Neskatoties uz vienotības trūkumu Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās, koalīcijas partneri to vērtē kā stabilu

Lai arī valdošajā koalīcijā trūka vienotības Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās un partneri nobalsoja pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sākotnēji virzīto kandidātu šim amatam Gunāru Kūtri (ZZS), gan ZZS, gan "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" koalīciju joprojām vērtē kā stabilu.

aicāts par izveidojušos situāciju, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis aģentūrai LETA izteicās, ka šodien svarīgākais esot ZZS kandidātes Daigas Mieriņas ievēlēšana Saeimas priekšsēdētāja amatā.

ZZS politiķis ir pārliecināts, ka Mieriņa spēs īstenot Saeimas priekšsēdētāja galvenos uzdevumus - vadīt sēdi, pārstāvēt parlamentu un nenodarboties ar izpildvaras, bet gan lēmējvaras jautājumiem. "Domāju, ka Saeimas prestižs pēc šī balsojuma tikai iegūs," sprieda Valainis, pēc kura vārdiem, izdevies ievēlēt "izcilu Saeimas priekšsēdētāju".

Vaicāts, kā uz koalīcijas darbu atsauksies partneru balsojums pret Kūtri, ZZS frakcijas vadītājs izcēla vien to, ka rezultāts jebkurā gadījumā esot sasniegts un Saeimas priekšsēdētāja amatā ir ievēlēts ZZS pārstāvis. Process, kā līdz tam nonākts, neesot galvenais, apgalvoja viens no partiju apvienības līderiem.

ZZS ieskatā koalīcija ir "ļoti stabila",

sacīja Valainis.

Arī JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvaru lika uz rezultātu un sarunā ar aģentūru LETA sacīja: "Mēs ļoti cerējām uz rezultātu, kuru arī sasniedzām." Savukārt konkrētas personālijas viņš vairs nevēloties komentēt.

No savas puses komentējot vēlēšanās pavadīto laiku, JV politiķis uzsvēra, ka ir jārespektē katras Saeimas frakcijas iekšējie procesi, par kuriem ārpus tām esošajiem neesot pilnīgas informācijas. Tāpēc bijis jādod laiks kolēģiem, lai nonāktu līdz pašlaik sasniegtajam "atbilstošajam rezultātam", pauda Latkovskis.

Vaicāts, vai balsojums pret Kūtri neradīs problēmas koalīcijas stabilitātei, JV frakcijas vadītājs pauda cerību, ka tā nebūs. Latkovskis akcentēja, ka jebkurai koalīcijai un valdībai jāņem vērā arī sabiedrības viedoklis. Iedzīvotāju viedoklis Kūtra jautājumā bijis ļoti izteikts un to neievērot būtu "noziedzīgi pret sabiedrību", sacīja premjerministres partijas politiķis.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs aģentūrai LETA atzīmēja, ka pēdējo dienu Kūtra izteikumi medijos bija iemesls, kādēļ frakcija izlēma balsot pret viņa kandidatūru. Pēc viņa vārdiem, par šo jautājumu bija aktīva komunikācija partneru starpā, un ZZS esot bijusi skaidra un zināma "Progresīvo" nostāja.

Taču politiķis ir pārliecināts, ka nevienprātība Kūtra jautājumā negatīvi neietekmēs koalīcijas turpmāko darbu un sadarbību.

Šuvajevs pauda gandarījumu par Mieriņas ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā.

Kā ziņots, par Saeimas priekšsēdētāju trešdien ievēlēta koalīcijas virzītā ZZS pārstāve Mieriņa.

Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti - ZZS, "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī atsevišķi "Latvija pirmajā vietā" parlamentārieši, piemēram, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs un Ričards Šleseri. Pret Mieriņu balsoja 34 parlamentārieši.

Mieriņa līdz šim bija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, šo amatu ieņemot arī Krišjāņa Kariņa (JV) valdības pilnvaru laikā, kad strādāja opozīcijā.

Jaunā, Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija - ZZS, "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - par Mieriņas kandidatūru Saeimas priekšsēdētājas amatam vienojās pēc tam, kad atbalstu neguva ZZS virzītais Gunārs Kūtris.

Kūtris iepriekš bija ieguvis arī JV un "Progresīvo" akceptu, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu sabiedrībā un jautājumus par atbilstību amatam.

Mieriņa dzimusi 1969.gada 3.martā, beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.

Mieriņa strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste, Satiksmes ministrijā un VAS "Elektroniskie sakari" bijusi departamenta direktore.

Ilgstoši viņa bijusi Carnikavas pašvaldības deputāte un domes priekšsēdētāja.

Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās Mieriņa pirmo reizi kandidēja 2001.gadā no saraksta "Par savu pagastu" un tika ievēlēta par deputāti.

Savukārt 2009.gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas "Jaunais laiks" un partijas "Visu Latvijai!" kopējā saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju. Nākamajās, 2013.gada vēlēšanās Mieriņa kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, un atkārtoti tika ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju.

Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2021.gadam, kad reģionālās reformas rezultātā tika apvienoti Carnikavas un Ādažu novadi un viņa nokļuva opozīcijā.

Jau pēc gada Mieriņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta un tika ievēlēta par deputāti. Pašlaik parlamentā Mieriņa ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja.

Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.