Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu

Prezidents pirmdien izsludinājis likumu oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas, teikts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā Valsts prezidenta Egila Levita paziņojumā par reformas īstenošanu.

Paziņojumā Levits norāda, ka patlaban visas sabiedrības kopējās ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pieņemtā likuma spēkā stāšanos, lai varētu tikt turpināta sagatavošanās sekmīgai administratīvi teritoriālajai reformai.

Vienlaikus Levits atzīst, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu.

"Ja pēc pašvaldību vēlēšanām izrādās, ka kādas pašvaldības modelis acīmredzami nestrādā iedzīvotāju kopējās interesēs un nesasniedz reformas mērķus, to iespējams saprātīgi koriģēt. Likumā noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem," uzsver Valsts prezidents.

Viņš īpaši pievērsās Varakļānu novadam, ko pretēji iepriekš Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam, Saeima nolēma iekļauts Rēzeknes novadā. "Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā," skaidro Valsts prezidents.

Vienlaikus Levits atzīst, ka svarīgi, lai šie nenoliedzami svarīgie, bet tomēr atsevišķi apspriežamie un vērtējamie jautājumi tiek risināti jau likuma ietvaros pēc tā spēkā stāšanās, nevis atmetot atpakaļ likumā paveikto un uzsākot visas diskusijas par visiem reformas jautājumiem vēlreiz no paša sākuma.

Valsts prezidents uzsver, ka līdz 2021.gada 1.jūlijam vēl ir arī daudz darāmā, jo likums paredz vēlāku vairāku būtisku un administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai īstenošanai nepieciešamu likumu pieņemšanu.

Viņš atgādina, ka jautājumi par latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, administratīvajiem reģioniem un vietējo kopienu kompetenci kārtot vietējas nozīmes lietas vēl ir apspriežami likumdošanas ceļā un izlemjami jau tuvākajā laikā ar atsevišķiem likumiem.

Tāpat Ministru kabinets iecerējis jauna pašvaldību likuma izstrādi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu. Likums paredz arī uzdevumus Ministru kabinetam izdot virkni nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu, informē Levits.

Valsts prezidenta ieskatā, visi šie nepieciešamie likumi un Ministru kabineta noteikumi būtu sagatavojami un pieņemami pēc iespējas ātrāk, lai līdz 2021.gada 1.jūlijam būtu izpildīti visi likumdevēja likumā ietvertie solījumi. "Tam vajadzētu palikt kā vienam no Ministru kabineta un Saeimas galvenajiem uzdevumiem nākamajam darba cēlienam, lai administratīvi teritoriālā reforma būtu īstenota sekmīgi," piebilst Levits.

Administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas gaitu nevar uzskatīt par laba reformu procesa paraugu, teikts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā Valsts prezidenta Egila Levita paziņojumā par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu.

Paziņojumā viņš daru zināmu, ka Valsts prezidents ir izlēmis izsludināt Saeimas 10.jūnijā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz no 2021.gada šobrīd esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 42 pašvaldības.

Vienlaikus Levits kritiski izsakās par reformas sagatavošanas posmu, kas, pēc Valsts prezidenta domām, ir bijis "nepietiekami pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību".

"Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti ir devis pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un mūsu valsts iedzīvotājos. Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas," uzsver Levits.

Paziņojumā prezidents pauž satraukumu, ka administratīvi teritoriālās reformas diskusijās nepietiekami ir runāts un domāts par visas valsts kopējām interesēm ilgtermiņā un visas sabiedrības un katra iedzīvotāja potenciālajiem ieguvumiem reformas rezultātā.

Valsts prezidenta ieskatā, reformas mērķis nav un nevar būt tikai mehānisks pašvaldību vai pašvaldību domju deputātu skaita samazinājums.

Viņš uzsver, ka šai reformai būtu jābūt balstītai uz vienvērtības principu - katram Latvijas iedzīvotājam jābūt vienādām dzīves iespējām un pieejamiem pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, kurā viņš dzīvo. Tāpat svarīgi, lai administratīvi teritoriālās reformas rezultāti būtu skaidri saprotami katram, kuru šī reforma skar, un tai ir nepieciešams vietējo kopienu atbalsts un aktīva demokrātiskā līdzdalība, lai tā būtu sekmīga, uzsver prezidents.

"Diemžēl šiem apsvērumiem reformas sagatavošanas posmā ir piešķirts pārāk mazs svars, un tas devis iemeslu pretestībai un neizpratnei par reformas mērķiem un izvēlētajiem instrumentiem," norāda Levits.

Viņaprāt, šīs reformas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par laba reformu procesa paraugu.

Vienlaikus Levits atzīst, ka reforma šodien ir nepieciešama, lai varētu tikt turpināti ar to cieši saistītie nākamie reformu soļi. Viņš uzsver, ka feforma ir visu Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēs. Tā ir jāveic, lai varētu tikt sekmēta visas Latvijas vienmērīga un ilgtspējīga attīstība un katram Latvijas iedzīvotājam viņa pašvaldība varētu nodrošināt pienācīgus un vienādi pieejamus pakalpojumus, uzskata prezidents.

"Mazākam pašvaldību skaitam, kuras kļūst jaudīgākas, jāspēj nodrošināt labāku ekonomisko un sociālo attīstību un labāku katra iedzīvotāja dzīvi pēc reformas. Tam jākļūst par šīs reformas atslēgas vārdiem - reformas rezultātā paliek mazāk pašvaldību, lai pēc reformas katram kļūtu labāk un solītās labās pārmaiņas ilgtermiņā izjustu katrs," norāda Valsts prezidents.

Tāpat Levits novērtē, ka Saeimas vairākums sarežģītajos apstākļos ir spējis vienoties par risinājumu, kas vērsts uz pašvaldību ekonomiskās jaudas un iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu uzlabošanu. "Šāda apņēmība un spēja panākt pietiekami jēdzīgu rezultātu pelna respektu. Tomēr es gribētu uzsvērt: šis likums nebūt nav visa administratīvi teritoriālā reforma," uzsver Levits.

Prezidenta ieskatā, izšķirošs ir nevis jaunais pašvaldību iekārtojums un to robežas, bet gan turpmākie praktiskie likuma iedzīvināšanas soļi un tam nepieciešamo likumu izstrāde un pieņemšana. Levits uzsver, ka Saeimai pēc iespējas ātrāk ir jāsper nākamie reformu soļi, kuru paveikšanai bija vajadzīgs šis likums.

Levits arī atzīst, ka reforma vissāpīgāk emocionāli skar tās vietējās kopienas, kuras atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem.

"Es pilnīgi saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību. Mana pārliecība ir, ka vietējās kopienas - pagasti un mazpilsētas - nedrīkst pazust šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā," uzskata Valsts prezidents.

Levits ir pārliecināts, ka katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts kopējām ilgtermiņa interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas.

"Stipras un savā lokālajā piederības izjūtā un kultūrvēsturiskajā vidē sakņotas vietējās kopienas - mūsu Latvijas pagasti un mazpilsētas - ir mūsu tautas un valsts ilgtspējīgas attīstības pamats un mūsu kultūras un dzīvesziņas nesējs cauri gadsimtiem," uzsver Valsts prezidents.

16.jūnijā 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt šo likumu. Tomēr Levits jau piektdien norādīja, ka likumu izsludinās, uzsverot, ka reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus. Viņaprāt, reforma ir visu iedzīvotāju interesēs un tā ir jāveic.

Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Likumā ierakstīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi.

Noteikts, ka līdzfinansējums tiks piešķirts kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai kopā ar Ventspils novada pašvaldību, kā arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā.

Minēto projektu izstrādi līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

Saskaņā ar jauno likumu no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija.

Tāpat noteikts, ka topošā Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023.gada 31.decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns, to nosūtot izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai. Ropažu un Ādažu novada pašvaldībām pēc tam būs jālemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

Latvijas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Likumā ierakstīts, ka Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ar tuvējo novadu būs jāveido kopīgas institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas attieksies uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Ventspils novada pašvaldību.

Likumā noteikts, ka Aizkraukles novadā būs Aiviekstes pagasts, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta, Bebru pagasts, Daudzeses pagasts, Iršu pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Mazzalves pagasts, Neretas pagasts, Pilskalnes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Skrīveru pagasts, Staburaga pagasts, Sunākstes pagasts, Vietalvas pagasts, Zalves pagasts.

Alūksnes novadā ietverts Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemera pagasts.

Augšdaugavas novadā turpmāk būs Ambeļu pagasts, Bebrenes pagasts, Biķernieku pagasts, Demenes pagasts, Dubnas pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Kalkūnes pagasts, Kalupes pagasts, Laucesas pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Medumu pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Salienas pagasts, Skrudalienas pagasts, Subates pilsēta, Sventes pagasts, Šēderes pagasts, Tabores pagasts, Vaboles pagasts, Vecsalienas pagasts un Višķu pagasts.

Ādažu novads sastāvēs no Ādažu pagasta un Carnikavas pagasta.

Balvu novadā ietverts Baltinavas pagasts, Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Lazdukalna pagasts, Lazdulejas pagasts, Medņevas pagasts, Rugāju pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Vīksnas pagasts un Žīguru pagasts.

Jaunajā Bauskas novadā iekļauta Bauskas pilsēta, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecavas pilsēta, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.

Cēsu novadu veidos Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.

Jauno Dienvidkurzemes novadu veidos Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts un Virgas pagasts.

Dobeles novadā būs Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

Gulbenes novada sastāvā būs Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts un Tirzas pagasts.

Jelgavas novadā turpmāk būs Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Jēkabpils novadā ietverts Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.

Krāslavas novadu veidos Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Kuldīgas novadā ietverts Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts" Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Ķekavas novadā turpmāk būs Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.

Limbažu novada sastāvā būs Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.

Līvānu novadā būs Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts un Turku pagasts.

Ludzas novadā pēc reformas būs 25 administratīvās teritorijas - Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.

Madonas novada sastāvā pēc reformas būs Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Mārupes novads pēc reformas ietvers trīs administratīvās teritorijas: Babītes pagastu, Mārupes pagastu un Salas pagastu.

Ogres novadu turpmāk veidos Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Olaines novadā tiks ietverts Olaines novads un Olaines pilsēta, kas noteikta par šī novada administratīvo centru.

Preiļu novadā būs ietverts Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Rēzeknes novadā pēc reformas tiks iekļautas 32 vienības: Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Murmastienes pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Varakļānu pagasts, Varakļānu pilsēta, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.

Salaspils novadā būs tikai divas administratīvās teritorijas - Salaspils pilsēta un Salaspils pagasts.

Saldus novadā būs Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Saulkrastu novadā ietilps Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta, Sējas pagasts un Skultes pagasts.

Siguldas novads sastāvēs no Allažu pagasta, Inčukalna pagasta, Krimuldas pagasta, Lēdurgas pagasta, Mālpils pagasta, Mores pagasta, Siguldas pagasta un Siguldas pilsētas.

Smiltenes novadā reformas rezultātā iekļausies Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Talsu novadā pēc reformas tiks ietverts Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Tukuma novadu veidos Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.

Ropažu novadā būs Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pagasts.

Valkas novadā reformas rezultātā būs sešas administratīvi teritoriālās vienības - Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Valkas pilsēta, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jauno Valmieras novadu veidos Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts un Zilākalna pagasts.

Ventspils novadu pēc reformas veidos Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Piltenes pilsēta, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts un Zlēku pagasts.