VAKARA ZIŅAS: Ielas un lielceļi latvju mūziķus nesaudzē

Traģiski zaudējumi un avārijas, smagas traumas

Ūdrīša lietā piesakās liecinieki

Par «The Hobos» vokālista un dziesmu autora Rolanda Ūdra jeb Ūdrīša nelaimi pieejamā oficiālā informācija ir šāda: 17. janvārī ap pulksten 15.40 Rīgā, Artilērijas ielas posmā starp Aleksandra Čaka un Krāsotāju ielu, automašīna «Subaru» uzbraukusi gājējam, kurš šajā negadījumā guva smagas traumas. Lai gan tika izplatītas baumas, ka šoferis esot pametis notikuma vietu, policija to noliedz. Kopš tā laika Ūdrītis smagā stāvoklī ir slimnīcā un pie samaņas nav nācis. Kas īsti noticis pirms pāris nedēļām Artilērijas ielā, zina tikai pats Rolands un automašīnas šoferis. Kā jau šādos gadījumos mēdz būt, spekulācijas par šo tematu ir visdažādākās, sākot no tā, ka Ūdrītis bijis alkohola reibumā (to kategoriski noliedz viņa sieva Ilona BalodeŪdre), beidzot ar to, ka «tie «Subaru» vadītāji jau tādi paši «bembisti» vien ir». Nav arī zināms, kas tieši noticis mūziķim un cik smagas ir viņa gūtās traumas – par to varētu pastāstīt vien viņa sieva, taču Ilona pēc notikušā ar medijiem runā, maigi izsakoties, nelabprāt. Tiesa, policijā pieteikušies vairāki negadījuma aculiecinieki, tātad pastāv cerības restaurēt notikuma gaitu un izvērtēt, kurš tajā vainojams.

Igo varonīgi izdzīvoja

Latvijas mūzikas vēstures annālēs saglabājusies informācija par dažādiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros bijuši iesaistīti mūziķi: daži no tiem beigušies relatīvi veiksmīgi, diemžēl citi – traģiski. Par labāko notikumu attīstības scenāriju minams dziedātāja Igo jeb Rodrigo Fomina avārijā piedzīvotais. 2000. gada 16. maija rītā šosejas Talsi–Stende–Kuldīga 25. kilometrā Igo vadītais «Mercedes Benz 230» ietriecās baļķvedējā, kas veica kreiso pagriezienu brīdī, kad mūziķa stūrētā automašīna tam brauca garām pa blakus esošo kreiso joslu, – mersedess būtībā tika paslaucīts zem smagās kravas. Igo ar smagām traumām tika nogādāts Talsu slimnīcā, bet vēlāk pārvests uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. Viņam tika konstatēts galvaskausa lūzums un vairākas lauztas ribas, turklāt Igo bija guvis arī kreisā apakšstilba divpusēju lūzumu un kreisā augšdelma lūzumu. Pie samaņas mūziķis nāca tikai pēc četrām dienām, un ārstu prognozes iesākumā bija ļoti pesimistiskas. Par laimi, pierādījās mūziķa tuva drauga, Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova reiz sacītais, ka Igo ir sīksts kā kaķis. Avārijas sekas gan joprojām var manīt Igo gaitā, tāpat viņam ir redzes sarežģījumi, taču, ja ņem vērā, ka tolaik mūziķim nācās būtībā no jauna mācīties staigāt un kustināt savainoto roku, turklāt pastāvēja bažas, vai viņš jebkad vēl varēs kāpt uz skatuves, šāds iznākums vērtējams pozitīvi. Lai gan mediķu diagnoze bija tāda, ka agrāk par gadu dziedātājam skatuvi neredzēt, savu pirmo uzstāšanos viņš sniedza jau pēc četriem mēnešiem Olaines 1. vidusskolā, bet pēc pusotra gada jau laida klajā savu jauno studijas albumu «Trīs dienas».

Pavītols atlaba astoņus gadus

Par daudzmaz veiksmīgu jāsauc arī «līva» Jura Pavītola piedzīvotā avārija, lai gan tās sekas viņam lika mocīties kādus astoņus gadus. Šis negadījums notika 1974. gada novembrī. «Braucām ar Jāni Matvejevu, vēlāko firmas «Alianse» un veikala «Pokers» īpašnieku, kurš bija dabūjis zaporožecu un veda mani uz Kuldīgu meklēt veikalos mēteli, kas tolaik bija deficīta prece. Gandrīz dabūju koka mēteli... Jānis vasarā bija nobraucis visas riepas galīgi plikas. Sākās slapjdraņķis, brauca garām vienai mašīnai, otrai, uzdeva gāzi, un ieskrējām grāvī, betona caurtekā. Tas nodarīja veselībai diezgan lielu skādi. Labi, ka sievai Ingai ar Matīsiņu vēderā nekas nekaitēja,» sarunā ar »Vakara Ziņām« savulaik atminējās Juris Pavītols. Rehabilitācija prasīja astoņus gadus, kas bijis grūti gan fiziski, gan arī emocionāli. «1976. gadā dakteris man, vēl praktiski uz gultas esošam, pateica, ja es kaut ko nedarīšu, saiešu «sviestā». Aiz mīlestības pret dzīvi kaut kā aizsteberēju pie Ausmas Grodumas uz Metalurgu kultūras pili, kura tikko bija uzcelta, teicu, ka gribu atjaunot «Līvus». Vēl tagad brīnos, kā viņa noticēja, jo, ja būtu apjautājusies par veselību, diez vai nepalūgtu atlaisties sofā...» Ilgu laiku Jurim nācās dzīvot, izmantojot sāpju remdinošus medikamentus, līdz beidzot veselību izdevās savest kārtībā.

«Līviem» uzliktais lāsts

Pret grupu «Līvi» autoceļi vispār ir kā sazvērējušies. 1985. gada 5. oktobra agrā rītā gāja bojā šī ansambļa dibinātājs Ēriks Ķiģelis, kuram tad bija tikai 30 gadu. Tolaik otro reizi atdzima «Līvi», un 3. oktobrī notika Ērika komponētā «Kurzemes cikla» pirmatskaņojums. Pēc tam «līvs» brauca uz Rīgu pie sava drauga, arī saldenieka Māra Čaklā svinēt šā cikla dzimšanu. Lai gan dzejnieks bija lūdzis Ēriku nebraukt mājup, viņš tomēr bija nolēmis doties ceļā. Pusceļā uz Liepāju mūziķa vadītais žigulis lielā ātrumā iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur saskrējās ar kravas auto. «Viņš nebija piedzēries, taču pēc savas būtības bija ašais tips,» tēva izvēli doties liktenīgajā braucienā vēlāk komentēja Ērika dēls Fēlikss, kuram tad bija deviņi gadi. Jau šajā gadsimtā satiksme mistiskā veidā paņēma vēl divu «līvu» dzīvības: 2003. gada 26. jūnijā Daugavpils rajonā, avarējot Ainara Virgas vadītajai mašīnai, bojā gāja rokgrupas bundzinieks Dainis Virga (36) un ilggadējais skaņu operators Juris Jakovļevs. Mistiski tāpēc, ka šajā vietā ceļš ir taisns un pārredzams, bet auto bija uzmetis vairākus kūleņus (turklāt nevis sāniski, bet stateniski) sadalošajā joslā jeb zālienā. Ainars tika tiesāts, tomēr attaisnots, jo izdevās iegūt pierādījumus viņa versijai par to, ka kāds no aizmugurē sēdošajiem, brālis Dainis vai Jaķītis, pa jokam ķīvējoties, viņu netīšām ir pagrūduši. Pēc autoavārijas ģitārista asinīs tika konstatētas pieļaujamās 0,02 promiles alkohola, taču noņemto asiņu daudzums bijis nepietiekams, lai noteiktu, vai vadītājs nav bijis narkotisko vielu reibumā. Ekspertīze secināja, ka braukšanas ātrums nav pārsniegts, bet no traģēdijas varēja izvairīties, ja pēc nobraukšanas no ceļa braucamās joslas vadītājs nebūtu mēģinājis atgriezties uz tās tik strauji. Automašīnā bijušais Jānis Grodums vēlāk mocījās ar šīs avārijas rezultātā gūtajiem dažādiem veselības traucējumiem, savukārt Ainars – ar smagiem morālajiem pārmetumiem.

«Prāta vētras» traģēdija

Autoceļi nav saudzējuši pat latvju supergrupu «Prāta vētra» – kā zināms, 2004. gada 23. maija naktī mīklainos apstākļos uz Rīgas–Jelgavas šosejas 29 gadu vecumā bojā gāja «prātnieku» basģitārists Gundars Mauševics jeb Mumiņš. Viņš naktī bija devies mājup uz Jelgavu un pazudis bez pēdām, – grupas biedri sāka satraukties, kad vajadzēja braukt uz Maskavu, kur kopā ar grupu «Bi2» bija paredzēts veidot dziesmas «Skoļzkije uļici» (liktenīgs nosaukums...) videoklipu, taču par Mumiņu nebija nekādu ziņu. Mūziķis tika atrasts tikai pāris dienu pēc traģiskā negadījuma, autoceļa Rīga–Jelgava 11. kilometrā, aptuveni 50 metrus no ceļa, kur automašīna «Audi 80» bija ieskrējusi kūdras purvā. Par pamanīto automašīnu policiju informējis kāds garāmbraucošais šoferis. Iespējams, Mumiņš nezināmu iemeslu dēļ bija pārbraucis autoceļu sadalošo zaļo joslu un braukšanai Rīgas virzienā paredzēto joslu, ieskrienot kūdras purvā. Negadījuma brīdī «Audi» kūleņojis, un mūziķis no tā trieciena dēļ izsviests. Ekspertīzēs tika konstatēts, ka Mumiņa vadītās automašīnas braukšanas ātrums pirms traģiskā ceļu satiksmes negadījuma bija 126 km/h, turklāt, ņemot vērā Gundara gūtos miesas bojājumus un apskatot automašīnu, secināts, ka viņš nav bijis piesprādzējies. Tiesu medicīnas eksperta atzinumā norādīts, ka smagas galvas traumas dēļ Gundars Mauševics nomiris neilgi pēc tam, kad tā gūta. Alkoholisko vai narkotisko vielu klātbūtne basista organismā netika konstatēta.

Duku notrieca garāmbraucējs

Ja atgriežamies pie Ūdrīša negadījuma, – tuvākās paralēles ar viņu velkamas saistībā ar «Saulkrastu kapelas» mūziķi un Latvijas Radio 2 ilggadējo vadītāju Uldi Duku (51), tikai viņam tas beidzās letāli. 2006. gada 20. oktobra vakarā Jēkabpils–Rēzeknes autoceļa 39. kilometrā Uldi notrieca automašīna. Viņš bija braucis automašīnā, kura piestāja ceļa malā. Radio direktors no tās izkāpa, un viņu notrieca garām braucoša automašīna «Subaru» (atkal «Subaru»!). Uldis Duka no gūtajām traumām notikuma vietā mira. Ekspertīze vēlāk viņa asinīs konstatēja 1,9 promiles alkohola, taču radiovīrs nebija pie stūres. Tāpat ekspertīze konstatēja, ka Uldi notriekušais autovadītājs no sadursmes nav varējis izvairīties un nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. «Subaru» braucis ar atļauto ātrumu 90 km/h, bet Uldis Duka, izkāpjot no automašīnas, kas atradusies ceļa labajā pusē, pirms braucamās daļas šķērsošanas nav pārliecinājies, vai ceļš ir brīvs.

Zaudējumi, kurus neatgūt

Ļoti daudz mūziķu iekuļas autoavārijās, jo paši sēžas pie stūres un brauc mājās pēc nogurdinošajiem koncertiem, – līdz šim gan tas beidzies tikai ar kaitējumiem veselībai, bet ne dzīvībai. Taču Latvijas mūzika ir cietusi arī vairākus traģiskus zaudējumus. Piemēram, 1999. gada 25. augusta naktī avārijā uz Jūrmalas šosejas bojā gāja grupu «Iļģi» un «Marana» vokāliste Māra Kalniņa, kura bija ceļā uz savām mājām Asaros. Autoceļu ieskāva bieza migla, un Māra bija viena no diviem cilvēkiem, kuri tajā naktī gāja bojā uz šīs šosejas, – pēc divām lielām autoavārijām lielās miglas dēļ transporta kustība uz Jūrmalas šosejas pat uz laiku tika slēgta. Dažiem projektiem šādi milzu zaudējumi pat liek apturēt darbību: kad 1997. gadā autokatastrofā nositās bundzinieks Juris Siņicins (viņa piemiņai vēlāk tika izdota kasete «Zvans uz debesīm» ar daudzu populāru rokgrupu dalību), pamatīgi sabremzējās gan grupas «Monro», gan arī «Huskvarn». Grūti klājās arī «doom metal» komandai «Heaven Grey». 2004. gadā pēc smagas slimības 27 gadu vecumā mira ģitārists Sigvards Blažēvičs, bet 2005. gada 24. septembrī, braucot ar motociklu, nositās vokālists, grupas līderis un dziesmu tekstu autors Ansis Melders. Pēc šī trieciena grupa atsāka spēlēt tikai pēc pieciem gadiem, taču to laiku spozmi tā arī nav atguvusi.