Prasa īstenot pasākumus ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

© f64

Eiropas Komisija (EK) izvirzījusi prasību Latvijai, Lielbritānijai, Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai un Ungārijai īstenot pasākumus ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.

Kā liecina EK paziņojums, šie noteikumi paredz jau esošas fiziskās infrastruktūras koplietošanu un atkalizmantošanu dažādās nozarēs, un tam būtu jāsamazina ātrdarbīga interneta izvēršanas izmaksas līdz pat 30%.

EK jau šā gada martā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli visām dalībvalstīm, kuras vēl nebija transponējušas attiecīgos pasākumus valsts tiesību aktos, un vairākas no tām pēc tam informēja EK, ka tās ir pilnībā īstenojušas direktīvu.

Noteikumi par izmaksu samazināšanu atbalsta stratēģiskās savienojamības mērķus, kurus nesen ierosināja EK, proti, līdz 2025.gadam visiem nozīmīgākajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, augstskolām, pētniecības centriem, transporta mezgliem, visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, slimnīcām un pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kuru darbība balstās uz digitālo tehnoloģiju, vajadzētu būt pieejamam īpaši ātrdarbīgam interneta pieslēgumam.

Tāpat visās Eiropas mājsaimniecībās gan laukos, gan pilsētās vajadzētu būt pieslēgumam, kas nodrošina lejupielādi ar ātrumu vismaz 100 megabiti sekundē, kuru var paaugstināt līdz Gbps, un visās pilsētu teritorijās, kā arī gar galvenajiem ceļiem un dzelzceļiem vajadzētu būt nepārtrauktam piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas (5G) pārklājumam. Kā starpposma mērķis ir noteikts, ka līdz 2020.gadam 5G tīklam vajadzētu kļūt komerciāli pieejamam vismaz vienā nozīmīgā katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsētā.

Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz šā gada 1.janvārim. Komisija atlikušajām 19 dalībvalstīm nosūtīja pēdējo brīdinājumu.

Šīm valstīm tiek doti divi mēneši, lai paziņotu EK par pasākumiem, kas veikti, lai valsts tiesību aktus pieskaņotu ES tiesībām. Pretējā gadījumā EK saskaņā ar ES pienākumu neizpildes noteikumiem var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā un ierosināt finansiālas sankcijas.