Dombrovskis: Valsts bija iestūrēta grāvī

Atgūstot neatkarību, Baltijas valstis izmantoja ģeopolitisko iespēju logu, lai iestātos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks, kādreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JV), otrdien piedaloties pasākumā, kurā iepazīstināja ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā - 20 gadi".

Viņš uzsvēra, ka savulaik tā bija stratēģiska izvēle virzīties uz dalību ES un NATO. Dombrovska ieskatā, ja paskatās uz citām valstīm, kuras ir palikušas "pelēkajā zonā" starp Krieviju un demokrātisko Rietumu pasauli, situācija tajās ir stipri sarežģīta.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks akcentēja, ka arī ekonomiskā ziņā Latvija ir daudz ieguvusi no dalības ES. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju no 42%, vadoties pēc pirktspējas paritātes, iestājoties blokā, ir pieaudzis līdz 71%, neraugoties uz visām krīzēm, kurām nācies iet cauri. Viņaprāt, aizvadīto gadu laikā ir ievērojami kāpināts gan labklājības līmenis, gan arī sekmēta ekonomiskā attīstība, kur palīdz kā dalība ES vienotajā tirgū, tā arī apjomīgais ES fondu finansējums.

Dombrovskis norādīja, ka ES fondu finansējums joprojām ir lielākais publisko investīciju avots Latvijā. Viņš piebilda, ka arī periodā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijai no ES kopumā ir pieejami 10 miljardi eiro, tāpēc ir svarīgi šo naudu mērķtiecīgi izmantot un veicināt Latvijas ekonomikas un labklājības pieaugumu.

Aicināts atskatīties uz Latvijas finanšu krīzi 2008. gadā un ceļu uz Latvijas pievienošanos eirozonai, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka "situācija bija smaga". 2009. gadā, kad viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu, ekonomika bija pārkarsēta un, pēc Dombrovska paustā, valsts bija "iestūrēta grāvī".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks - "Jaunais laiks" - bija opozīcijā, taču pēkšņi valdošās partijas vairs negribēja vadīt valdību. Tolaik viņš pieļāva, ka politiski tas viss varētu arī beigties, ja vien situācija nebūtu citāda. Dombrovskis klāstīja, ka bija skaidra stratēģija, kā izkļūt no krīzes, un šīs stratēģijas galamērķis bija pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī, ko arī izdevās panākt.

Taujāts, uz ko Latvijai nākamo gadu laikā, esot ES, būtu jākoncentrējas, Dombrovskis atzīmēja, ka tie ir drošības un ģeopolitiskie jautājumi, kas Latvijai ir īpaši aktuāli, dzīvojot blakus agresorvalstij Krievijai. Viņš norādīja, ka ES drošības un militārā joma ir jauna, jo bloks vēsturiski veidots kā miera projekts un lai nepieļautu, ka Eiropas teritorijā atkārtotos karš.

"Diemžēl karš Eiropas teritorijā ir kļuvis par realitāti. ES ir jāpārskata, ko tā dara drošības un militārās industrijas attīstības jomā. Svarīgi, lai Latvija būtu starp tām valstīm, kas šo prioritāti uztur dienaskārtībā, fokusējoties uz austrumu robežu, jo tieši no turienes nāk apdraudējums," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Viņaprāt, īstermiņā nedrīkst pazaudēt fokusu no atbalsta Ukrainai, kura cīnās ne tikai par sevi, bet par Latvijas un visas Eiropas drošību. Dombrovskis uzsvēra, ka svarīgi, lai finansiālais atbalsts turpinātos, taču ne mazāk aktuāls ir militārais atbalsts, jo arī citi autoritāri režīmi vēro, ko dara Krievija - ja demokrātiskā Rietumu pasaule nespēs apturēt Krieviju, arī citiem režīmiem būs idejas, kā vajadzētu izskatīties jaunajai pasaules kārtībai.

"Tas ir daudz plašāks jautājums. Ir ne tikai jāzīmē lielā ģeopolitiskā bilde, bet jāfokusējas uz to, kas jāpaveic tagad, lai Ukrainu atbalstītu. Vēl ir ekonomikas konkurētspējas jautājumi. ES ir pietiekami lieli izaicinājumi - gadu desmitiem lēnāks produktivitātes pieaugums, salīdzinot ar citām lielajām ekonomikām, piemēram, Ķīnā un ASV, sabiedrības novecošanās, relatīvi augstās enerģijas cenas. Šie ir jautājumi, pie kuriem jāstrādā, veicot ekonomisko, zaļo un digitālo transformāciju un fokusējoties uz lietām, kas vajadzīgas, lai saglabātu un nostiprinātu ES konkurētspēju," sacīja Dombrovskis.

LETA jau rakstīja, ka pētījums "Latvija Eiropas Savienībā - 20 gadi", balstoties uz aktuāliem datiem un analīzi, turpina vērtēt Latvijas sasniegto, esot ES. Iepriekšējie pētījumi atskatījās uz Latvijas sasniegumiem, atzīmējot attiecīgi Latvijas 10. un 15. gadadienu no iestāšanās ES.

Pētījuma autores ir LU vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa un Šteinbuka, kas pie pētījuma strādājušas kopā ar Latvijas Politologu biedrību un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS".

Pētījumā analizēta gan finanšu krīzes pārvarēšana un desmit gadu pieredze, Latvijai esot eirozonas dalībvalstij, gan Covid-19 krīze un ES loma tās mazināšanā. Pētījums raugās arī uz inflācijas un izaugsmes izaicinājumiem un ES budžeta līdzekļu nozīmi Latvijas attīstībā.

Tāpat pētījumā aplūkota sabiedrības attieksme pret demokrātiju, Eiropas atbilde dezinformācijai, sabiedrības uzticēšanās aspekts, kā arī Latvijas iesaiste Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā, Latvijas politikas paplašināšanās aspekti un drošības jomas izaicinājumi.