VAKARA ZIŅAS. Vīrieša redzējums: Tas ir pavisam nomāli, ja sieviete uztur vīrieti

Roberts ir pārliecināts, ka tas ir pavisam normāli, ja sieviete uztur vīrieti. Viņaprāt, tieši tāda ir pareizā lietu kārtība, jo sieviete pēc savas dabas ir daudz praktiskāka un saimnieciskāka. Viņš prognozē, ka nākotnē galvenokārt strādās sievietes, bet vīrieši nodosies izklaidei un savu spēju attīstīšanai.

Prasme novērtēt

«Agrāk daudziem šķita pieņemami, ja vīrietis uzturēja sievieti,» saka Roberts. «Tas šķita normāli. Taču laika gaitā daudz kas ir mainījies, nekas vairs nav kā agrāk. Tagad sievietes konkurē ar vīriešiem teju visās jomās. Sievietes vairs nav tikai ģimenes pavarda uzturētājas, mājsaimnieces un bērnu audzinātājas. Daudzas no viņām ir ļoti patstāvīgas, lietišķas un veiksmīgas. Viņas ir ar labu izglītību, karjeras iespējām un savu biznesu. Laika gaitā mainās arī lomas ģimenē. Piemēram, vīrieši arvien biežāk dodas bērnu kopšanas atvaļinājumos, kamēr viņu sievas strādā. Tāpēc man liekas pavisam normāli, ka sieviete uztur vīrieti. Es paredzu, ka nākotnē tieši tāds arī būs klasiskais ģimenes modelis.»

Roberts stāsta, ka šādas atziņas viņš guvis no savas dzīves pieredzes. «Man ir bijis pietiekami daudz attiecību ar labi situētām sievietēm, tāpēc labi zinu, ko runāju. Taču vēlos uzsvērt, ka ne jau visu nosaka nauda. Man ir bijušas attiecības ar sievietēm, kuras nepavisam nav bijušas bagātas, un šādos gadījumos esmu to piecietis un nevienam neesmu sūdzējies. Tomēr tie bijuši vien pagaidu risinājumi. Ja vīrietis ir pietiekami pievilcīgs un interesants, viņš noteikti ir pelnījis nodrošinātu dzīvi. Tāds vīrietis dos priekšroku labi situētām sievietēm, kas prot viņu novērtēt.»

Mammas paspārnē

Roberts ar nožēlu atzīst, ka šodien sabiedrībā joprojām valda vecmodīga un aizspriedumaina attieksme pret ģimenes dzīvi. «Gadās, ka vīrietim ir labs un interesants darbs, kas ļauj uzturēt ģimeni, taču dažādu apstākļu dēļ viņš savu darbu zaudē. Tādā gadījumā galvenās rūpes par ģimenes uzturēšanu gulstas uz sievietes pleciem. Reizēm sievietes peļņa ir pietiekama, lai atrisinātu ģimenes materiālās problēmas. Ja vīrietis pret šādu lietu kārtību neiebilst, viņš var pievērsties mājas dzīvei un saviem hobijiem. Nemaz nav vajadzīgs, lai vīrietis ietu uz darbu. Viņš bez tā var mierīgi iztikt. Ja vīrietis ir pietiekami izglītots un radošs, var pievērsties kāda talanta izkopšanai, piemēram, gleznošanai vai teātra mākslas baudīšanai. Tādā situācijā vīrietis labprāt ļauj sievietei strādāt un netraucē viņai pelnīt.»

Roberts stāsta, ka viņš izaudzis ģimenē, kur visu noteikusi mamma. «Tēvs daudz dzēra un ģimenes dzīvē nepiedalījās. Kad man bija astoņi gadi, vecāki izšķīrās. Var teikt, ka tēva man faktiski nebija. Tā kā mamma bija ļoti aizņemta darbā, mani bieži pieskatīja vecmāmiņa. Mamma bija uzņēmuma galvenā inženiere, bet vēlāk kļuva par tā vadītāju. Ieradās mājās tikai vēlu vakaros. Es gan nesūdzējos, jo man nekā netrūka, viss tika nodrošināts.»

Diemžēl Roberta māte no dzīves aizgājusi pārlieku agri, viņa negaidīti nomirusi ar infarktu. «Nepatikšanas sākās jau kādu brīdi pirms mammas aiziešanas. Viņas uzņēmums faktiski bankrotēja, tur bija veiktas dažādas finanšu mahinācijas, kuras viņa pārāk vēlu pamanīja. Kaut arī mamma nebija vainīga, faktiski sanāca, ka pie kriminālatbildības varēja saukt arī viņu, taču to viņa negribēja pieļaut. Galu galā no visiem pārdzīvojumiem viņai neizturēja sirds.»

Sieviete uz šosejas

«Mammas nāve man bija liels trieciens, jo 23 gadu vecumā es paliku bez jebkādiem iztikas līdzekļiem,» atzīst Roberts. Tolaik viņš bijis precējies, diemžēl sieva Vineta neko daudz neesot pelnījusi. «Labi, ka agrāk palīdzēja mamma, citādi būtu pavisam štruntīgi. Turklāt arī pati ģimeniskā atmosfēra bija neciešama. Vineta man pārmeta, ka mājās neko nedaru. Diezgan stulbi no viņas puses, jo slaucīšana, mazgāšana, tīrīšana - tās tomēr ir sieviešu lietas. Savukārt tehniskie darbi paredzēti profesionāļiem - elektriķiem, galdniekiem un santehniķiem. Katram jāveic savas lietas, tad būs kārtība.»

Roberts uzskata, ka ir pietiekami izskatīgs un sportisks, lai būtu ieguvums jebkurai sievietei. Viņaprāt, ir muļķīgi dzīvot kopā ar sievieti, kas viņu nenovērtē. Tāpēc viņš pacietīgi gaidījis izdevību, lai pārmainītu savu dzīvi. Un tādu arī sagaidījis. «Tovakar braucu no Latgales uz Rīgu savā opelī un izmisīgi domāju, kur lai rauju naudu. Mājās mani gaidīja nervoza sieva, kura vienā laidā pārmeta, ka es nestrādāju. Attiecības ar sievu bija ļoti uzvilktas un saspringtas - tieši finansiālo problēmu dēļ. Man pat negribējās braukt mājās, jo tur atkal būs jādzird žēlabas un čīkstēšana. Braucot garām Ogrei, pamanīju kādu stopētāju. Tā bija sieviete ap gadiem 50. Nolēmu paņemt, jo cerēju, ka varbūt samaksās par braucienu. Pašam kabatās svilpoja vējš, taču Rīgā vajadzēja ieliet benzīnu.»

Pa ceļam abi sākuši runāt. «Pavisam atklāti pastāstīju, ka šis dzīves posms man nav sevišķi veiksmīgs, jo esmu ielīdis parādos un nezinu, kā tos atdot. Viņa atbildēja, ka arī pati jaunībā situsies ar naudas trūkumu, taču pamazām sācis attīstīties viņas mazais bizness, kas ļāvis nostāties uz kājām. Tagad viņas bizness ir pietiekami izpleties un par mazu to vairs nenosauksi. Tā kā viņa labi atceras savu ne sevišķi pārtikušo jaunību, labprāt man palīdzētu. Ceļabiedre ierosināja tūlīt pat aizbraukt pie viņas un šo jautājumu apspriest. Pirmajā mirklī es pat samulsu. Ne gluži samulsu, bet sāku šaubīties - kā man tālāk rīkoties? Kaut viņa izskatījās diezgan labi, vienalga šķita par vecu. Tomēr nospriedu - mēģināts nav zaudēts. Viņas dzīvoklis atradās Vecrīgā.»

Ideāls mīļākais

Roberta liktenīgās sievietes vārds bija Brigita. «Viņa nodarbojās ar krogu un klubu biznesu, piedāvāja man pastrādāt par bārmeni. Kaut arī bārmeņa darbs nebija mana sapņu profesija, es piekritu, jo apzinājos, ka tas būs tikai uz neilgu laiku. Intuitīvi jutu, ka vēlāk lietas aizvirzīsies pavisam citā virzienā. Protams, tovakar es savai labdarei nevarēju atteikt, turklāt viņa man iedeva nedaudz naudas. Dzerot viskiju un tērzējot, viņa sāka šķist arvien simpātiskāka. Brigita neslēpa, ka alga man būs diezgan laba. Turklāt vēl paredzamas piemaksas. Es jau nojautu, par ko varētu būt piemaksas. Tonakt uz mājām neaizbraucu. No rīta piezvanīju sievai un pateicu, ka esmu atradis darbu.»

Par bārmeni Roberts nostrādāja pusotru mēnesi. «Virs kafejnīcas atradās tāds kā dienesta dzīvoklis, kas bija paredzēts dažādām prezentācijām un svinībām. Mums tas notika divas vai trīs reizes nedēļā. Drīz vien izšķīros no sievas un pārvācos uz šo dzīvoklīti. Pēc kāda laika atstāju bārmeņa darbu un pārvācos uz dzīvi pie Brigitas.»

Roberts neslēpj, ka par visu maksājusi Brigita. «Protams, viņa mani uzturēja. Man taču bija vajadzīga nauda peldbaseinam, kosmetologam, drēbēm un sporta zālei. Galu galā tas taču bija viņas interesēs, lai es labi izskatītos.»

Viņaprāt, šajās attiecībās galvenā ieguvēja bija Brigita. «Viņas dzīve pārmainījās uz labo pusi, viņa kļuva smaidīgāka un jautrāka. Uzdrošinos apgalvot, ka es viņu darīju laimīgu. Biju tas cilvēks, ar kuru viņai bija patīkami būt kopā. Es pratu uzminēt viņas vēlmes un teicu to, ko viņa vēlējās dzirdēt. Nestrīdējos un labprāt pavadīju uz visiem pasākumiem, uz kuriem viņa vēlējās doties. Faktiski biju teju vai ideāls mīļākais. Es vienīgi nepasniedzu viņai dāvanas, jo tās viņa pasniedza man.»

Pieredze un meistarība

Vēlāk Roberts iepazinies ar Brigitas senu draudzeni Gundegu. «Viņa nebija biznesa sieviete, viņai vienkārši bija bagāts vīrs. Gundega man uzreiz iepatikās, jo varēja just, ka viņa ir izslāpusi pēc jaunām attiecībām. Vīrs viņu krāpa, bet šķirties negrasījās. Arī Gundega negrasījās šķirties, jo ar vīra palīdzību bija finansiāli nodrošināta. Faktiski attiecības ar Gundegu bija krietni izdevīgākas, jo tajās man bija lielāka brīvība. Gundegai pietika ar divām tikšanās reizēm nedēļā. Es pieļauju, ka Gundegas vīrs kaut ko zināja par sievas gaitām, bet skandālus tomēr netaisīja.»

Kādu brīdi Roberts saglabājis attiecības arī ar Brigitu, taču vēlāk viņa atradusi sev citu mīļāko. «Laika gaitā kļuvu arvien meistarīgāks un pieredzējušāks. Jau pats sāku izvēlēties, ar kuru man ielaisties attiecībās, bet ar kuru nogaidīt.»

Šobrīd Roberts apsver iespēju rīkot elitārus kursus jauniem vīriešiem, lai apmācītu sieviešu savaldzināšanas mākslā. «Es varu dalīties savā pieredzē, kas noteikti palīdzētu daudziem vīriešiem atrisināt viņu problēmas - emocionālās, seksuālās un finansiālās. Vislabākā universitāte ir pati dzīve, un tajā esmu daudz ko apguvis.» Viņš norāda, ka vajadzīgās prasmes un zināšanas sniedz iespēju ātri un pareizi izvēlēties piemērotu partneri. «Tas ir būtiski un svarīgi, tas ļauj ietaupīt laiku un naudu. Es parasti iesaku izvēlēties sievietes, kuras par sevi nav īsti pārliecinātas. Piemēram, viņas ir veiksmīgas un izlēmīgas biznesa dāmas, taču attiecībās ar vīrieti nav par sevi pārliecinātas. Viņas nav drošas, vai ir pietiekami izskatīgas un interesantas. Šādas sievietes ir vieglāk ietekmējamas. Vispār šo lietu nav viegli iemācīt, to vajag just. Kas attiecas uz mani, es to jūtu, tāpēc man nav problēmu noteikt, kurai sievietei trūkst pašpārliecinātības.»

Sieviete kā tramplīns

Roberts uzskata, ka par sevi nepārliecināta sieviete ir viegls medījums. «Lai tādu savaldzinātu, nav vajadzīga ne nauda, ne liela piepūle. Nepieciešams vien teikt to, ko sieviete alkst dzirdēt. It sevišķi biznesa sievietei vajadzīgi glāsti un maigums, jo tieši tā viņai trūkst. Viņa visu laiku ir aizņemta ar savu darbu, viņai trūkst laika meklēt vīriešus un veidot attiecības. Viņa vēlas, lai attiecības notiktu pašas no sevis. Bieži vien šāda tipa sievietēm ir vesela virkne mazvērtības kompleksu, ko viņas cenšas kompensēt ar panākumiem darbā. Tāpēc vajag sievietei likt justies mīlētai, un viņa daudz ko izdarīs jūsu labā.» Roberts norāda, ka par potenciālo partneri nepieciešams uzzināt pēc iespējas vairāk. «Vēlams noskaidrot viņas vājās vietas un tieksmes, lai dotu tieši to, ko viņa vēlas. Pats galvenais - radīt iespaidu, ka viņa ir mīlestības cienīga. Ka viņa ir skaista un neatkārtojama.»

Sieviešu savaldzināšanai Roberts lieto sen pārbaudītu un izstrādātu taktiku. «Sievietei vēlams stāstīt, cik viņa ir skaista, savdabīga, interesanta un pievilcīga. Par sevi pārliecināta sieviete šos glaimus atpazīst, taču sieviete ar zemu pašvērtējumu to visu labprāt uzklausa, un šie vārdi viņai ir kā dziedinošs balzams. Katrs kompliments palīdz viņai justies arvien labāk un pārliecinošāk. Šajā gadījumā vīrietis ir viņas iedvesmotājs, kuru viņa baidās zaudēt. Komplimenti un kvalitatīvs sekss - tās ir lietas, kuras ved pie sievietes sirds un maka.»

Roberts piebilst, ka jāprot nogaidīt un novērtēt situāciju. «Ja jūs redzat, ka jūsu vēlmes netiek realizētas, atstājiet šo sievieti un sameklējiet citu. Turklāt nedrīkst ļaut vaļu jūtām un emocijām, jo tās vien aptumšo prātu un traucē novērtēt patieso situāciju. Šādās attiecībās vēlams izmantot prātu, nevis jūtas. Jums jāsaprot, ko jūs īsti vēlaties. Pareizi izvēlēta sieviete var būt labs tramplīns gan materiālās labklājības nodrošināšanai, gan sociālā statusa paaugstināšanai.»

Ar mākslinieka dvēseli

Roberts neaicina vīriešus šķiesties ar naudu, taču izņēmuma gadījumos to var izmantot lietas labā. «Reizēm vēlams pasniegt sievietēm ziedus, jo šādas lietas viņām patīk. Ja solās būt liels vinnests, tad, protams, var ieguldīt arī vairāk - var aizvest sievieti uz kādu restorānu vai teātra izrādi.» Roberts pamāca: «Kad vīrietis vēlas atalgojumu par savām pūlēm, bet sieviete neprotas, vēlams radīt iespaidu, ka sieviete ir bezjūtīga egoiste un skopule, kurai nauda svarīgāka par visu. Nepieciešams likt viņai nojaust - ja viņa nepalīdzēs, tad, visticamāk, sabojās attiecības un zaudēs pielūdzēju. Tomēr visaugstākā meistarība ir radīt situāciju, kad viņa pati lūdz jūs pieņemt naudu, bet jūs atsakāties. Un tikai tad, kad viņa atkārtoti uzstāj, jūs naudu negribīgi pieņemat. Lieti noder stāsti par daudzsološiem biznesa projektiem vai arī negaidītām veselības problēmām, kuru novēršanai steidzami vajadzīga finansiāla palīdzība.» Tomēr vislabākā ir situācija, kad sieviete kļūst emocionāli atkarīga no vīrieša, uzskata Roberts. «Tā kā jūs esat pāris, jums viss ir kopīgs. Arī viņas nauda. Reizēm gadās, ka sieviete jums ir interesanta nevis naudas, bet gan viņas sakaru dēļ. Tādā gadījumā sieviete ir kā transporta līdzeklis, kas jūs no viena punkta aizved pie cita.»

Savu dzīvesstilu Roberts nepavisam neuzskata par nosodāmu. «Es sniedzu sievietēm īstas dzīves garšu, darot viņu pelēko ikdienu ievērojami dzīvāku un krāsaināku. Protams, par to ir jāmaksā. Es esmu glīts un interesants, man ir mākslinieka dvēsele. Vai nu konkrētā sieviete mani pieņem, vai arī es meklēju citu. Es neesmu gatavs bojāt savu dzīvi, lai strādātu. Reizēm brīvajos brīžos gleznoju. Man patīk apmeklēt izstādes, teātra izrādes un koncertus.»

Šobrīd Roberts dzīvo kopā ar kādu krievu tautības sievieti. «Mums ir ļoti labas attiecības, abi esam pieraduši viens pie otra. Diemžēl viņas bizness cieši saistīts ar Krieviju, bet tur daudz kas jūk un brūk. Šobrīd mana sirds ir smaga, jo es jūtu, ka viņai biznesā neiet. Ja viņas finansiālā situācija neuzlabosies, diemžēl būšu spiests šķirties. Man vienkārši nebūs citas izvēles.».