara Melāniju par vieglu nelabvēļu darbību mērķi un upuri. Par piemēru kalpo kaut vai sabiedrībā publiskotās baumas, ka jaunā pirmā lēdija jaunībā bijusi eskortservisa darbiniece. Turklāt daudzi šīm baumām tic, jo Melānija pēc profesijas ir modele, kura piedalījusies ne vienā vien erotiskā foto sesijā. Un Melānijai kaut kā allaž veicas iekulties dažādos skandālos. Priekšvēlēšanu laikā Trampa sieva uzstājās ar uzrunu nācijai, no kuras daļa bija iepriekšējās pirmās lēdijas Mišelas Obamas runas plaģiāts. Par grēkāzi šajā situācijā ātri padarīja Melānijas publicistu un runas autoru. Taču par nelaimi Trampa kundze jau iepriekš bija pārliecinājusi žurnālistus, ka runu sacerējusi pati. Šo ķibeli viņai atgādina vēl tagad, jo tieši viņas plaģiāts kalpoja par izsmiekla objektu Amerikas mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, kad tās vadītāja ar spēcīgu slāvisku akcentu atdarināja Melāniju.

Prezidents: «divi vienā»

1919. gadā ASV prezidents Vudrovs Vilsons pēc insulta un daļējas paralīzes pārbrauca no Baltā nama uz dzīvokli, un bez viņa sievas Edītes atļaujas nevienam nebija ļauts tikties ar valsts galvu. Piekļuve prezidentam tika liegta pat viceprezidentam un ministriem. Tikai pirmā lēdija izlēma, kādas vēstules vai dokumentus ieraudzīs Vilsons, kā viedoklī ieklausīsies prezidents un ko par to visu uzzinās sabiedrība. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka nākamajos divos gados Edīte praktiski bija tā, kas vadīja valsti. Politiskie pretinieki Edīti Vilsoni neieredzēja ne acu galā un uzskatīja, ka viņa ir pārlieku aizrāvusies ar politiku un varas spēlēm. ASV Senātā viņu nodēvēja par «dzelzs karalieni».

Līdz Edītes Vilsones ienākšanai Baltajā namā iepriekšējās pirmās lēdijas lielākoties nodarbojās ar tējas servīžu izvēli, interjera noformēšanu un viesu uzņemšanu. Prezidenta Vilsona sieva, kas lauza šo tradīciju un atļāvās iejaukties politikā, uzreiz iemantoja virkni ienaidnieku. Starp citu, nekas nav mainījies arī šodien!

Eleonora Rūzvelta, prezidenta Frenklina Rūzvelta sieva, kas ASV vadīja Otrā pasaules kara laikā, visu mūžu cīnījās ar linča tiesām, antisemītismu un rasistiskiem likumiem, kas darbojās ASV dienvidu štatos. Viņas uzskati un politiskā pārliecība bija tam laikam pārlieku progresīvi. Pirmo lēdiju pat turēja aizdomās par antiamerikāniskiem nolūkiem un pat apvainoja sadarbībā ar komunistiem. Par viņu tika publicētas karikatūras, bet pēc FIB direktora Edgara Hūvera pavēles par prezidenta sievu tika savākti pat kompromitējoši materiāli 3000 lappušu apjomā.

Jau no 90. gadiem Hilariju Klintoni var droši saukt par Republikāņu partijas un tās sekotāju visnīstāko sievieti, kad viņas vīrs Bils Klintons kļuva par Amerikas prezidentu. Hilarija jau no paša sākuma plānoja piedalīties vīra politiskajās aktivitātēs: viņa priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas plakāti ļoti atklāti pauda, ka Amerika Klintona ievēlēšanas gadījumā iegūs uzreiz divus prezidentus, tā teikt - divus viena vietā. Nokļuvusi Baltajā namā, Hilarija sāka lobēt veselības aizsardzības reformu, kas solīja medicīniskos pakalpojumus padarīt pieejamus jebkuram amerikānim. Viņas piedāvājumi izsauca tik lielu neapmierinātību amerikāņu sabiedrībā, ka no atklātiem apvainojumiem viņas pretinieki pārgāja līdz pat atklātiem draudiem. Tolaik Hilarijai masu pasākumos nācās nēsāt pat bruņuvesti.

Kā tikušas gānītas un pat izsmietas ASV prezidentu sievas

Skaidrības labad gan jāmin, ka uzbrukumi Melānijai nobāl salīdzinājumā ar aizvainojumu, ko nācās pieciest bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas sievai Mišelai. Konservatīvi noskaņotie amerikāņi neieredz Mišelu un to nemaz neslēpj. Lai ko arī viņa darītu, konservatīvisti vienmēr atrada iemeslu pretenzijām. Te pirmā lēdija nebija pieklājīgi apģērbusies, te viņa izturējās pārlieku augstprātīgi pret vienkāršiem cilvēkiem no tautas. Bija pat kuriozi gadījumi, proti, kad Baraks un Mišela, atzīmējot uzvaru vēlēšanās, viegli iedunkāja viens otru ar dūri, sociālajos tīklos internetā šo žestu nodēvēja par «teroristu uzsaucienu».

Absurdo apvainojumu un uzbrukumu, ko sociālajos tīklos internetā kurināja konservatīvie mediji, bija pārlieku daudz, lai visus uzskaitītu. Katru pirmās lēdijas soli vēroja un apgrieza tā nozīmi kājām gaisā. Piemēram, kad viņa tika nofotografēta Baltā nama prezidenta dārzā, kurā Mišela popularizēja veselīgas un mājās audzētas pārtikas lietderību, viņu vainoja, ka dārzs ierīkots tikai speciāli foto sesijai. Mišela atbalstīja cīņu ar bērnu lieko svaru, un medijos parādījās ziņu virsraksti, ka pirmā lēdija vēlas nomērdēt baltos amerikāņus badā. (6) Savukārt konservatīvo politisko uzskatu aizstāvis radio vadītājs Alekss Džonss publiski pauda viedokli, ka Mišela Obama patiesībā ir vīrietis, kurš pārcietis dzimuma maiņas operāciju.

«Obamu meitas nemaz nelīdzinās mātei. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā ir kārtējā dīvainā mistika, tāpat kā tā reize, kad Obama deva zvērestu, roku uzliekot nevis uz Bībeles, bet gan Korāna,» tik skandalozi izteicās Džonss. Lai gan Mišela nav nekāda transpersona, bet prezidents nav devis zvērestu, izmantojot Korānu, un Alekss Džonss ir neprātīgs konspirāciju teoriju piekritējs, Obamu pāra nelabvēļi kaismīgi atbalstīja šāda veida teorijas un izteikumus. Visā Obamas prezidentūras laikā Mišelai ne reizi vien nācās samierināties ar rasistiskiem izteikumiem, ka viņa atgādina orangutanu brunčos vai kalpo par Baltā nama šimpanzi.

Kādā intervijā Mišela atcerējās, kā viņu toreiz satrieca žurnāla «New Yorker» vāka ilustrācija, uz kura pirmā lēdija bija atainota kā radikālā melnādaino grupējuma «Melnās panteras» dalībniece ar milzu afroamerikāņu frizūru un automātu rokās. Ar politiskajiem pretiniekiem un ienaidniekiem viss būtu it kā skaidrs, bet tas, ka liberālais žurnāls, kurš turklāt atbalstīja Obamas politiku, Mišelu padarīja par aktīvu rasisma stereotipu, bija liels pārsteigums. «Tas man lika aizdomāties par to, kā mani uztver tauta,» atzinās pirmā lēdija.

Tikai prezidentūras beigās, īpaši pēdējā gadā, Mišelai asi nostājoties pret Trampu noskaņoto slavenu un vienkāršās tautas sieviešu kustības priekšgalā, viņu sāka dievināt teju lielākā daļa Amerikas. Pēkšņi nāciju satrieca Prinstonas un Hārvarda universitātes absolvējušās juristes Mišelas jauno paaudzi iedvesmojošās publiskās uzrunas par izglītību un cilvēku tiesībām, kā arī sajūsmināja viņas stils, gaume un elegance. Ļaudis sāka apbrīnot Mišelas eksperimentētājas drosmīgo garu. Pirmā lēdija popularitātē pat apsteidza savu vīru. Pieturoties pie savas stingrās ģimenes pavarda sargātājas lomas, ar nožēlu, bet sirsnīgu pateicību Mišela bija spiesta noraidīt aicinājumus nākotnē pretendēt uz ASV prezidentes amatu.

Jaunā ASV pirmā lēdija Melānija Trampa jau paziņojusi, ka vēlas kļūt par «ļoti tradicionālu pirmo lēdiju» un nemaz negrasās iesaistīties vai, kā pati saka, «līst» politikā. Taču arī šāda prezidenta sieva neapmierina amerikāņu sabiedrību. Arī Melānija tiek vainota vieglprātībā, izšķērdībā, un kritizētāji piesienas ikkatram sīkumam.

Tā notika arī ar Nensiju Reiganu. Viņas vīru mediji reiz nodēvēja par «teflona prezidentu», jo nekādi skandāli nespēja nodarīt ļaunumu viņa reputācijai. Savukārt Nensiju dēvēja par «lipekļu lēdiju», jo visi apvainojumi, baumas un pat visneticamākās ziņas bija pielipušas viņas reputācijai un sekoja gadiem. Reigana nelabvēļi nosodīja viņa sievu par pārlieku lielo izšķērdību un dārgajiem apģērbiem, kaut gan visdārgākos tērpus savai garderobei pirmā lēdija saņēma kā dāvanas. Kad Nensija pasūtīja Baltajam namam jaunu trauku komplektus, kas nodokļu maksātājiem izmaksāja 200 000 ASV dolāru, prese sacēla pamatīgu skandālu. Kad noskaidrojās, ka Nensija savās dzīves gaitās regulāri konsultējas ar astrologu, viņu ne tikai izsmēja par māņticību, bet pat turēja aizdomās par valsts noslēpumu atklāšanu mistiķiem un pūšļotājiem, kuri to «aukstā kara» apstākļos varētu pavēstīt Padomju Savienībai. Tiklīdz Nensija mēģināja atspēkot kritiku, situācija tikai pasliktinājās: pirmo lēdiju uzreiz nosauca par agresīvu būtni un piešķīra jaunu iesauku «lēdija - drakons».

Vēl skumjāk klājās prezidenta Ričarda Niksona sievai Patrīcijai, kuru visi sauca par Petu. Viņa visu mūžu bija slimīgi kautrīga. Kamēr Niksons kaismīgi cīnījās ar komunistiem un amerikāņu tautas ienaidniekiem, viņa sēdēja mājās un neieredzēja viņus visus kopā, vīru ieskaitot. Aģitējot par savu vīru priekšvēlēšanu kampaņas laikā, pirmā lēdija ar samierinājušos sejas izteiksmi un tikko manāmu smaidu sejā apbraukāja visu Ameriku. Demonstrāciju dalībnieki, kuri protestēja pret viņas vīra kandidatūru, meta Petai ar akmeņiem, bet nelabvēļi medijos apsprieda viņas liekulību un melīgumu. Viņu nosauca par «plastikāta Petu», bet, kad Niksons pēc Votergeitas skandāla pats atkāpās no amata, daži cilvēki uz ielas, ejot garām Patrīcijai, mēdza pat nospļauties.

Visos šajos ar ASV pirmajām lēdijām saistītajos nelāgajos gadījumos, kas kā vēsturiski piemēri kalpo jebkurām prezidentu sievām, ir tikai viens mierinājums - pretinieku vienmēr ir mazāk nekā atbalstītāju. Neraugoties ne uz ko, Eleonoras Rūzveltas popularitātes reitings ASV sabiedrībā bija 68%, Nensiju Reiganu atbalstīja ne mazāk kā 57% amerikāņu. 90. gados Hilarijai Klintonei bija vairāk atbalstītāju (64%) nekā vīram Bilam Klintonam (55%). Pat Melānija Trampa var rēķināties ar savdabīgu atbalstu - par viņu priecāsies vismaz tie, kuri necieta Mišelu Obamu.