Francijas nacionālkonservatīvā politiķe Marina Lepēna paziņojusi, ka nākamgad nekandidēs prezidenta vēlēšanās, ja Parīzes apelācijas tiesa viņai piespriedīs valkāt elektronisko aproci.
Lietuvas Seimā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta priekšlikumu atcelt konstitūcijā noteikto aizliegumu izvietot kodolieročus valsts teritorijā, ceturtdien pēc tikšanās ar partiju parlamenta frakciju līderiem paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Pētījuma dati liecina, ka 82% latviešu imigrāciju atzīst par nopietnu problēmu, turklāt augstskolas beigušie trešo valstu pilsoņi Latvijā dzīvo jau trešajā paaudzē... Kādi ir migrācijas izaicinājumi Latvijā, kā risināt šo problēmu, kā motivēt latviešu jauniešus palikt savā valstī, bet noteikt ierobežojumu iebraucējiem – par to TV24 priekšvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” debatēja politiķi.
Spānijas valdība lēmusi legalizēt 1,3 miljonus imigrantu, kas valstī uzturas nelegāli. Tas ir reāls drauds arī Latvijai, - to 360 Ziņām ar bažām atzīst mūsu Eiropas Parlamenta deputāti. Spāņu legalizētie afrikāņi un imigranti no musulmaņu zemēm brīvi varēs pārvietoties pa visu Šengenas zonu, tai skaitā braukt uz Latviju.
Kremļa valdnieks Vladimirs Putins šodien sarīkoja neplānotu Krievijas Drošības padomes locekļu sanāksmi, kurā, visticamāk, tika apspriesti drošības jautājumi Kaļiņingradas apgabalā, vēsta portāls "dialog.ua".
1. jūlijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis tikās ar ASV tehnoloģiju un autobūves uzņēmuma "Tesla" pārstāvjiem, lai pārrunātu automatizētās braukšanas tehnoloģiju attīstību un iespējamos risinājumus pašbraucošo transportlīdzekļu regulējuma pilnveidei Latvijā. Tikšanās laikā tika apspriesta starptautiskā pieredze automatizētās braukšanas tehnoloģiju ieviešanā, Eiropas regulējuma attīstība, kā arī priekšnosacījumi, kas nepieciešami, lai nākotnē Latvijā varētu droši un atbildīgi ieviest modernus mobilitātes risinājumus.
Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Saeimā virzītajiem grozījumiem Konkurences likumā pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama iesniegusi priekšlikumus, kas paredz būtiski paplašināt individuālo atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecinot sankcijas uz plašāku ar uzņēmumiem saistīto personu loku.
Jebkādi kuģu mēģinājumi apiet Irānas noteikto maršrutu Hormuza šauruma šķērsošanai palielinās saspīlējumu Tuvajos Austrumos, svētdien brīdināja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.
Izraēlas valdība svētdien vienbalsīgi atzina armēņu nāvi Pirmā pasaules kara laikā par genocīdu, un šāds lēmums varētu vēl vairāk saasināt Armēnijas un Turcijas attiecības.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
28. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidentu neformālajā samitā Polijā, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka tuvāko nedēļu laikā atkāpsies no amata, raisot spekulācijas, ka viņš pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās centīsies atgūt premjerministra amatu.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins pērn par darbu VM nopelnījis 101 534 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Lielbritānijas valdība paziņoja, ka atvērs drošus un likumīgus ceļus bēgļiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, vienlaikus grozot cilvēktiesību likumus, lai atvieglotu to personu deportāciju, kuras valstī uzturas nelikumīgi.