Mūrniece: Dānijas lēmums par bataljona nosūtīšanu būs nozīmīgs ieguldījums Baltijas valstu aizsardzībā un drošībā
Dānijas lēmums no 2024.gada vidus Latvijā izvietot bataljonu būs nozīmīgs ieguldījums gan Baltijas valstu aizsardzībā un drošībā, gan kopumā stiprinās NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, norādījusi aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
No 2024.gada vidus Dānija uz Latviju nosūtīs vienu Dānijas Karalisko bruņoto spēku karavīru bataljonu, demonstrējot Dānijas apņēmību turpināt sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā.
Dānija uz Latviju nosūtīs 700 līdz 1200 karavīru lielu bataljonu, kas daļu no gada - 4 līdz 6 mēnešus - tiks izvietots Latvijā, savukārt pārējo laiku atradīsies augstas gatavības stāvoklī Dānijā. Bataljona sastāvs un lielums, kā arī konkrēto rotāciju ilgums būs atkarīgs no NATO un sabiedroto valstu vajadzībām, kā arī drošības situācijas reģionā.
Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot Dānijas karavīrus Ādažu bāzē, kur jau iepriekš tika uzņemts Dānijas bruņoto spēku kontingents, kas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tika nosūtīts ar mērķi stiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību.
Jau vēstīts, ka pērn, reaģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments atbalstīja valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju līdz 1000 Dānijas karavīru, kas Latvijā ieradās 2022.gada 26.aprīlī.
Savukārt šī gada 27.aprīlī Ādažu bāzē norisinājās Dānijas karavīru pavadīšanas ceremonija, ar ko noslēdzās Dānijas karavīru rotācija Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē.
Dānijas karavīri jau līdz šim ir pildījuši dienesta pienākumus Ādažu bāzē izvietotajā NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi".
Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" Ādažu bāzē tika izveidots 2019.gada martā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā.
Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Dienesta pienākumus tajā galvenokārt veic ietvarvalstu - Latvijas, Igaunijas un Dānijas - virsnieki.
Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994.gada 3.janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju.
Latvijas un Dānijas ciešās diplomātiskās attiecības jau vairāk nekā 100 gadu garumā ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī Eiropas Savienības, NATO un citās starptautiskajās organizācijās.
Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai.