Rinkēvičs pieļauj, ka uzturēšanās dokumentu jautājumā nosacījumi pret Krievijas pilsoņiem būs striktāki nekā Baltkrievijas

Gaidāmās izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz ierobežot vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, attiecībā uz Krievijas pilsoņiem varētu būt striktākas nekā uz Baltkrievijas, otrdien Ministru kabineta izbraukuma sēdē Ludzā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) valdības sēdē, atsaucoties uz Latgales uzņēmēju aptauju, norādīja, ka biznesmeņi ir nobažījušies par Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz darbaspēka noturēšanu. Īpaši viņš izcēla uzņēmumu nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no Baltkrievijas.

Atbildot uz Elksniņa sacīto, Rinkēvičs apgalvoja, ka būs atšķirība starp Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, proti, pret Krievijas pilsoņiem attieksme būs stingrāka nekā pret Baltkrievijas, ņemot vērā, ka saistībā ar Krievijas pilsoņiem pastāv lielāki drošības riski.

Arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) solīja, ka augsti kvalificēts darbaspēks ir izņēmums un šīs kategorijas cilvēkus izvērtēs īpaši. Ja viņi atbildīs prasībām, tad šiem cilvēkiem pagarinās darba vīzas Latvijā.

Iekšlietu ministrija (IeM) sociālajā tīklā "Facebook" norādījusi, ka grozījumi Imigrācijas likumā neierobežos iespēju Baltkrievijas opozicionāriem saņemt vīzu, balstoties uz humāniem apsvērumiem, vai termiņuzturěšanās atļauju, balstoties uz starptautisko aizsardzību, un uzturēties Latvijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē sacīja, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju situācija ir ļoti dažāda. Piemēram, ir tādi cilvēki, kas šādas atļaujas Latvijā saņēmuši tikai, lai ceļotu pa Eiropu, šeit iegādājoties īpašumus. Tomēr ir arī cilvēki, kuri šeit strādā un kuriem šeit ir ģimene, un kas pat daļā gadījumu integrējas Latvijā.

Kariņš tāpat uzsvēra, ka ar gaidāmajiem grozījumiem cilvēkus, kuri integrējas Latvijas sabiedrībā, valstij nav vēlmes ietekmēt.

Jau ziņots, ka IeM sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas. Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Tāpat grozījumi paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, grozījumos paplašināti Imigrācijas likumā paredzētie izņēmumi, paredzot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju personām, kuri ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.

Tāpat izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns - Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.

Grozījumi paredz atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai sāktu nodarbinātību vai komercdarbību. Ievērojot to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pieprasa ilgtermiņa vīzas, arī uz šo vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un ES normatīvo aktu ievērošanu, piemēram, vīzu izsniegšana studentiem, apmaiņas skolēniem, stažieriem, brīvprātīgā un sezonas darba veicējiem. Lai ievērotu valsts ekonomiskās intereses, vīzas paredzēts izsniegt arī starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu veicējiem.

Grozījumi paredz nodrošināt iespēju saņemt vīzu arī personām, kas ieceļo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, uz kuru neattiecas uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegums. Jau ziņots, ka valdošā koalīcija iepriekš vienojās mainīt principus, pēc kādiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā atjauno līdz šim izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas.